Vidzemes plānošanas reģiona konkursam šogad tika iesniegti 149 projektu pieteikumi, un kopējā pieprasītā finansējuma summa bija 637 373,70 eiro.
Ekspertu komisija atbalstīja 69 projektus, sadalot konkursā pieejamo finansējumu 143 000 eiro apmērā. No septiņiem madoniešu iesniegtajiem projektiem, atbalsts tika piešķirts diviem. Viens no tiem, saņemot 2500 eiro lielu atbalstu, ir projekts „Pārmaiņu laika digitalizācija".
Kā radies arhīva saturs?
Strādājot par videooperatoru Latgales Televīzijas sabiedrībā un Vidzemes televīzijā (1991-2003), Imanta Pulksteņa personiskajā videoarhīvā safilmētas glabājas Trešās atmodas audiovizuālas liecības. Kā projekta pieteikumā komentē Imants, video ir astoņos dažādos formātos: VHS; SVHS; Video 8; HI 8; Digital 8; Mini DV; DV CAM; BETACAM un DVD, ar hronometrāžu ap 1820 h. Arhīvs ir rūpīgi glabāts, aprakstīts piezīmēs. Tomēr viss jāatšifrē un jāpanāk, lai katrs filmētais cilvēks arhīva meklētājā varētu atrast sevi. Ģeogrāfiski arhīvs aptver Madonu, kādreizējo Madonas rajonu, filmēts arī Rīgā un blakusrajonos. Arhīva materiāli atspoguļo reģionālās reformas notikumu gaitu, privatizācijas, celtniecības, izglītības, kultūras, lauksaimniecības un citu nozaru procesus Latvijā. Labā kvalitātē ir arī festivāla „Sinepes un Medus" raidījumi (1992-2005), kā arī filmētais mūziķu apmācībā „Ģitāristu sesija" (1998-2019).
Digitalizācijas pirmais posms
Līdzekļu piešķīrums projektam nodrošina arhīva VHS materiālu (1991-1995) digitalizāciju, apmēram 300 stundas, kā arī festivāla „Sinepes un Medus" materiālu digitalizāciju no BETACAM 31 kasetes, apmēram 23 stundas. Paveiktais būs tikai daļa no visa nepieciešamā.
Būtiski, ka, darba pirmajam posmam noslēdzoties, šā gada decembrī Madonas novada bibliotēkā notiks digitalizētā videomateriāla uzticēšana sabiedrībai (tā publiska piekļuve, iekārtojot serveri).
– Tiekoties ar Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktori Daci Bušanti, nonācām pie atzinuma, ka mans arhīvs visvairāk interesētu Madonas novada pašvaldību, muzeju, bibliotēku, izglītības un citas iestādes, kā arī vietējos iedzīvotājus, – komentē Imants Pulkstenis. – Jāatceras, ka filmēts tika laikā, kad „dzelzs priekškars" tikko bija pavēries un „kapitālisma labumi" lēnām ienāca cilvēku domāšanas veidā, pasaules uztverē un sadzīvē. Nebija mobilo telefonu, interneta, nevarēja nopirkt video kameras un kasetes. Deviņdesmitajos parādījās videonomas, kas VHS kasetēs piedāvāja Holivudas filmas. Uz šāda fona radošie un drosmīgie latgalieši dibināja Latgales Televīzijas sabiedrību (LTS).
Darbs Latgales Televīzijas sabiedrībā
Viens no celmlaužiem Latgales Televīzijas sabiedrības projektā bija Uldis Dvinskis. Arhīvā esošie videomateriāli tika filmēti LTS ziņu sižetiem (1991-1999). Kompānija tobrīd aptvēra astoņus rajonus: Balvu, Alūksnes, Rēzeknes, Daugavpils, Preiļu, Krāslavas, Jēkabpils un Madonas. Kaut Madonas rajons saistās ar Vidzemi, vēsturiskajā Vidzemes novadā televīzijas nebija, līdz ar to LTS korespondenti bija arī no Madonas – žurnāliste Inese Andersone (tagad Elsiņa) un videooperators Imants Pulkstenis.
– Gatavojām sižetus par svarīgākajiem notikumiem Madonas rajonā, katru darbdienas vakaru tos varēja vērot LTS ziņās, – atceras Imants. – Latvijas austrumu pusē tas bija iespaidīgs medijs, jo Latvijas Televīzijas korespondenti pie mums parādījās ļoti reti.
