Viena no tēmām, ko izvēlējāmies, iesaistoties projektā „Aktuāli par aktuālo novados", ir pakalpojumu pieejamība lauku ciematos. Telefonakcijā vispirms noskaidrojām iedzīvotāju viedokli, tad, ņemot vērā, ka vislielākā interese tika izrādīta par pakalpojumu pieejamību pagastos pēc administratīvi teritoriālās reformas, sabiedrisko transportu Madonas reģionā, uzklausījām arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Autotransporta direkcijas speciālistu skaidrojumu.
Mūs arī interesēja, kā jūtas iedzīvotāji attālākajā Madonas novada pagastā. Ošupes pagasta pārvaldes vadītājs AIGARS ŠĶĒLS sarunā atzina, ka konkrētajā brīdī pakalpojumi iedzīvotājiem pieejami tādā apjomā, kā to ļauj Krišjāņa Kariņa vadītā valdība un valstī noteiktie ierobežojumi saistībā ar „Covid-19" pandēmiju.
– Pašvaldības sniegtie pakalpojumi nenoliedzami iedzīvotājiem ir svarīgi. Kā noskaidrojām arī telefonakcijā, tie vairāk vai mazāk apmierina. Lielākais satraukums tika pausts par skolu saglabāšanu, autobusu satiksmi, pasta pakalpojumu pieejamību klātienē, ceļiem. Kāda situācija ir Ošupes pusē?
– Kamēr būs bērni, arī skola būs. Tiesa, Degumnieku pamatskola Madonas novadā tik tiešām ir viena no mazākajām, bet to joprojām kopā ar pirmsskolas grupiņām apmeklē ap 80 bērnu. Pie šāda skaita beidzamajos gados turamies stabili.
– Raksturojiet, lūdzu, „Latvijas Pasta" izvēlēto darbības veida maiņu, beidzamajosgados slēdzot pasta nodaļas citu pēc citas.
– „Latvijas Pasts" mūs jau sen ir uzmetis. Līdzīgi, kā savulaik arī „Lattelecom" attiecībā uz klientu apkalpošanu klātienē aizvēra pasauli.
Pastnieks ar savu mašīnīti, protams, brauc pa lauku ceļiem un piegādā sūtījumus iedzīvotājiem. Taču pasta pakalpojumi klātienē daļai iedzīvotāju joprojām ir ļoti svarīgi. Skaidrs gan ir arī tas, ka pasta nodaļas laukos strādā ar zaudējumiem, bet „Latvijas Pasts" tomēr ir valstij piederoša akciju sabiedrība, tāpēc tam iedzīvotāju intereses būtu jāliek pirmajā vietā. Pasts jau lielās ar savu ikgadējo peļņu, ko gūst Rīgas reģionā, kā arī starptautiskajos preču pārvadājumos, kur strādā kā starpnieks. Manā ieskatā, savā peļņā vajadzētu padalīties arī ar lauku pasta nodaļām.
Pats skumjākais, ka šajā situācijā zaudētāji ir iedzīvotāji. Nu kaut vai attiecībā uz interneta veikalos veiktajiem pasūtījumiem.
Pasūtot preci, tiek samaksāts arī par tās piegādi norādītajā dzīvesvietas adresē, kas, noformējot pasūtījumu, tiek pieņemta, jo tā ir oficiāli reģistrēta Valsts adrešu reģistrā. Kāpēc pēc tam tiek atsūtīts paziņojums, ka pasūtījumu mūsu gadījumā var saņemt Lubānas pasta nodaļā vai par papildu maksu dzīvesvietā to piegādās pastnieks? Bet par to taču vienreiz ir jau samaksāts! Šai ziņā jūtamies maldināti. Tad jau nevajadzētu pieņemt dzīvesvietas adresi, bet uzreiz norādīt vietu, līdz kurai pasūtījums bez papildu maksas tiks piegādāts.
Pasts mūs ir „apkrāpis" vēl vienā ziņā. Kad slēdza pasta nodaļu Degumniekos, pašvaldībā notika tikšanās ar „Latvijas Pasta" pārstāvi, kurš svēti solīja, ka pasta indekss netiks likvidēts. Taču, veicot e-vidē laikrakstu abonēšanu un ierakstot savu dzīvesvietas adresi, atklāju, ka pasta indekss 4843 jau sen vairs nepastāv un automātiski tiek izmests Lubānas pasta nodaļas indekss.
Pieļauju, ka savos izteikumos esmu ļoti skarbs, bet tas attiecas uz „Latvijas Pasta" vadības īstenoto politiku laukos. Es nerunāju par pasta darbiniekiem, kas ir pelnījuši tikai atzinību un „paldies!" par iedzīvotājiem sniegtajiem pakalpojumiem. Pastnieku skaits gan arī ir samazināts līdz minimumam. Dienās, kad iedzīvotājiem dzīvesvietā jāpiegādā pensija, viņu darbdiena ieilgst līdz vēlam vakaram, līdz pat tumsai. Un ne jau visur līdz pašām mājām var iebraukt. Dažviet pastniecei vēl vai puskilometrs jāiet kājām. Un viņa iet!
