Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa oktobra sākumā uz kārtējo tikšanos aicināja reģionālo mediju pārstāvjus.
Sanāksmē klātesoši bija arī veselības ministrs Hosams Abu Meri un Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Veselības ministrs pastāstīja par gada laikā paveikto zāļu pieejamības uzlabošanā un aktualitātēm individuālas kompensācijas jomā.
Klimata un enerģētikas ministrs informēja par aktualitātēm saistībā ar ieguldījumu vietējās kopienās – finansiāliem ieguvumiem pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvos vēja parku tuvumā, kā arī citām aktivitātēm, kas veicina energoefektīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju lietošanu.
Izmaiņas noteikumos par zāļu kompensācijas kārtību noteic, ka no 1. jūlija visām zālēm, kurām bija 50 % kompensācija, tā šobrīd ir 75 %. Kā atzina Veselības ministrs Hosams Abu Meri – nākotnē plānots celt arī šo procentu daļu, jo tas skar vismaz 200 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri šo medikamentu atlaidi reāli izjūt.
Nākamais būtiskais jaunums ir cenu veidošanas modelis recepšu zālēm, ko ieviesīs no 2025. gada 1. janvāra. Tas paredz recepšu medikamentu cenu samazinājumu par 15-20 %, kā arī paplašināt kompensējamo medikamentu un diagnožu klāstu, kurām tos apmaksās. Latvija tādējādi kļūs līdzvērtīga pārējām Baltijas valstīm cenu kompensācijas sistēmas ziņā.
Veselības ministrs skaidroja, ka tas būs pārskatāmāks modelis, lai lieltirgotavas un aptiekas zālēm nevar uzlikt nepamatoti lielus uzcenojumus, kas nav izdevīgi pacientiem, iegādājoties dārgākus medikamentus, nevis līdzvērtīgas efektivitātes lētākas zāles. No nākamā gada neatkarīgi no cenas lieltirgotavās būs viens fiksēts uzcenojums visām kompensējamajām un recepšu zālēm par iepakojumu un fiksēts uzcenojums trīs cenu grupās aptiekām. Ražotāju zāļu cena nedrīkstēs pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā. Uzcenojums netiks samazināts vēl vairāk, jo tas var radīt situāciju, ka kādas zāles var pazust no tirgus, jo lieltirgotājiem tās nebūs izdevīgi piedāvāt.
Starptautiski notiek sarunas, lai lielvalstis, kuras var atļauties iepirkt vairāk medikamentu un veidot rezerves, tomēr to nedarītu tādā pakāpē, ka nepietiek citām valstīm. Vissliktākajā situācijā šajā ziņā ir mazās valstis, tostarp Latvija. Savukārt ražotāji nav gatavi palielināt produkcijas apjomus, lai apgādātu visus. Ministrs atzina – ja kāds konkrēts medikaments pēc 1. janvāra nebūs pieejams, tas nebūs saistīts ar jauno kompensācijas kārtību, bet ar to, ka mainās zāļu nosaukumi.
– Aptiekām tomēr būs ieņēmumu kritums, tāpēc, lai to kompensētu, ieviesta recepšu apkalpošanas maksa, kas iedzīvotājam būs 0,75 eiro par recepti. Vēl 0,75 eiro lielajām aptiekām par katru receptes apkalpošanu segs valsts, bet mazajām aptiekām – 1,75 eiro. Apzināmies, ka aptiekas laukos ir svarīgas, tāpēc tām ir lielāks atbalsts, jo jākonkurē ar lielajām aptieku ķēdēm. Katru gadu vismaz desmit mazo aptieku beidz savu darbību, – uzsvēra ministrs. – Pacientiem ar hroniskām saslimšanām, kuriem zāles izraksta trim mēnešiem, apkalpošanas maksa būs jāmaksā ne biežāk kā četras reizes gadā, un, izņemot medikamentu pa daļām, līdzmaksājums par recepti būs tikai pirmajā reizē.
Jauno modeli aptiekas sāks izmēģināt novembrī un decembrī, lai no janvāra sistēma varētu veiksmīgi darboties. Ministrs aicināja, lai cilvēki paseko līdzi un salīdzina, cik šobrīd tērē zālēm, cik līdz gada beigām un cik pēc 1. janvāra.
Uz jautājumu, vai nevajadzētu domāt par valsts pasūtījumu pašmāju zāļu ražotājiem, kas Latvijā ir divi, Veselības ministrs atzina, ka tas jau ir darīts, kopā ar ražotājiem izveidojot darba grupu un izskatot nepieciešamo medikamentu sarakstu. No šī apjoma vietējie ražotāji daļu apņemas nodrošināt.
Taujāts, kāpēc zālēm nevar piemērot samazinātu PVN likmi, Hosams Abu Meri atzina, ka ar to nekas nebūs atrisināts, jo radīs pārāk lielu robu valsts budžetā, bet lieltirgotāji un aptiekas pelnīs vairāk.
Izskanēja arī jautājums par medikamentu kompensāciju konkrētām diagnozēm – daļai tas ir, bet daļai nav, un tad vienīgā iespēja tikt pie dārgajām zālēm ir ziedotāju atbalsts. Veselības ministrs atzina, ka tā ir liela problēma, bet diagnožu un medikamentu saraksts ik gadu tiek pārskatīts, diemžēl nav tādu finanšu, lai visiem nodrošinātu visu.
– Konkrētos gadījumos iesim individuālu ceļu, speciāla komisija varēs izvērtēt konkrētā medikamenta nepieciešamību konkrētajam pacientam. Svarīga ir arī zāļu efektivitāte. Cilvēki ar dažādām saslimšanām var veiksmīgi dzīvot, lietojot medikamentus, bet, saslimšanai progresējot, tie var neiedarboties, un valsts nevar atļauties segt zāles, kuras nepalīdz. Valsts nevar atļauties finansēt katru šādu gadījumu, – neslēpa Hosams Abu Meri.
Izskanēja jautājums, kā uzlabot situāciju ar vakcināciju. Ir cilvēki, kuri aktīvi pauž viedokli, ka vakcinācija kaitē gan pieaugušajiem, gan bērniem. Veselības ministrs atbildēja, ka, visticamāk, rūdītus antivakserus nekas nepārliecinās, bet būtiska ir sabiedrības informēšana, īpaši pēc kovida pandēmijas, kad viedokļi par vakcināciju bija krasi pretēji. Nākamais solis ir atteikuma veidlapās norādīt konkrētus riskus, ja cilvēks atsakās no savas vai bērnu vakcinācijas. Parakstot to, katrs uzņemas atbildību par sevi. Tas gan nemazina faktu, ka saslimušais apdraud citus, tāpēc svarīgs ir darbs ar sabiedrības izglītošanu.
18.10.2024.