Godinot 1. latviešu atsevišķā bataljona komandieri pulkvedi Oskaru Kalpaku, kurš 1919. gada 6. martā traģiski gāja bojā nejaušā apšaudē starp latviešiem un vāciešiem pie “Airītēm” Kurzemē, šajā dienā tradicionāli zemessargi, jaunsargi, veterāni, Madonas novada un Varakļānu novada pārstāvji, Latviešu Virsnieku apvienības un Latvijas Ģenerāļu kluba pārstāvji, skolu jaunieši un pedagogi pulcējās piemiņas pasākumā Visagala kapos, kur pulkvedis apbedīts.
Tāpat 6. martā noslēdzās sacensību cikls "Kalpaka kauss 2025". Pasākums ne vien veltīts pirmā neatkarīgās Latvijas Bruņoto spēku komandiera piemiņai, bet arī jauniešu patriotisma, izturības un komandas gara stiprināšanai.
– Šodien esam kopā, lai pateiktu paldies. Vispirms Dievam, ka viņš mums ir devis cīnītāju pulkvedi Oskaru Kalpaku. Par spožo zvaigzni, kas ierakstīta mūsu zemes un tautas brīvības grāmatā. Ir jāsaka paldies par pašaizliedzību, varonību un drosmi, kas uzšķērž šodienas stīvumu un bailes. Paldies par uzdrīkstēšanos, kas iekustina sastingušo cilvēku. Paldies par cīnītāja priekšrakstu, kas liek mums katram pārskatīt savējo. Pulkvedis bija kā pirmā vijole cīņās, un savu dzīves skaņdarbu nospēlēja pamatīgi līdz galam, – pateicību pauda Nacionālo Bruņoto spēku kapelāns Haralds Broks.
Madonas novada domes vadītāja vietnieks Zigfrīds Gora sacīja: – Jebkurš karš prasa visaugstākās likmes, prasa cilvēku dzīvības. Pulkveža Oskara Kalpaka traģiskā bojāeja kaujas laukā noteikti ir likumsakarīga, jo bija karš, bet viņš bija un palika karavīrs. Tas bija pārsteidzoši ātri, jo tikko bija dzimusi jauna valsts – Latvija. Tikko veidojās Latvijas Bruņotie spēki, un tik tikko bija gūtas pirmās uzvaras. Liktenis bija lēmis citādi. Tieši pēc pulkveža nāves būtiski mainījās sabiedrības attieksme pret jauno valsti. Pašam nezinot, pulkvedis bija kļuvis par mūsu tautas varoni. Pēc šī traģiskā notikuma būtiski palielinājās brīvprātīgo skaits, kas bija gatavi aizstāvēt jauno valsti Latviju. Mums šodien ir jābūt pateicīgiem par to, ka mūsu vēsturē ir tādi cilvēki, kas spēj mūs iedvesmot par brīvību. Mūžīga piemiņa mūsu tautas varonim pulkvedim Oskaram Kalpakam!
Pieminot pulkvedi, atnākušie tika aicināti padomāt par izvēlēm, motivācijām, kas savulaik novedušas pie vēsturiskām konsekvencēm. Pateicoties pulkveža Oskara Kalpaka izdarītajām izvēlēm, mēs esam brīvā Latvijā un varam būt lepni par savu zemi.
– Kas lika jaunam zēnam no lauku pagasta izdarīt izvēli doties tūkstošiem kilometru tālu, lai kļūtu par virsnieku. Svešā valodā, svešā zemē. Nepilnus divdesmit gadus vēlāk bija nākamā izvēle – noticēt Latvijas valsts idejai. Izdarīt izvēli pamest sistēmu, kurā divdesmit gadus ir dienēts, atgriezties Latvijā un vadīt pirmo Latvijas armijas vienību. Izdarot šādas izvēles, protams, ne vienmēr šādas konsekvences ir iespējamas. Mēs varam būt lepni par savu valsti, sveikt un godināt Oskaru Kalpaku. Viņš ir viens no stūrakmeņiem, veidojot Latvijas valsti, – pauda Zemessardzes Vidzemes 2. brigādes priekšnieks pulkvežleitnants Dmitrijs Oreškins.
Savukārt viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, uzrunājot sanākušos, teica: – Katrai valstij ir leģendas un simboli. Oskars Kalpaks ir viens no tiem. No viņa mums jāmācās izturība, mīlestība uz savu zemi. Oskars Kalpaks to pierādīja ar savu īso mūžu. Mums tas ir pienākums un jādara arī šodien. Situācija nav viegla, pavisam netālu no mums notiek karš, un mums ir jābūt gataviem. Prieks, ka kopā ar mums ir tik daudz jauniešu. Tieši viņiem ir jāiemācās daudzas lietas. Šodien mēs pulkvedim varam pateikt paldies ne tikai par paveikto darbu, bet arī atstāto mantojumu.
Daudzu gadu garumā par piemiņas un atceres pasākumu, kā arī "Kalpaka kausu" gādā pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds.
Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda pārstāve Edīte Zaube
pauda pārliecību: – Mēs šodien varam būt īpaši lepni. Par to, ka mums ir sava valoda, kopā saucējs – sarkanbaltsarkanais karogs. Pateikt paldies pulkvedim un viņam līdzīgajiem par to, ka mums ir brīva zeme. Lai mēs stāvētu lepni par savu zemi. Šodien mēs varam lepoties, ka šādos pasākumos – piemiņas pasākumos, kas veltīti pulkvedim Oskaram Kalpakam, – klātesoši ir komandieri, zemessargi, jaunieši. Ka varam būt vienoti garā un piederībā. Mēs esam stipri! Noturēsimies!
Pulkveža Oskara Kalpaka atdusas vieta ir svēta. Tā ir vieta, kur atnākot, var pārdomāt pagātni, izprast nākotni. Aizdomāties, ko ikviens var un būtu gatavs darīt, lai aizstāvētu savu valsti, kā savulaik to izdarīja pulkvedis.
11.03.2025.