– Kā ir ar veikaliem, interneta izmantošanas iespējām?
– Pārtiku un citu ikdienā nepieciešamo var nopirkt veikalos, kas darbojas tepat, tāpat pa kādam atbrauc arī autoveikali. Tas lielas problēmas nesagādā.
Kā jau minēju, „Lattelecom" mums aizvēra pasauli, kad pārstāja eksistēt kabeļu līnijas. Kur tie gadi, kopš pie mums vairs nav neviena fiksētā tālruņa. Arī Tet televīzijas iespējas ir visai ierobežotas. Savukārt bezlimita internets, ko nodrošina mobilie sakari, ir diezgan padārgs. Vēl gan ir iespēja izmantot bezmaksas internetu, atnākot uz bibliotēku vai pagastmāju – to var uztvert aptuveni 20 m rādiusā.
– Vai apmierina autobusu satiksme?
– Beidzamajos sešos septiņos gados nav samazināts neviens reiss, bet pārāk ar to lepoties nevaram. Piemēram, Zvidzienas posmā, Smaudžu lokā pasažieru pārvadājumi jau sen netiek nodrošināti. Tagad reizi nedēļā uz turieni dodas pašvaldības autobuss, lai cilvēki varētu atbraukt uz pagasta centru, apmeklēt ģimenes ārstu, veikalus un izmantot citus pakalpojumus.
– Atceroties sovhozu un kolhozu laikus, vai to centros sniegto pakalpojumu klāsts ir saglabājies vai samazinājies?
– Varu atbildēt viennozīmīgi: tie ir samazinājušies, īpaši pārvietošanās ziņā tas ir jūtams. Saimniecību laikos visu dienu krustām šķērsām pa pagastu braukāja tā saucamie strādnieku autobusi, kurus visi varēja izmantot.
– Beidzamajos gados jūspusē diezgan labs risinājums rast ūdensapgādes pakalpojumu nodrošināšanu, ko tagad sniedz AS „Madonas ūdens", tāpat tiek apsaimniekotas vairākas sovhozu laikos celtās daudzdzīvokļu mājas.
– Tie ir pakalpojumi, kas pašvaldībai obligāti jānodrošina. Viena daļa, kas tos saņem, tomēr īsti to nenovērtē. Protams, par ūdeni un kanalizāciju tagad ir jāmaksā vairāk, toties, atgriežot krānu, ūdens ir vienmēr, un par to galva nesāp. Ošupes gadījumā centralizēti tos saņem ap 300 cilvēku, bet pārējie 800 ir spiesti domāt paši un gādāt par to, lai ūdens būtu, jo viņi dzīvo viensētās un tur pašvaldība maz ko var līdzēt. Diemžēl ne visi lauku ciematos dzīvojošie novērtē tās priekšrocības, kas viņiem tiek nodrošinātas. Viņi arī pa izgaismotām taciņām var doties uz veikalu, tāpat mauriņš daudzdzīvokļu māju pagalmā lielākoties tiek nopļauts.
– Kādus pakalpojumus vajadzētu atjaunot vai vismaz saglabāt pēc administratīvi teritoriālās reformas?
– Lai laukos varētu normāli dzīvot, svarīgi būtu pilnveidot pārvietošanās iespējas. No uzņēmēja viedokļa – nodrošināt regulārus pārvadājumus pāris pasažieriem ir grūti vai pat neiespējami. Manā skatījumā, tā ir viena no lielākajām problēmām, jo ne jau visiem, kuri dzīvo dziļi laukos, ir savas automašīnas vai kaimiņi, kuri šai ziņā var izlīdzēt un aizvest uz pagasta vai Madonas novada centru.
– Vai pašvaldību vēlēšanas 5. jūnijā un lielāka Madonas novada izveide ietekmēs dzīvi Ošupes pagastā?
– Reforma visvairāk varētu ietekmēt pagastā izglītības jomu. Šogad, kamēr tiks veidota nākamā novada struktūra, nekas vēl nemainīsies, bet 2022. gadā kaut kas varētu pamainīties skolu tīklā. Cerēsim, ka tas Degumnieku pamatskolu neskars, bet izslēgt šādu iespēju nevaram.
Lielu iespaidu drīzāk var atstāt kas cits. Jau tagad, plānojot šāgada budžetu, ir jūtams liels caurums, ko rada „Covid-19" pandēmijas izraisītās sekas, kas nākamajos mēnešos var tikai padziļināties. Uzņēmējdarbība praktiski ir uzsēdināta uz nulles, līdz ar to jautājums, kur būs tie ieņēmumi, kas piepildīs valsts un pašvaldību budžetus, ir atklāts. Katrā ziņā es uz 2022. gadu skatos ar lielām bažām nevis iecerētās administratīvi teritoriālās reformas, bet gan jaunā koronavīrusa izraisīto seku dēļ.
Taču pakalpojumu klāstā, domāju, lielu izmaiņu nebūs.
8.01.2021.