Medus loterija mūsu avīzes “Stars” abonētājiem norisinās katru rudeni, un arī šis gads nebija izņēmums, kaut iepriekš šaubījāmies, vai neražas gadā, kad dravās cerētā medus ienesuma nav, sagaidīsim biškopju atsaucību. Tomēr 5. novembrī laikraksta “Stars” redakcijā atkal viesojās biškopji, kam līdzdalība Medus loterijā kļuvusi par tikpat labu tradīciju kā mums, “Stara” veidotājiem. Kopīgi noskaidrojām medus balvu laimētājus — mūsu avīzes abonētājus.
Mūsu novada biškopji loterijai bija sarūpējuši 24 medus balvas, kam noskaidrojām laimētāju vārdus. Ceram, ka loterija iepriecinās medus balvu saņēmējus. Ievērojot ieteikumu "Sākt katru dienu ar medus karoti vienu", loterijas laimesta saņēmēji domās vai piezvanot personīgi varēs pateikties biškopim, kura medus ir laimēts. Bišu dravu saimnieki vēlēja, lai rudens drēgnumā medus stiprina imunitāti, sirdi, kalpo enerģijas vairošanai.
Arī šī gada saldo balvu izlozē laimīgās dalībnieka kartītes, kas salocītā veidā kalpoja kā lozes, izvēlējās un laimētāju vārdus darīja zināmus mūsu atsaucīgie un darbīgie sadarbības partneri – bišu dravu īpašnieki.
Medus loterijas izlozē šogad piedalījās Latvijas Biškopības biedrības (LBB) Madonas nodaļas vadītājs, Cesvaines ZS "Jaunspieķi" bišu dravas saimnieks Jānis Puriņš, Cesvaines apvienības pārvaldes vadītājs un saimniecības "Mežģaļi" saimnieks Vilnis Špats, Bērzaunes pagasta "Rutulu" saimnieks Edgars Kramfts un Murmastienes pagasta ZS "Pļaviņas" pieredzējušais biškopis Tālivaldis Sprūdžs.
Pasākumu atklājot, laikraksta "Stars" redaktore Baiba Miglone pateicās biškopjiem par sadarbību un dāsnumu: – Neskatoties uz savām rūpēm un to, ka šogad laikapstākļi ir ietekmējuši medus ražu, novērtējam, ka mūsu novada biškopji tomēr ir uzticīgi arī laikraksta "Stars" aizsāktajai tradīcijai un atbalsta Medus loteriju, sagādājot veselīgās balvas. Otrs pozitīvais moments, ko var atzīmēt, ir lielāka mūsu lasītāju atsaucība. Izmantojot iespēju abonēt "Staru", piedalīties loterijā, lai laimētu medu no labi atpazīstamiem novada bišu dravu saimniekiem, izmantoja 216 avīzes abonētāji. Medus loterijas dalībnieku skaits šogad ir lielāks. Pagājušajā gadā loterijā piedalījās 187 mūsu avīzes abonētāji. Tātad pēc medus šogad ir liels pieprasījums, gadā, kad ražas nav, tam ir cita vērtība.
Iespējas laimēt tika dotas visiem, tikai kāds nosacījums – vajadzēja abonēt "Staru" vismaz trīs mēnešiem, izgriezt un aizpildīt Medus loterijas dalībnieka karti, ko kopā ar cerību laimēt varēja iesniegt redakcijā līdz 4. novembrim.
Laimēt varēja katrs devītais loterijas dalībnieka kartes iesūtītājs.
Loterijas rīkošanai saņēmām LR FM Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas atļauju Nr. 8754.
Pēc medus laimētāju vārdu noskaidrošanas kopā ar biškopjiem pārrunājām šīs sezonas veiksmes un neveiksmes.
Ja pagājusī vasara bija silta un saulaina, šī paliks atmiņā ar lielajām lietavām un medus ražas minimumu. Toties, ja nav ražas, palielinās cena, ko akcentēja LBB Madonas nodaļas vadītājs Jānis Puriņš: – Iepriekš jau esmu teicis, ka biškopība ir tā nozare, kur cenas jau gadiem nemainās. Šogad medus neraža laikam ir tik globāla, ka cenas ir izkustējušās no vietas. Tas varbūt nepatīk medus pircējiem, bet biškopjiem rada cerīgu skatu nākotnē. Nav iespējams pastāvēt, ja nozarē nemainās cenas jau ilgu laiku, bet visiem pārējiem resursiem pieaug. Ja aplūko vairumtirdzniecības cenu līkni, arī tai ir augšupejoša tendence. Mazumtirdzniecībā cenu līkne nav tik strauji kāpusi, jo tirdziņos cenu tik strauji nevar paaugstināt, visi pieraduši, ka cenas ilgu laiku nemainījās.
Pie šī gada ieguvumiem tika minēta arī importēto medus produktu sastāva izpēte, notika atklāta saruna par medus kvalitāti. Viltots medus jeb produkts, ko mēģina pasniegt kā medu, bet kuru nevar par tādu uzskatīt, sāka parādīties arī Latvijā. Gadījumu gan nav daudz – šajā pavasarī Pārtikas un veterinārais dienests atklāja piecus gadījumus, kad medū bija piemaisījumi. Viltus medus ražošana ir aktuāla problēma, vairākas Eiropas Savienības valstis atzinušas, ka tirgus ir kļuvis diezgan ievainojams pret viltojumiem, jo tos ražo tik augstā līmenī, ka atklāt tos var tikai augsti kvalificētās, specializētās laboratorijās. Vietējo biškopju medus ir produkts, kuru radījusi bite, tāpēc ir autentisks un kvalitatīvs.
Sasniegums ir tas, ka Latvijas Biškopības biedrība piedalījās Vispasaules biškopju kongresā "Apimondia 2025" un mazo stendu kategorijā ieguva zelta godalgu.
Ne tikai graudkopji un dārzeņu audzētāji, bet arī biškopji rudens pusē tika aicināti paziņot par nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmi un radītajiem zaudējumiem. Vai tam sekos arī kāds atbalsts? Biškopji pauda savas domas, ka tas vairāk būs simbolisks atbalsts, jo kad jāpierāda, ka ir apgrozījuma kritums, jāsagaida gada bilance. Šogad bija biškopji, kas visus krājumus noliktavā savāc, izgatavo sveces, lai tikai varētu izdzīvot.
Kad prasa, kas Madonas novadā ir lielākie bitenieki, tad to, kur ģimenes galvenais ienākums ir tikai biškopība, palicis maz. Saimniecībām ir arī blakus nozares, kas līdzsvaro, kad biškopībā nav medus ražas.
– Gads ieies vēsturē, jo pēc pavasara medus kaut kāds ienesums parādījās pēc Jāņiem, jūlija beigās, augusts bija tukšs. Cerības bija uz viršu medu, bet bites viršos nemedoja, – secināja Tālivaldis Sprūdžs.
Iepriekšējos gados labās medus ražas bija, pateicoties 30 grādu karstumam, kas šovasar izpalika, jo siltās un saulainās dienas bija skaitāmas.
07.11.2025.