Šī gada ziema bija īpaši barga, un tas atsaucās uz iedzīvotāju maciņiem: izdevumi par mājokli, īpaši apkuri, būtiski pieauga. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) mudināja valdību lemt, kā palīdzēt iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, lai pieaugošās komunālo pakalpojumu izmaksas tos neiedzītu parādu slogā.
Agris Lungevičs, Madonas novada pašvaldības priekšsēdētājs
„Kā pašvaldības vadītājs augstu vērtēju šādu iniciatīvu. Tas būs reāls atbalsts iedzīvotājiem segt pieaugošās apkures izmaksas.
Ļoti pozitīvi, ka šai iecerei seko arī finansējums no valsts budžeta, kas ļaus pašvaldībai vieglāk sniegt nepieciešamo palīdzību un neatteikties no citu ieceru īstenošanas savu cilvēku dzīves uzlabošanai."
Lielāks atbalsts vairāk iedzīvotājiem
Labklājības ministrijā tika izstrādāti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz šīs ziemas periodā – no šī gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim – palielināt koeficientus, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Līdz ar to pašvaldības sniegtais atbalsts būtu pieejams plašākam iedzīvotāju lokam un tā apmērs arī būtu lielāks. Saeima šos likuma grozījumus ir pieņēmusi.
Piemēram, ja pensionāra ienākumi ir 500 eiro, bet viņa izdevumi par mājokli – 300 eiro mēnesī, esošā pabalsta apmērs būtu 192 eiro, bet pēc izmaiņu pieņemšanas viņš varēs pretendēt uz mājokļa pabalstu 267 eiro mēnesī.
Atbalstīts deputātu priekšlikums, kas paplašina iespējas saņemt mājokļa pabalstu – tam varēs pieteikties arī mājsaimniecības ar bērniem līdz 18 gadu vecumam, kā arī ar jauniešiem vecumā līdz 24 gadiem, ja viņi turpina apgūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību.
Kā saņemt mājokļa pabalstu
Mājsaimniecībām, kuras jau saņem mājokļa pabalstu, to pārrēķinās automātiski, savukārt pārējām jārīkojas pašām – tām jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā, kas vērtēs mājsaimniecības materiālo situāciju un mājokļa pabalsta piešķiršanu.
Mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanai pašvaldības sociālajā dienestā būs jāiesniedz iesniegums, izziņa par 3 mēnešu ienākumiem no saimnieciskās darbības, bankas kontu izdrukas par 3 mēnešiem, informācija par citiem ienākumiem, kā arī dokumenti par aktuālajiem mājokļa izdevumiem.
Papildu atbalsts iedzīvotājiem neapdraudēs pašvaldību budžetus
Zaļo un Zemnieku savienība uzstāja, ka valstij, sniedzot palīdzīgu roku iedzīvotājiem, ir jāparedz tam papildu līdzekļi, lai neciestu pašvaldību budžeti, kas jau ir pieņemti un saplānoti šī gada izdevumi iedzīvotāju labklājībai.
Ņemot vērā, ka varētu palielināties darbinieku noslodze, grozījumi paredz iespēju pašvaldībām no 1. marta līdz 30. jūnijam noteikt piemaksu darbiniekiem, kuri risina ar mājokļa pabalsta piešķiršanu un pārrēķinu saistītus jautājumus, līdz 30 % no noteiktās mēnešalgas.
Vienlaikus tiks palielinātas valsts mērķdotācijas pašvaldībām, lai palīdzētu segt ar pabalstu izmaksu saistītos izdevumus, tostarp nodrošinātu atbalstu pašvaldību darbiniekiem par papildu darbu.
Paskaidrojums
Kādi izdevumi tiek ņemti vērā, rēķinot pabalstu:
s mājokļa platība;
s īres/apsaimniekošanas izdevumi;
s izdevumi par gāzi, elektroenerģiju, karsto un auksto ūdeni, apkuri, tai skaitā par malku vai līdzvērtīgu kurināmo, atkritumu izvešanu, asenizāciju, nekustamā īpašuma nodokli;
s izdevumi par telekomunikāciju un interneta lietošanu, par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju, izdevumi par dūmvadu un ventilācijas apkopi u. c.
06.03.2026.