8. aprīlī ar zemu vēlētāju aktivitāti noslēdzās 10. martā uzsāktā parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturēto likumu „Grozījumi Likumā par ostām".
Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotā provizoriskā informācija no parakstu vākšanas vietām Latvijā un ārvalstīs liecina, ka parakstu vākšanā no 10. marta līdz 8. aprīlim piedalījušies 7290 jeb 0,47% vēlētāju, kas ir 4,71% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita.
Tas gan ir nedaudz vairāk nekā 2020. gadā, kad parakstu vākšanai tika nodoti „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā" un „Grozījums likumā „Par pašvaldībām"", kurus arī bija apturējis Valsts prezidents. Arī iepriekšējā parakstu vākšana nebija sekmīga, un apturētie likumi stājās spēkā. Par grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā nodošanu tautas nobalsošanai toreiz parakstījās 6007 jeb 0,39% vēlētāju, bet par grozījumu likumā „Par pašvaldībām" – 5956 jeb 0,38% vēlētāju. 2020. gada parakstu vākšana no valsts budžeta izmaksāja 483 166 eiro. Savukārt pēc provizoriskajām aplēsēm šāgada parakstu vākšanas izmaksas nepārsniegs 828 952 eiro.
Lai būtu jārīko tautas nobalsošana par apturēto likumu, parakstu vākšanā jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanu balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 868 vēlētājiem.
Iespēju parakstīties kādā no ārvalstīs izveidotajām parakstu vākšanas vietām kopumā izmantojuši 12 vēlētāji, kas parakstījās Latvijas vēstniecībās Īrijā (divi), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē (četri), Spānijā (viens), Somijā (divi) un Zviedrijā (trīs).
Valstī visvairāk ir parakstījušies Ventspils valstspilsētā – 1412 jeb 6,09%, bet Rīgā – 1311 jeb 0,32% balsstiesīgo.
Plāno apstiprināt 14. aprīlī
CVK galīgais parakstu vākšanas rezultāts jānosaka vēlākais līdz 18. aprīlim. Lai noteiktu galīgo parakstu vākšanas rezultātu, ziņas par parakstītājiem no parakstu vākšanas lapām tiks elektroniski apkopotas. Tādējādi būs iespējams pārliecināties, vai visi parakstījušies ir vēlētāji un vai kādi balsstiesīgie nav parakstījušies vairākas reizes. Pēc tam CVK apstiprinās parakstu vākšanas galīgos rezultātus, paziņos tos Valsts prezidentam un publicēs izdevumā „Latvijas Vēstnesis".
CVK sēde galīgo parakstu vākšanas rezultātu apstiprināšanai plānota ceturtdien, 14. aprīlī, pulksten 11. Sēde norisināsies attālināti.
Parakstu skaits mūspusē
Madonas novadā par Valsts prezidenta apturēto likumu ir parakstījušies 46 jeb 0,19%, bet Varakļānu novadā – 14 jeb 0,56% balsstiesīgo.
Madonas novadā, kā esam informējuši iepriekš, tika atvērtas četras parakstu vākšanas vietas. Madonas novada Centrālās administrācijas ēkā izveidotajā parakstu vākšanas vietā parakstījās 27, Ērgļu apvienības pārvaldē – 14, Lubānas apvienības pārvaldē – 3, bet Cesvaines apvienības pārvaldē – 2.
Parakstu vākšanas vietā Madonas novada Centrālās administrācijas ēkā iegriezāmies priekšpēdējā parakstu vākšanas dienā – 7. aprīlī, kur sastapām Madonas novada vēlēšanu komisijas locekli Kristīnu Griboniku. Kā vēlāk noskaidrojām, par prezidenta apturētajiem likuma grozījumiem todien parakstījās divi vēlētāji.
Liela pieredze
Kristīnai Gribonikai ir liela vēlēšanu darba pieredze. – Šos pienākumus sāku pildīt kā līgumstrādniece, bet pēc tam izmantoju iespēju pieteikties uz izsludināto vēlēšanu komisijas locekļa amatu un tiku apstiprināta vēlēšanu komisijas sastāvā. Un tā vēlēšanu komisijā darbojos jau daudzus gadus. Ļoti interesants darbs, daudz dod sevis izglītošanā, tāpat katras vēlēšanas, parakstu vākšana vai referendums nāk ar jaunu pieredzi, – pastāstīja Kristīna. Viņa atklāja, ka ir bijuši arī kuriozi gadījumi. Tā vienās vēlēšanās kādā iecirknī aploksnē bija ielikti pieci eiro ar norādi – Valdim Zatleram remontu veikšanai. Šī nauda līdz adresātam gan nenonāca, bet atbilstīgi likumam tika iemaksāta Valsts kasē. Daži vēlētāji arī aprakstot vēlēšanu biļetenus, pamatojot savu nostāju vai izsakot priekšlikumus, bet vienreiz sakarā ar konfliktsituāciju komisija bija spiesta pat izsaukt policiju.
Vaicāta, kā šoreiz noritējusi parakstu vākšana, viņa atzīmēja, ka viss bijis mierīgi. Tie, kas parakstījās, bija informēti par lietas būtību. Katrā ziņā parakstu vākšanas vietās esošos informatīvos materiālus neizmantoja, acīmredzot tos bija jau izlasījuši iepriekš.
Jāatzīmē, ka vēlētāju zemo aktivitāti var skaidrot arī ar to, ka šoreiz runa bija par specifisku likumu, kas iedzīvotājus daudzās pašvaldībās, kuras nav saistītas ar ostām, neskar. Ne velti lielākā aktivitāte bija vērojama Ventspilī un Rīgā, kur vismaz daļai iedzīvotāju tomēr ir svarīgi, kā pārvaldībā – valsts vai pašvaldības – ostas turpmāk atradīsies. Turklāt, kā „Staram" atzina kāds uzrunātais vēlētājs, šoreiz atšķirībā no vēlēšanām un referendumiem bijis ļoti maz informācijas, jo īpaši televīzijā.
12.04.2022.