Pašvaldību vēlēšanu periodā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tradicionālajās vizītēs pa Latviju nebrauks. Tas tāpēc, lai viņš “nedotu ne pozitīvus, ne negatīvus signālus par katru no šīm vietām”. Minēto domu prezidents apliecināja reģionālo mediju pārstāvjiem, tiekoties ar viņiem 1. aprīlī Rīgas pilī.
Tomēr ārpus Rīgas prezidents bijis samērā daudz – nesen apmeklējis lauku skolas, pabijis Alūksnē, rezervistu militārās apmācības kursa zvēresta un izlaiduma ceremonijā. Visur viņam jautāts, cik šī brīža pasaulē varam būt droši, vai varam paļauties uz NATO 5. pantu?
– Jā, bažas pastāv, retorika starptautiski brīžiem ir ļoti dažāda, tā nedēļas laikā var mainīties no pozitīvas un negatīvu un otrādi, – atbildēja prezidents. – Skaidrs arī tas, ka pasaules kārtība, kādu to bijām pieraduši redzēt kopš padomju savienības sabrukuma un aukstā kara beigām, nav vairs spēkā. Izmaiņas sākās pirms vairākiem gadiem, un neņemos prognozēt, kā tās beigsies. Vienlaikus varu apliecināt, ka, tiekoties gan ar Latvijas valsts augstākajām amatpersonām, gan citu valstu līderiem, nav signālu, kas liktu apšaubīt ASV dalību NATO un ASV un citu NATO dalībvalstu saistības 5. panta kontekstā. Kas gan ir mainījies ļoti – tā ir retorika, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm, tāpat tās sabiedrotajiem ir jāpalielina aizsardzības izdevumi. Gatavošanās NATO samitam, kas 24. un 25. jūnijā notiks Hāgā, ir sākusies. Tur nonāksim pie patiesības, cik daudz aizsardzībai ir gatavas atvēlēt Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis. Vai tie būs 3 vai 3,5 procenti no IKP, būs samita diskusijas jautājums. Latvija apņēmusies no nākamā gada aizsardzībai atvēlēt 4 % no IKP, bet nākotnē visus 5 %.
Prezidents uzsvēra, ka mums pašiem ir daudz darāmā gan bruņoto spēku kopskaita palielināšanā no 20 tūkstošiem cilvēku šobrīd līdz 38 tūkstošiem nākotnē. Svarīga ir Austrumu robežas stiprināšana, apsveicami, ka Saeima jau pieņēmusi lēmumu par izstāšanos no Otavas konvencijas. Edgars Rinkēvičs aicināja ikvienu, kurš Latvijai vēlas palīdzēt, pieteikties dienēt zemessardzē vai iziet pamatapmācību rezerves karavīru kursos: – Esam situācijā, kur tuvāko četru, piecu gadu laikā aizsardzība un drošība būs absolūta mūsu valsts prioritāte.
Tika minēts, ka sasāpējusi problēma ir civilā aizsardzība, te prezidents lielāku dialogu vēlas redzēt starp Iekšlietu ministriju un pašvaldībām.
– Domājot par aizsardzību, tomēr nedrīkst aizmirst vēl vienu lietu, kas lielā mērā skar visas pārējās – veselību, izglītību, ekonomiku – un tā ir demogrāfija, – uzsvēra Edgars Rinkēvičs. – Mums sarūk iedzīvotāju skaits. Speciālistu deficīts valda visur – trūkst ne tikai skolotāju un ārstu, bet arī policistu, karavīru un uzņēmēju. Nav vienas metodes, kā šo situāciju risināt. To arī nevar apturēt vienā sekundē, pāris gados, bet ar kaut ko ir jāsāk.
Prezidents stingri uzstāj uz to, ka ir jāpārskata un jāpalielina pabalsti, jo tādējādi "parādīsim cilvēkiem mūsu valsts attieksmi". Vai tas demogrāfiju uzlabos uzreiz vai ilgtermiņā, viņš neņemas apgalvot, bet tas vismaz parādīs valsts apņemšanos un attieksmi. Otra lieta ir bērnu veselības aprūpe, trešā – mājokļa pieejamība. Ja sāksim atbalstu ar šiem trim apņemšanās veidiem, varēsim tālāk attīstīt vēl citu kompleksu pieeju. Prezidents piebilda, ka tam, protams, jāparādās arī valsts budžeta skaitļos.
Pieskaroties sabiedrības un varas attiecību jautājumam, runātājs izteica diplomātisku patiesību, ka uzticība diemžēl nav augsta. – Šai ziņā esmu iesniedzis vairākas iniciatīvas gan par referenduma sliekšņa maiņu, gan amatpersonu kārtības rulli, – norādīja prezidents.
Saeimu Edgars Rinkēvičs aicina veikt grozījumus likumā par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu, rosinot samazināt no 10 % līdz 5 % sākotnēji savācamo parakstu skaitu tautas nobalsošanu ierosināšanai par likumdošanas iniciatīvām.
Reģionālo mediju pārstāvjiem prezidents vēstīja, ka gaida arī Ministru kabineta darba grupas secinājumus par iespējām mazināt birokrātisko slogu. Esot seši konkrēti priekšlikumi un cerība tos īstenot.
11.04.2025.