Ceļa malā noticis ceļu satiksmes negadījums, mašīna ir apgāzusies uz sāniem. Ir cietušie. Šādu izsaukumu aizvadītajā piektdienā saņēma arī Madonas ugunsdzēsēji glābēji. Šoreiz aculiecinieka lomā iejutās Madonas mediju pārstāvji.
Nereti VUGD saskaras ar situācijām, kad cilvēki nepacietīgi notikuma vietā gaida operatīvo dienestu palīdzību, taču zvana uz 112 nav bijis. Palīgā operatīvos dienestus neviens nav izsaucis. Tāpat gadās situācijas, kad informāciju par nelaimi operatīvie dienesti saņem no mediju pārstāvjiem, kuriem iesūtītas fotogrāfijas/video, bet palīdzība nav izsaukta un notikuma vietā dienestu nav, jo par šādu notikumu nemaz nezina.
Lai atgādinātu iedzīvotājiem, cik svarīgi, redzot nelaimi, ir nekavējoties zvanīt uz 112 un izsaukt operatīvos dienestus, piektdien Madonas novada Kusā norisinājās VUGD Vidzemes reģiona brigādes Madonas un Gulbenes daļu ugunsdzēsēju glābēju mācības, kurās tika izspēlēta situācija, ka noticis ceļu satiksmes negadījums ar cietušajiem. VUGD un Valsts policijas pārstāvji aktualizēja, cik svarīgi, redzot nelaimi, ir nepabraukt garām, bet par to ziņot, sagaidīt operatīvos dienestus, nodot informāciju tiem.
Autoceļš Cēsis-Vecpiebalga-Madona ir noslogots, satiksme intensīva. Diemžēl reālā situācija, kad autovadītāji apstājas, lai painteresētos, kas ir atgadījies, vai nepieciešama palīdzība, ir skaudra. Redzot (šoreiz imitētu) ceļu satiksmes negadījumu, apstājās tikai divas automašīnas, vairums, braucot garām, tikai ziņkārīgi noskatījās. Ugunsdzēsēji glābēji nereti novēro, ka aculiecinieki aktīvi filmē un fotografē notiekošo, bet nezvana uz 112. Šādas rīcības sekas, ja automašīnā ir izcēlies ugunsgrēks, visbiežāk ir pilnībā nodedzis transportlīdzeklis un lieli zaudējumi tā īpašniekam, savukārt, ja ir noticis ceļu satiksmes negadījums un cilvēks saviem spēkiem nespēj no spēkrata izkļūt, sekas var būt pat cilvēka dzīvības cenā.
– Kopš 2017. gada Ceļu satiksmes drošības plāna ietvaros VUGD īsteno informatīvo kampaņu "Iedzīvotāju izglītošana par rīcību pēc ceļu satiksmes negadījumiem" un ik gadu laika posmā no augusta līdz oktobra beigām īsteno vairākas aktivitātes, lai izglītotu sabiedrību un paaugstinātu iedzīvotāju zināšanas par pareizu rīcību pēc CSNg. Mācību laikā vispirms vēlējāmies vērst sabiedrības uzmanību, kā rīkoties, ja ir noticis ceļu satiksmes negadījums. Savukārt ugunsdzēsējiem glābējiem šīs bija mācības, kuru laikā pārbaudījām viņu rīcību un spējas, imitējot pēc iespējas reālāku ceļu satiksmes negadījumu. Galvenais mērķis šīm mācībām bija likt sabiedrībai aizdomāties, lai nenokļūtu šādās situācijās, braukt atbildīgi, ievērot ceļu satiksmes noteikumus, regulāri pārskatīt auto tehnisko stāvokli, pārliecināties, ka tas ir aprīkots atbilstoši noteikumiem, tātad tajā ir arī ugunsdzēsības aparāts. Tāpat vēlējāmies parādīt, kā notikuma vietā strādā ugunsdzēsēji glābēji, ka viss nenotiek ātri un strauji, kā tas visbiežāk tiek attēlots kino, – norāda Andris Kellijs, VUGD Vidzemes reģiona brigādes (VRB) komandieris. – Reālā situācija parāda, ka garāmbraucēji bieži vien tikai noskatās. Savukārt tie, kuri informē glābšanas dienestu, tikai piezvana un aizbrauc, neizkāpj no sava auto, nepārliecinās, vai ir cietušie (bet tas ir nozīmīgi, lai zinātu, kādus dienestus sūtīt uz notikuma vietu), un nesagaida glābšanas dienestus. Pieredze rāda, ka izsaukt glābšanas dienestu ir emocionāli grūti, jo tā zināmā mērā ir iesaistīšanās konkrētā notikumā. Ļoti bieži cilvēki saka – mēs apkārt bijām tik daudzi, gan jau kāds ir piezvanījis uz 112.
