Atsaucoties biedrības „Labdarības lapa" aicinājumam, arī Madonā tika izveidots viens no 20 ziedojumu vākšanas punktiem Ukrainas atbalstam. Divdesmit četru stundu laikā uz Saules ielu, kur atradās biedrības „Caritas Madona" noorganizētais punkts, savu ziedojumu atgādāja teju 200 Madonas un kaimiņu novadu ģimenes, kopā piepildot gandrīz 200 apģērba, 88 pārtikas, 75 higiēnas un 36 sadzīves lietu kastes. Atsaucība bija necerēti liela, par to tiešām prieks!
Sekojot līdzi notikumiem Ukrainā un apzinoties, ka tur šobrīd notiek cīņa ne vien par Ukrainas, bet arī mūsu brīvību, nebija šaubu par iesaisti palīdzības sniegšanā. Lai arī labdarībā darbojamies vairāk nekā 20 gadu, šoreiz situācija ir pavisam citādāka. Šī nav reize, kad katrs pēc saviem ieskatiem var ņemt, braukt, iet un darīt. Kara apstākļos rīcībai jābūt pārdomātai, organizētai un mērķtiecīgai, tādēļ nekas netika darīts uz savu galvu, bet stingri saskaņojot ar projekta vadību.
Madonā kopā saziedojām 2013 sausās pārtikas paciņas, 491 enerģijas batoniņu, 268 tējas un kafijas, 12 kg cukura un medus, 15 kg sausos augļus, 53 kg riekstu, 811 konservu kārbas, 194 kg saldumu, 277 gab. un 22 kg zīdaiņu pārtikas, 175 autiņbiksīšu iepakojumus, 82 zobu pastas, 116 zobu sukas, 256 iepakojumus mitro salvešu, 169 higiēnisko pakešu paciņas, 12 tualetes papīra iepakojumus, 12 kg dzīvnieku barības, 2 iepakojumus dzeramā ūdens, kasti ar medikamentiem, tik ļoti nepieciešamos guļammaisus, segas, pledus, apavus, apģērbu, arī rotaļlietas. Šeit gan jāpiebilst, ka kastes ar dažādu lietu saturu, vadoties pēc noteikumiem, pirms sūtīšanas uz Rīgu tika sašķirotas, taču kastes, uz kurām precīzi bija norādīts to saturs, Madonā netika izkomplektētas. Tādēļ iepriekš minētie skaitļi ir vēl lielāki. Taču tie ir skaitļi, kam pāri – mērvienībās neizmērojamas vērtības – līdzjūtība, pārdzīvojums un nesavtība.
Nav vārdos aprakstāma tā izjūta, kad biedrības durvis ver bērns, kurš atnesis savu mīļāko rotaļlietu, draugu kompānija, kura, šķiet, izpirkusi veikalus, vai seniors, kurš atnesis divas konservu bundžiņas, kaut mazumiņu, bet tieši tik, cik atļauj paša rocība. Ar atbalstošiem vārdiem un Ukrainas karodziņiem noformētas kastes, bērnu zīmējumi un vēstules ar spēka vārdiem. Nereti durvis kāds vēra sakot: „Es jau biju, bet izdomāju, ko vēl varu noziedot!" Kāds ar asarām acīs, cits ar bažām par nākotni, bet lielākoties visi ar pārliecību: „Mums izdosies!"
Ziedotāju vidū bija arī organizācijas, pašdarbnieku kolektīvi, draudzes, vietējie un tālāku ceļu mērojušie, tostarp Līvānu novada rudzātieši, kā arī jēkabpilieši Ņina un Oļegs. Ukraiņi, kuri Latviju par savām mājām sauc nu jau ceturto gadu. Kā stāsta Ņina, satraukums ir liels, jo tur ir viņu vecāki un radi, kuri stāsta par sajūtām, kādas pārņem, kad redzi, kā acu priekšā deg blakus esošā dzīvojamā māja, kad dzirdi, kā sabombardē graudu noliktavas. Par izmisumu, kad uzspridzināto ceļu un tiltu dēļ tiec nošķirts no pasaules. Vīrs Oļegs kaut tūlīt būtu gatavs doties pie savējiem, taču Ņina apzinās, ko nozīmētu palikt vienai, ar mazu bērnu uz rokām. Varbūt simboliski, bet šī esot viena no iespējām kaut mazliet, bet atbalstīt savējos dzimtenē.
Ja darām, mēs varam izdarīt daudz, taču tikai tad, ja visi sanākam kopā! Šī ir tā reize, kad apliecinās, ka tieši komandā ir spēks. Ne vien katrs ziedotājs, kurš ar savu artavu piepildīja lielo kravas furgonu, bet ikviens, kurš pielika roku, lai saziedotais tiktu pieņemts, sašķirots un iekrauts transportā. Līdz ar PALDIES katram ziedotājam īpašs PALDIES biedrībai „Labdarības lapa" par uzticēšanos, LELB Diakonijas centra kopienas centra „Baltā ūdensroze" vadītājai Kristīnai Gribonikai un jauniešiem – Andrim B., Aigaram K., Andim K., Andrim C. – par visa saziedotā iekraušanu transportēšanai, kā arī Anetei, Elvim un Uģim par komandas darbu, savukārt Marikai Šķēlei, Aigai Ramanei un kādai mazai meitenītei – par sarūpēto saldo pārsteigumu mums!
Lai Dievs dod, ka ir citādāk, taču jābūt gataviem, ka šī ir pirmā, taču, iespējams, ne pēdējā vajadzība ziedot un atbalstīt. No sirds PALDIES par lielo atsaucību un zvaniem, kas aizvien nebeidz rimt, taču šobrīd ziedojumu vākšanu uz kādu brīdi iepauzējam, gaidot tālākus rīkojumus un informāciju, kas nepieciešams. Kā arī lūdzamies, lai šī krava droši sasniedz cietušos, jo raksta tapšanas brīdī ir zināms, ka trešdien saziedotās lietas no noliktavām Rīgā uzsākušas ceļu uz Ukrainu. Joprojām pastāv iespēja ziedot portālā ziedot.lv, zvanīt uz labdarības tālruni, uzņēmumiem un privātpersonām reģistrēt iespējamo palīdzību kopienas „Viegli palīdzēt" mājaslapā, kā arī sekot jaunākajai informācijai no mūsu puses.
Un vēl, kas ir ļoti svarīgi! Atgādinām – šī nav pašdarbība, un arī citus aicinām ar to nenodarboties un nebraukt uz Ukrainas/Polijas robežu tikai uz pašiniciatīvu! Tas rada haosu, kas traucē reālas palīdzības nogādāšanu!
Paliekam vienoti!
RAMONA un SANDRA,
„Caritas Madona"
4.03.2022.