Turpinās 10. martā uzsāktā parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētā likuma „Grozījumi Likumā par ostām" atcelšanu. Parakstu vākšana noslēgsies 8. aprīlī.
Centrālā vēlēšanu komisija ir apkopojusi pirmos rezultātus – no 10. līdz 15. martam tajā piedalījušies 846 vēlētāji, kas ir 0,05% no tautas nobalsošanas ierosināšanai noteiktā vēlētāju skaita. Turklāt šajā laikā neviens vēlētājs nav izmantojis iespēju parakstīties kādā no ārvalstīs izveidotajām 31 parakstu vākšanas vietā.
Lai būtu jārīko tautas nobalsošana, parakstu vākšanā jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanu balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 868 vēlētājiem.
Kā zināms, likuma apturēšanu pēc ZZS Saeimas deputātu iniciatīvas pieprasīja 36 deputāti no vairākām opozīcijas partijām. Opozīcijas deputāti uzskata, ka pieņemtie grozījumi Ostu likumā tika pamatoti ar politisku saukli par nepieciešamību veikt „vienkāršu ostu pārvaldības reformu", uzskatot, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvalžu kā atvasinātu publisko tiesību personu pārveidošana par valsts kapitālsabiedrībām „ir formāls un pienācīgas apspriešanas Saeimā necienīgs jautājums".
Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi šajā likumā nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu, pārveidojot Rīgas un Ventspils ostas par kapitālsabiedrībām. Tātad lielā mērā šī iecere vairāk skar divas valstspilsētas – Rīgu un Ventspili, kur pagaidām arī vērojama salīdzinoši lielāka aktivitāte. Ventspils valstspilsētā ir nobalsojuši
266 jeb 1,15%, Rīgā – 114 jeb 0,03%.
Savukārt Madonā, kā esam jau informējuši, ir parakstījušies tikai trīs un visi – Ērgļos, bet Varakļānu novadā – neviens.
Jāpiebilst, ka iepriekšējā parakstu vākšana norisinājās 2020. gada sākumā (no 16. janvāra līdz 14. februārim), lai ierosinātu tautas nobalsošanu par Valsts prezidenta apturētajiem likumu grozījumiem.
Grozījumi paredzēja mainīt domes pilnvaru termiņu ārkārtas vēlēšanu sarīkošanas gadījumā, proti, noteikt – ja līdz kārtējām vēlēšanām ir palikuši vairāk nekā 24 mēneši, ārkārtas vēlēšanās jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši 9-24 mēneši, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu. Tāpat izmaiņas paredzēja – ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā deviņi mēneši, jaunas domes vēlēšanas nenotiek un līdz kārtējām domes vēlēšanām darbojas pagaidu administrācija.
Šādu grozījumu izstrāde vairāk tika saistīta ar paredzamajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, jo tie ļautu to ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Nepieciešamais parakstu skaits, lai šo grozījumu atcelšanai varētu rīkot referendumu, netika savākts. Par grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā nodošanu tautas nobalsošanai parakstījās tikai 6007 jeb 0,39% vēlētāju, bet par grozījumu likumā „Par pašvaldībām" nodošanu tautas nobalsošanai – 5956 jeb 0,38% vēlētāju. Tā kā tautas nobalsošanas ierosinājumu parakstīja mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju, apturētie likumi netika nodoti tautas nobalsošanai, un tie stājās spēkā.
Jautājums, vai arī šajā parakstu vākšanā būs tikpat maza vēlētāju aktivitāte, pagaidām gan ir atklāts.
18.03.2022.