Kopš 2018. gada biedrība „Mēs saviem bērniem" nodrošina deinstitucionalizācijas (DI) pakalpojumus, piedāvājot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus – logopēdu, ergoterapiju, kanisterapiju, mūzikas terapiju, Montesori, smilšu terapiju, psihologa konsultācijas, ABA terapiju un fizioterapiju gan bērniem, gan pieaugušajiem ar īpašām vajadzībām.
2018. gada nogalē pakalpojumus DI ietvaros sāka saņemt Andas Zviedres meita Laine Akmentiņa.
– Pirmo reizi par deinstitucionalizācijas projektu dzirdēju biedrībā „Mēs saviem bērniem", kur konkrētāku informāciju sniedza biedrības vadītāja Elita Badūne. Uzzināju, ka pēc izvērtēšanas bērnam tiek piešķirts konkrēts rehabilitācijas pakalpojumu skaits, kurus, vienkārši sakot, drīkst izmantot pēc saviem ieskatiem. Tajā laikā īpašs pamudinājums iesaistīties nebija vajadzīgs – tā bija iespēja iegūt ļoti nepieciešamos rehabilitācijas pakalpojumus bērnam, tāpēc ar prieku izmantoju iespēju piedalīties projektā, – atceras Anda Zviedre. – Šī projekta ietvaros meita ir saņēmusi divu veidu pakalpojumus – Tomatis terapiju un ABA terapiju. Abi pakalpojumi ir ļoti atšķirīgi, taču bijām atvērti izmēģināt dažādas metodes, lai attīstītu bērna prasmes runāt un komunicēt. Pirmos pakalpojumus, konkrētāk Tomatis terapiju, sākām izmantot 2018. gada nogalē. Ar pakalpojuma reizēm „nešķērdējāmies", jo to nebija daudz, izmantojām tikai tiem pakalpojumiem, kurus nevarējām apmaksāt paši, vai tiem, kuri nebija pieejami citos projektos, kuros meita bija iesaistīta. 2020. gada sākumā izmantojām iespēju uzsākt ABA terapiju Rīgā. Priecājos, ka šī projekta ietvaros vecākiem ir iespēja izvēlēties, kur un pie kāda speciālista saņemt nepieciešamo pakalpojumu. Tā kā tobrīd dzīvojām Rīgā, ar šī projekta palīdzību varējām izmēģināt ABA terapiju, kas tad vēl nebija pieejama Madonā. Arī pašlaik turpinām izmantot ABA terapijas pakalpojumu DI projekta ietvaros, taču šobrīd dzīvojam tuvāk Madonai, un arī Madonā šis pakalpojums ir kļuvis pieejams.
Saņemtos pakalpojumus Anda vērtē ļoti pozitīvi un ir apmierināta ar rezultātiem.
Turpina Anda Zviedre: – ABA terapijas pakalpojumu vērtēju ļoti pozitīvi. Priecājos, ka tas ir pieejams arī Madonā, jo pirms neilga laika to bija iespēja saņemt tikai Rīgā. Par konkrētiem rezultātiem pagaidām ir grūti spriest, jo šo terapiju izmantojam tikai kopš 2020. gada sākuma, turklāt, dažādu iemeslu dēļ, ļoti neregulāri. Tāpat ABA terapija tiek kombinēta ar citām attīstošām nodarbībām. Šajā laika periodā meitai ir nedaudz attīstījušās prasīšanas prasmes, konkrētāk, spēja ar vienu līdz diviem vārdiem paprasīt nepieciešamo lietu, ēdienu vai ko citu, ir ievērojami palielinājies vārdu krājums, mazinājusies problēmuzvedība, kā arī apgūtas citas ikdienā nepieciešamas prasmes. Mums bija ļoti pozitīva pieredze, iesaistīšanās projektā notika vienkārši un organiski. 2018. gadā saņēmu zvanu no sociālās darbinieces Elitas Rancānes, kas piedāvāja iesaistīties šajā projektā, un tālāk jau tika norunāts konkrēts laiks meitas izvērtēšanai. Tā notika mūsu mājās, pašiem nekur nebija jābrauc. Ar sarežģījumiem nesastapāmies. Kopumā projektu vērtēju pozitīvi. Vienmēr priecājos, ka ir atbalsts no valsts vai pašvaldības, jo tas ir ļoti nepieciešams. Diemžēl ne visi vecāki rehabilitāciju var atļauties apmaksāt paši. Gribētos, lai projekta ietvaros pieejamie rehabilitācijas pakalpojumi ir ilgstošāki, lai tiek piešķirts vairāk pakalpojuma reižu vai arī pakalpojums, piemēram, kādam noteiktam laika periodam, jo rehabilitācija bērnam ir nepieciešama ilgstoša un regulāra, tikai tad var runāt par kādiem rezultātiem. Lai gan nu jau projekta ietvaros ir piešķirtas kopumā 100 pakalpojuma reizes, regulāri tās izmantojot, pietiek aptuveni pusgadam. Tas, protams, ir liels atvieglojums ģimenei, taču ļoti priecātos, ja pakalpojumus projekta ietvaros varētu saņemt ilgstošāk.
Uzskatu, ka projekts sabiedrībai kopumā ir ļoti nepieciešams, jo cilvēkiem ar īpašām vajadzībām tas sniedz iespēju pamazām integrēties sabiedrībā, attīstīt gan komunikācijas, gan pašaprūpes prasmes ar dažādu rehabilitācijas pakalpojumu palīdzību. Šie pakalpojumi var palīdzēt cilvēkam ar invaliditāti uzsākt patstāvīgu dzīvi. Ja patstāvīgu dzīvi dažādu iemeslu dēļ uzsākt nav iespējams, rehabilitācija var palīdzēt atvieglot cilvēkam un viņa ģimenei ikdienu, uzlabojot pašaprūpes un citas prasmes. Kaut vai sniegt pozitīvas emocijas cilvēkam ar invaliditāti, arī tas ir būtiski. Gribētos cerēt, ka arī sabiedrība ir gatava DI projektam, ka ir gatava saprast un pieņemt cilvēkus, kuri ir citādāki, atbalstīt personas ar dažādiem traucējumiem. Uzskatu, ka šobrīd salīdzinājumā ar laiku pirms, piemēram, 10 gadiem, sabiedrība ir kļuvusi informētāka un pieņemošāka, taču vēl ir, uz ko tiekties. Ceru, ka ar laiku cilvēki ar īpašām vajadzībām tiks pieņemti un uzskatīti par līdzvērtīgiem sabiedrības locekļiem.
15.01.2021.