VRB komandieris Andris Kellijs arī uzsver, ka šādos krīzes mirkļos cilvēki apjūk un tā satraucas, ka nespēj nosaukt ne savu vārdu, ne adresi. Tādēļ arī svarīgi ne tikai pateikt, kur un kas noticis, bet, ja domas ir neskaidras, ļaut dispečeram uzdot nepieciešamos jautājumus. Jā, varbūt jums tie šķiet lieka laika tērēšana, bet operatīvajiem dienestiem tas ir svarīgi, lai varētu nosūtīt tieši to palīdzību, kas nepieciešama, un lai tā notikuma vietā būtu pēc iespējas ātrāk. Tāpat glābēji uzsver, cik nozīmīgi ir, ka palīdzības izsaucējs notikuma vietā sagaida ugunsdzēsējus glābējus un norāda vietu, apraksta situāciju. Jā, tās ir svarīgās sekundes un minūtes, kuras ļauj sniegt cietušajam palīdzību ātrāk. Ugunsdzēsēji glābēji atzīst, ka, gaidot palīdzību, laiks velkas kā gliemezis. Pat minūte var šķist kā mūžība, tādēļ katrs no mums var palīdzēt šo laika sprīdi saīsināt. Un to mēs varam izdarīt ar pareizu rīcību.
VUGD VRB Madonas daļas vada komandieris Vasilijs Trusovs, kas notikuma vietā vadīja glābšanas darbus, jau pēc mācībām paskaidroja, kas notikuma vietā notika un kā tika veikti glābšanas darbi: – Tika saņemts izsaukums uz Aronas pagasta Kusu, kur pretī degvielas uzpildes stacijai noticis ceļu satiksmes negadījums – ir avarējusi automašīna, iespējams, ir cietušie. Ierodoties notikuma vietā, mēs konstatējām, ka zem mašīnas atrodas viens cietušais bez dzīvības pazīmēm, otrs atrodas automašīnā, ir pie samaņas. Tika nostiprināta mašīna, lai varētu veikt glābšanas darbus, atvienotas akumulatora klemmes. Tāpat nodrošinājāmies ar ūdeni, ja notiek aizdegšanās. Tika pieņemts lēmums pa bagāžnieka durvīm iekļūt automašīnā, lai varētu palīdzēt cietušajam un veikt nepieciešamos glābšanas darbus. Izmantojām hidrauliskos instrumentus. Cietušais veiksmīgi tika izvilkts no mašīnas un nodots mediķiem. Lai zem mašīnas iesprostoto cilvēku atbrīvotu, izmantojām Gulbenes daļas rīcībā esošo automašīnu, kas aprīkota ar pacēlāju. Atbrīvojot šo cilvēku, tas tika nodots mediķiem, kuri konstatēja nāvi. Situācijas mūsu darbā ir ļoti dažādas. Viennozīmīgi nevar pateikt, vai sabiedrība palīdz vai traucē, tomēr vairāk ir gadījumu, kad sabiedrība palīdz. Protams, ir reizes, kad notikuma aculiecinieki traucē, stāstot, kā mums pareizi rīkoties, komentē mūsu darbu. Katram ir savi darbi – mēs darām savu un priecājamies, ja tajā nejaucas. Ikviens iedzīvotājs var palīdzēt, ja, redzot nelaimi, zvanīs uz 112 un izsauks palīdzību, kā arī sagaidīs mūs notikuma vietā. Tā būs paveikts jau ļoti liels darbs. Mēs, protams, saprotam, ka cilvēkiem no malas viss šķiet vienkārši, taču, veicot glābšanas darbus, mums ir jāņem vērā daudzi un dažādi sīkumi. Tāpat apkārtējie nezina arī tās tehniskās iespējas un nianses, kas ir mūsu rīcībā. Tādēļ mūsu lūgums būtu – ļaujiet mums darīt savu darbu.