– Tas tiešām bija pārmaiņu laiks, – aizdomājas projekta autors. – Ivars un Sandra Ankravi atver pirmo privāto veikalu Madonā, slimnīcas celtniecība apstājusies, taču sadraudzība ar Vaijes pagastu Vācijā dod reālu palīdzību slimnīcu modernizēt. „Breša zemnieki" cīnās par pajām, brauc uz ārzemēm strādāt, pelnīt, krāt pieredzi un idejas. Kultūras nams svin 60 gadu jubileju, mākslas skola pāriet uz jaunām telpām. Vaira Vīķe-Freiberga atklāj bibliotēkas un muzeja jauno ēku. „Cesvaines piens" reklamējas ar jaunu sortimentu un siera siešanas tradīcijām. Ērgļos notiek starptautisks mežradznieku konkurss, Jauniešu Ziemas olimpiāde, „Ērgļu Bildes", sakoptākās sētas konkurss, koru salidojums „Meņģeļos". Barkavā rit konkurss „Zemes dēls un Zemes meita", Praulienā piereģistrē un pasniedz pirmo Zemesgrāmatu. Madonā – pašvaldības vēlēšanas, Modes karnevāls, „Mis un Misters Madona", „Vērtumnieki" piedalās festivālā „Baltica", Elzas Rudenājas iedibinātās tradīcijas turpinās Madonas muzejā. Mainās vietējā vara – Stradiņš, Runcis, Vanags, Rieksts, Ceļapīters… Notiek vēlēšanas, teritoriālā reforma… un tā varētu turpināt un turpināt. Šie videostāsti savā ziņā ir unikāli. Vairs neatkārtosies Latvijas Trešās atmodas sapņi, enerģija, pārmaiņas dažādos līmeņos un gaišo cerību vadītie aktīvie darbi. Cilvēki bija patiesas apņēmības pilni mainīt veco dzīvi, kļūt labāki, sakārtot visas sfēras, savu valsti. Runājot laikabiedru vārdā, varu teikt, ka mēs patiesi bijām un esam bagāti ar visu, ko deva pieredze, dzīvojot sociālismā, un bagāti ar iespējām, kuras atnesa jaunais laiks.
Arhīva sistemizēšana
Imants savu arhīvu iedala četros laika posmos. Pirmā daļa attiecas uz laiku no 1991. līdz 1995. gadam. Otrā daļa aptver laiku no 1996. līdz 2004. gadam, kad Madonas rajona videohronikas veidošanu pārņēma Latvijas Kultūras akadēmijas absolvents Kārlis Kumsārs. Trešo daļu veido „Ģitāristu sesijas" videomateriāli un raidījumi (sākot no 1998. gada). Ceturtā daļa ir festivāla „Sinepes un Medus" videomateriāli (1992-2005).
– Starp citu, par festivāla „Sinepes un Medus" pirmo video ir jāpateicas Latvijas eksprezidentam Raimondam Vējonim, jo tieši viņš 1992. gadā Madonas estrādē fiksēja festivāla pirmsākumus, – uzsver Imants. – Festivāla videoieraksti ir unikāli un marķēti ar zīmi „Zelts". Unikāli tādēļ, ka leģendārais „Liepājas Dzintars" krīzes laikā sašvakojās un pat nenotika, Madona uzņēma apgriezienus, un daudzu rokmūzikas un popmūzikas mākslinieku gaitas fiksētas tieši mūsu festivāla videoarhīvā. Jāsaka, ka ierakstu tehniskie parametri izskatās gan arhaiski, gan impozanti vienlaikus, VHS rupjais grauds piedod ierakstam vēsturisku šarmu.
Digitalizēšana aizņem milzu laiku
Kopš 2015. gada Imanta videoarhīvs atrodas viņa mājās Praulienas pagastā. – Zināju, ka digitalizēšana prasīs milzu laiku, tas nu ir piepildījies, – vērtē organizators. – Ja ņem vērā haosu, ko protu radīt jebkurā laikā un vietā, videoarhīva digitalizēšana likās neiespējama. Laiku taču prasa ne tikai tas, arī iztikas nodrošināšana ģimenei, lauku mājas, tāpat citi aizsāktie projekti! Joprojām manu dzīvi piepilda „Ģitāristu sesijas" organizēšana, pašdarbība muzikālajā tandēmā „Mūžam zaļi", grupā „Gabriels", teātra improvizācija grupā „Speele", kā arī daļa sirds dzied Ļaudonas pagasta jauktajā korī „Lai top!". Jau pirms pieciem gadiem biju cerējis uz Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, taču divreiz videoarhīva digitalizēšanas projektam saņēmu atteikumu. Šogad konkursa izvērtēšanas komisija atrada iespēju to atbalstīt un „piestartēt" sen lolotu sapni. Arhīvs ietver apmēram 1800 stundas „melnā" videomateriāla un raidījumus. Lai gan ierakstu kvalitāte reizēm nav tā labākā (daži VHS ieraksti tapuši pirms apmēram 25 gadiem, veicot to ar amatieru kameru), cilvēkiem būs patīkami apskatīt pārmaiņu laiku savos datoros un mobilajos telefonos. Videokasetes mūžs ir īss. Priecājos, ka tās nav sadrupušas un daļu no tām esmu paspējis pārkopēt. Vēlos, lai arhīvs būtu likumīgs, kvalitatīvs, ētisks un noderīgs. Šodien jārēķinās ar autortiesībām, cilvēktiesībām un ētiskajām normām, tomēr atskaites punkts visam ir prieks par mūsu laika un laikmeta saglabāšanu. Vēl daudz darāmā! Pēc iesāktā ritma darbs būs vēl apmēram diviem trim gadiem, taču galvenais, ka publiskais pieejas ceļš arhīvam kļūst aizvien skaidrāks un saprotamāks.
10.11.2020.