Latvijā turpinās lielas jaudas vēja enerģijas parku veidošana. Sasniedzot līdz 800 MW lielu jaudu vairākos lielos vēja parkos visā Latvijā, tam būs gandrīz tāda pati elektriskā jauda, kas tiek saražota mūsu valsts lielākajā hidroelektrostacijā — Pļaviņu HES.
Daudzus novadus, tai skaitā Madonas, vēja parku attīstība pagaidām neskar, tomēr šī joma valstī kļūst arvien aktuālāka. Vēja parku būvniecības vietu izvēlei tiek veikta vēja kartēšana, novērtējot piemērotākos ģeogrāfiskos apstākļus, kā arī būtiskākais vēju parku attīstībai ir izveidot šos parkus tā, lai radītu pēc iespējas minimālu ietekmi uz vidi, ainavu un iedzīvotājiem. Vēja parki netiks būvēti "Natura 2000" teritorijās, mikroliegumos un to buferzonās, kā arī prioritāri tiek izvēlētas teritorijas ar mazāku ietekmi uz vidi, piemēram, jau esošas cirsmas.
Ministru kabinets šobrīd ir apstiprinājis Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātos noteikumus, kas paredz sniegt finansiālu labumu pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvos vēja parku tuvumā. Kā reģionālo mediju pārstāvjus informēja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, ir pieņemts vienkāršs aprēķins, un par katru saražoto vēja parka megavatu 2500 eiro turpmāk nonāks vietējā kopienā, daļu no tā saņems pašvaldība un iedzīvotāji. Tas atbilst pasaules praksei, izvērtējot, kāds ir ieguvums iedzīvotājam, ja vēja turbīna atrodas viņa īpašuma tuvumā.
Kaspars Melnis informēja, ka, izvērtējot vēja parka iespējamību savā pašvaldībā, jāapzinās, ka tā ir reāla iespēja uzlabot vietējās kopienas dzīvi, sakārtot infrastruktūru. Finansējumu nodrošinās vēja projektu attīstītājs no saviem līdzekļiem, un minimālais labums gadā iedzīvotājam būs vienas mēnešalgas apmērā, bet maksimālais – trīs mēnešalgas, un šos ieņēmumus neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Lai saņemtu ieguldījumu, dzīvojamai ēkai jābūt nodotai ekspluatācijā pirms vēja elektrostacijas būvatļaujas izsniegšanas. Īpašniekam, kurš vēlēsies saņemt atbalstu, jābūt deklarētam pašvaldībā, kur būvēs vēja parku.
Protams, cilvēkiem jābūt informētiem par to, ja viņu īpašumu tuvumā plāno būvēt vēja parku, lai īpašnieki nepārdod vai neiznomā zemes par mazām summām.
Runājot par saules paneļu parkiem, kas arī mūsu novadā nav mazums un kuru ierīkošanas izmaksas kopš pagājušā gada samazinājušās uz pusi, Kaspars Melnis skaidroja, ka, salīdzinot ar vēju, saules enerģijas ieguves efektivitāte ir krietni zemāka, tāpēc to ierīkošanai un saules paneļu parku būvniecībai nav būtisku ierobežojumu. Cilvēkus nereti gan satrauc saules parku apjoms, kas turpina augt, tomēr ministrs atzina, ka šobrīd nav sabiedrības īpašas pretestības pret saules paneļu parkiem. Ministrijas ieskatā šo parku izveidi nevajadzētu "aplikt" ar pārāk lielu birokrātijas slogu, lai uzņēmumi tomēr var darboties un attīstīties.
Jautāts, kas perspektīvā notiks ar nolietotajiem paneļiem, kas šobrīd nav utilizējami, ministrs atzina, ka tas ir jauns izaicinājums visai Eiropai, un tam vēl nav konkrētu risinājumu, kaut pie tā tiek strādāts.
Taujāts par uzņēmumiem, kuri iegādājušies saules enerģijas ražošanas jaudas, bet tās tik daudz neizmanto, savukārt citiem šo jaudu nepietiek, jo kvotas ir ierobežotas, Kaspars Melnis atzina, ka pie šī jautājuma tiek strādāts, lai atpirktu vai kompensētu jaudas no tiem, kuri tās neizmanto, un varētu tās piedāvāt citiem, kuri vēlēsies ražot.
18.10.2024.