Trešdien, 29. maijā, Saeima jau pirmajā vēlēšanu kārtā par Latvijas Valsts prezidentu ar pārliecinošu deputātu atbalstu ievēlēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu.
Par E. Levitu nobalsoja 61 deputāts („pret" balsoja 32), kas pārstāvēja koalīcijas partijas, jeb viņš saņēma vairāk balsu, nekā iepriekš tika prognozēts. Viņš ir pirmais prezidents, kas augstajā amatā ievēlēts atklātā balsojumā.
Uz šo amatu, kā informējām arī iepriekš, tika izvirzīti trīs pretendenti – koalīcijas politiķu atbalstītais Egils Levits, Zaļo un Zemnieku savienības virzītais tiesībsargs Juris Jansons un parlamentārietis Didzis Šmits, kuru atbalstīja daži „KPV LV" iekšējās opozīcijas deputāti. Visas koalīcijas partijas jau labu laiku iepriekš pauda atbalstu E. Levita kandidatūrai, izņemot „KPV LV" frakciju, kuras kodols tikai dienu pirms vēlēšanām pieņēma lēmumu atbalstīt E. Levitu.
Savukārt par Juri Jansonu nobalsoja astoņi parlamentārieši no Zaļo un Zemnieku savienības, „pret" bija 85, bet Didža Šmita kandidatūru atbalstīja 24 deputāti – „Saskaņas" parlamentārieši, Aldis Gobzems un iekšējie „KPV LV" opozicionāri, „pret" balsoja 69 parlamentārieši.
Kopumā balsojumā par prezidentu piedalījās 95 parlamentārieši. „Pret" visiem kandidātiem nebalsoja neviens deputāts. Divas vēlēšanu zīmes – parlamentārietes, bijušās veselības ministres Andas Čakšas un parlamentārieša, bijušā premjera Māra Kučinska (ZZS) – tika atzītas par nederīgām.
Pirms balsojuma par izvirzītajiem prezidenta amata kandidātiem Saeimā izraisījās visai asas debates. Kā vēsta aģentūra LETA, koalīcijas deputāti slavēja E. Levitu, turpretī opozīcijas parlamentārieši bija kritiski gan par kandidatūru, gan pašu procesu.
„Visu Latvijai!"-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" līderis Raivis Dzintars debatēs pauda, ka E. Levitam ir pieredze valsts lietās, lieliski tās izprotot politiskā, juridiskā un cilvēciskā līmenī, kā arī akcentēja viņa fantastiskās darba spējas un svešvalodu zināšanas. Apvienības „Attīstībai/Par!" līderis Daniels Pavļuts norādīja, ka Valsts prezidentam ir jābūt cilvēkam, kuram prezidenta kurpes der uzreiz, nevis tajās vēl laiku jāieaug. Politiķe Dagmāra Beitnere-Le Galla no Jaunās konservatīvās partijas uzsvēra, ka Jaunā konservatīvā partija atbalsta E. Levita ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, jo politiskajam spēkam ļoti svarīgs ir tiesiskums un lai E. Levita vadībā iegūtu jaunu paātrinājumu Latvijas attīstībai. Viņa akcentēja, ka Saeimas deputātiem ir sabiedrības dots mandāts ievēlēt Valsts prezidentu, ar „kuru mēs lepojamies un kurš pārstāv Latviju vislabākajā veidā", kā arī atzīmēja, ka E. Levitam ir liela starptautiska autoritāte un ar viņa ievēlēšanu tiks iegūts visaugstākās raudzes valsts tiesību profesionālis.
Tikmēr Zaļo un Zemnieku savienības vadītājs Armands Krauze pauda viedokli, ka atklātais balsojums par Valsts prezidentu rada bažas par koalīcijas balsojumu pēc partiju disciplīnas, nevis sirdsapziņas. Savukārt „Saskaņas" deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka Latvijas prezidentam jābūt tādam, kas ciena citus, spēj pieņemt atšķirīgus lēmumus, saliedē sabiedrību uz kopīgu vērtību pamata, bet kultūru daudzveidību uzskata par valsts bagātību.
Savā pirmajā uzrunā pēc ievēlēšanas Egils Levits akcentēja, ka būs visas Latvijas tautas prezidents, visu tautību prezidents un ka pārstāvēs gan tos latviešus, kas dzīvo Latvijā, gan tos, kas ir ārzemēs. Savā uzrunā viņš uzsvēra beidzamajos gados Latvijas augstu amatpersonu un partiju līderu uzrunās piemirstos jēdzienus –
Latvijas tauta, Latvijas Republikas pilsoņi, Latvijas iedzīvotāji.
„Mans darbs būs veltīts, lai Latvijā būtu vairāk solidaritātes, lai visi justos novērtēti un piederīgi savai valstij," sacīja jaunievēlētais prezidents, paužot apņēmību strādāt kopā un vēlot: „Saules mūžu Latvijai!"
31.05.2019.