Pēdējais posms ceļu satiksmes negadījumā ir Valsts policijas darbs. Mācību procesu uzraudzīja arī Roberts Krauklis – Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas vecākais inspektors, un Jānis Kalniņš – Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas inspektors.
– Valsts policijas amatpersonas negadījuma vietā skaidro notikuma apstākļus, tiek vākti pierādījumi, mērījumi, aizpildīts ceļu satiksmes negadījuma reģistrācijas protokols, kurā tiek atzīmēti gan ceļa, gan laika apstākļi, kas varēja ietekmēt konkrēto ceļu satiksmes negadījumu. Tāpat tiek meklēti liecinieki, pēc tam uzsākts administratīvais vai kriminālprocess, tā ietvaros – skaidrota vainīgā persona, – skaidro Roberts Krauklis. – Šajās mācībās novērojām, ka garāmbraucēji visu uzmanību velta notiekošajam, aizmirstot, ka atrodas uz ceļa braucamās daļas un nepievērš vērību tur notiekošajam. Diemžēl šādi var notikt nākamais ceļu satiksmes negadījums. Tāpēc aicinu sabiedrību, redzot ceļu satiksmes negadījumu, tomēr pievērst lielāku uzmanību notiekošajam uz ceļa. Savukārt, ja vēlamies palīdzēt, darām to droši –
apstājamies ceļa malā, noskaidrojam situāciju un zvanām uz 112.
Jāpiezīmē, ka VUGD piedalās to ceļu satiksmes negadījumu seku likvidēšanā, kuros ir nepieciešams atbrīvot iespiestus cilvēkus, no automašīnas ir notikusi vielas noplūde, automašīna rada potenciālu bīstamību cilvēkiem, citiem objektiem, satiksmei vai apkārtējai videi.
Šogad līdz 15. septembrim uz valsts ceļiem ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir bijusi nepieciešama 673 gadījumos, kur izglābti 98 cilvēki, tai skaitā četri bērni. Aizvadītajā gadā VUGD veica 894 glābšanas darbus uz ceļiem un izglāba 154 cilvēkus, tai skaitā divus bērnus. Vid-
zemē šogad bijuši jau vairāk nekā 30 izsaukumu, kur deguši auto, vairāk nekā 55 izsaukumi, kur bijusi nepieciešama VUGD palīdzība ceļa braucamās daļas sakārtošanai, kā arī 27 izsaukumi uz ceļu satiksmes negadījumiem, kuros cietuši automašīnās iesprostoti cilvēki.
Ikdienā plašsaziņas līdzekļos plašāk izskan informācija par ugunsgrēkiem mājokļos, sabiedriskajās ēkās un dažādos uzņēmumos, tomēr, neskaitot šos izsaukumus, ugunsdzēsēji glābēji arī gandrīz katru dienu dodas dzēst degošus transportlīdzekļus. Lielākā daļa no tiem ir vieglās automašīnas, bet nereti aizdegas arī kravas transports, savukārt vasaras sezonā – traktortehnika un kombaini. Šie gadījumi ir atšķirīgi – no pāris kvadrātcentimetru lielas gruzdēšanas vados līdz atklātai liesmai visa transportlīdzekļa platībā.
Biežākie iespējamie iemesli tam, ka transportlīdzekļos izceļas ugunsgrēks:
s problēmas transportlīdzekļa elektronikā, kā rezultātā rodas īssavienojums. Tā cēloņi ir dažādi – piemēram, nodilusi izolācija, sakusuši vadi, jo ar maksimālo noslodzi ilgstoši darbināta apkures sistēma, u. c.;
s nekvalitatīvi veikts transportlīdzekļa remonts;
s neuzmanīga apiešanās ar uguni, piemēram, smēķēšana transportlīdzeklī;
s ļaunprātīga dedzināšana.
Ja tiek pamanīts, ka citā transportlīdzeklī ir izcēlies ugunsgrēks vai noticis ceļu satiksmes negadījums, nekavējoties ir jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu tālruņa numuru 112. Nevajag paļauties, ka kāds cits jau to būs izdarījis!
6.10.2021.