Laikraksta „Stars" 3. februāra numurā tika publicēts materiāls par daudzu autovadītāju neapmierinātību ar pagājušajā gadā veikto ceļa atjaunošanu uz autoceļa P84, pēc šiem darbiem braukšana pa šo ceļu sagādā lielas neērtības un arī zaudējumus, jo tiek bojātas automašīnas.
VSIA „Latvijas Valsts ceļi" (LVC) Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova skaidro: – Autoceļa posmā P84 Madona-Varakļāni 2,18.-3,910. km tika veikta seguma atjaunošana, tai skaitā asfaltbetona ieklāšana – profila labošana, iesēdumu labošana un virsmas apstrāde. Darbus veica SIA „8 CBR" no 6. jūlija līdz 21. augustam, tie kopumā izmaksāja 1 061 450 eiro ar PVN, no tiem apmēram 211 800 eiro izmaksāja virsmas apstrādes darbi. Remontdarbiem ir trīs gadu garantijas termiņš. Visiem darbiem tika veiktas tehniskajos noteikumos paredzētās pārbaudes. Virsmas apstrāde ir būvizstrādājums, kura prasības ir noteiktas Eiropas saskaņotajā standartā. Darba veikšanas brīdī būvdarbu veicēja veiktās pārbaudes neatbilstības neuzrādīja. Attiecībā uz virsmas apstrādi atsevišķos pasūtītājam iesniegtajos paraugos tika konstatēta nepietiekama saistvielas un minerālmateriāla adhēzija. Tas norāda uz iespējamu bitumena emulsijas kvalitātes neatbilstību vai nesaderību ar akmens materiālu. Standarts nosaka, ka virsmas materiāla nolobīšanās nedrīkst pārsniegt 1% no apstrādātās virsmas laukuma. Rudenī darba pieņemšanas brīdī seguma virsma atbilda standartā noteiktajām prasībām. Ņemot vērā dažādo, tai skaitā laikapstākļu, ietekmi uz virsmas apstrādes formēšanos un noturību, standarts nosaka, ka virsmas apstrādes novērtējums jāveic pēc pilna gada cikla kalpošanas, tikmēr darbu veicējam uz sava rēķina jāveic virsmas kopšana un remonts, ja nepieciešams. Bojāto vietu remontu varēs veikt, iestājoties piemērotiem laikapstākļiem. Ja izpildītājs vilcinās ar garantijas pienākumu izpildi, pasūtītājam saskaņā ar līgumu ir tiesības uzdot garantijas darbu veikšanu citam un samaksāt no izpildītāja garantijas saistību nodrošinājuma.
Pavasarī, kad iestāsies labvēlīgi laikapstākļi, būvniekam par saviem līdzekļiem būs jāveic defektu labojumi. Līdz tam būvniekam ir jānodrošina šķembu slaucīšana no ceļa. Posmā ir arī uzstādītas ātrumu ierobežojošās ceļa zīmes. Nepieciešamības gadījumā atļautais ātrums var tikt vēl samazināts. Uzņēmuma vārdā atvainojos autobraucējiem par sagādātajām neērtībām.
Savukārt ja transportlīdzeklim radušies bojājumi ceļa apstākļu dēļ un transportlīdzeklim ir KASKO apdrošināšana, lai pretendētu uz zaudējumu atlīdzību, ir jāievēro polisē norādītie noteikumi, kas katram apdrošinātājam var būt atšķirīgi. Anna Kononova turpina: – Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, jāvēršas pie apdrošinātāja, kas izsniedzis polisi. Ja transportlīdzeklim nav KASKO apdrošināšanas, lai saņemtu atlīdzību par bojāto transportlīdzekli, tā vadītājam ir tiesības vērsties pie attiecīgā ceļa īpašnieka (pārvaldītāja). Šādā gadījumā, lai fiksētu visus ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un nodrošinātos ar pierādījumiem, transportlīdzekļa vadītājam notikuma vietā nepieciešams izsaukt policiju, kas fiksēs negadījuma apstākļus un sastādīs ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu, kā arī vēlams pašam nofotografēt negadījuma vietu un transportlīdzekļa bojājumus, tad šis viss kopā ar autoservisa sastādītu tāmi un dokumentiem, kas apliecina samaksātu transportlīdzekļa remontu, jāiesniedz autoceļa īpašniekam (pārvaldītājam). Ja LVC atzīst, ka prasība par zaudējumu atlīdzību ir pamatota, tad izmaksā cietušajam atlīdzību un vienlaikus var lemt par attiecīgas summas piedziņu regresa kārtībā no būvdarbu veicēja. Ja LVC prasību par zaudējumu atlīdzību neatzīst, transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības vērsties tiesā.
Ja būvdarbi ir pieņemti ekspluatācijā – atbildīgs ir īpašnieks jeb valsts ceļu gadījumā ceļa pārvaldītājs – LVC.
Par virsmas apstrādi
Anna Kononova skaidro, ka virsmas apstrāde ir asfalta seguma ceļu saglabāšanas metode, ko veic uz ceļiem ar salīdzinoši nelielu satiksmes intensitāti. Darbu laikā uz asfalta tiek izlieta bitumena emulsija un izbērtas sīkšķembiņas, kas salīp ar emulsiju.
Uz tiem asfaltētajiem ceļiem, kur nav pārāk liela satiksmes intensitāte (līdz 3000 automašīnām diennaktī) un bojājumu pakāpe nav liela, virsmas apstrāde ir piemērotākais profilaktiskās uzturēšanas veids. Parasti virsmas apstrādi veic uz reģionālajiem un vietējiem ceļiem. Tas nozīmē, ka uz esoša asfalta tiek izlieta bitumena emulsija un uzbērtas šķembiņas, visbiežāk granīta. To var darīt vienā vai divās kārtās. Pie asfaltbetona segas saglabāšanas parasti pielieto vienkārtas virsmas apstrādes metodi atbilstoši ceļu specifikācijas prasībām. Šāds seguma veids ir trokšņaināks par asfaltbetona segumu, kā arī mazāk izturīgs, taču izmaksu ziņā ekonomiski izdevīgāks. Virsmas apstrādi uz valsts galvenajiem autoceļiem neveic, izņēmuma gadījumi var būt vienīgi tie valsts galveno ceļu posmi, uz kuriem ir salīdzinoši neliela intensitāte. Vienkārtas virsmas apstrāde uz jau esošā asfalta seguma lielākoties tiek veikta uz jau pārbūvētiem ceļiem, kā arī uz ceļiem, kur pirms kāda laika veikta divkārtu virsmas apstrāde. Tāpat šāda apstrāde ir efektīva arī posmos, kur bojājumi asfalta segumā nav lieli. Atkārtota virsmas apstrāde ir nepieciešama, lai panāktu seguma viendabību un riepu saķeri ar ceļa virsmu. Tā ir profilaktiska ceļu uzturēšanas metode, kas neļauj bojājumiem iekļūt dziļākos ceļa slāņos.
9.02.2021.