Miyawaki metode ātri augošu vietējo augu meža kultivēšanai ir atradusi dedzīgus praktiķus visā pasaulē. Tas ir apmežošanas paņēmiens, lai kultivētu ātri augošu vietējo augu birzis ar blīvu, jauktu stādīšanu, imitējot dabiska meža slāņus.
Aizvadītajā nedēļā dārza dizaineris un dārznieks Kaspars Parfenovičs sadarbībā ar Ļaudonas pagasta pārvaldi aicināja A. Eglīša Ļaudonas pamatskolas skolēnus un citus interesentus uz meža stādīšanu pēc Miyawaki metodes, pirms tam iepazīstinot ar ātraudzīgo mežu principiem teorētiskajās apmācībās. Šāds pasākums norisinājās pirmo reizi.
– Ceturtdienas pēcpusdienā sapulcējāmies, lai pēc japāņa Akira Miyawaki metodes, kas palīdz veidot desmit reizes ātraudzīgāku mežu, pirmo reizi Latvijā izmēģinātu tā stādīšanu. Iespējams, ka kaut kur Latvijā šāds projekts ir īstenots, bet par to nav publiskas informācijas. Mums tuvākais šāds mežs ir Viļņas centrā. Tas ir stādīts aptuveni pirms trīs gadiem, – iezīmē Kaspars Parfenovičs. – Lietuvā šo mežu lūkot neesmu bijis. Vairāk saistoša man ir Beļģija, Nīderlande, kur ir izmantota lielāka augu dažādība meža stādīšanas procesā. Piemēram, dārzs Nīderlandē tika stādīts 2016. gadā. Tas ir dokumentēts video materiālā, kurā varam pārliecināties, ka šāda metode strādā un mežs aug ļoti ātri.
Metode, ko 1970. gadu sākumā izstrādāja japāņu meža ekologs, ietver vairākas darbības, lai mežs augtu. Jāizvēlas noteiktas augu sugas, kuras piemērotas konkrētam apgabalam; jāuzlabo augsne, sajaucot ar organisko vielu; augu stādi un pamežs jāstāda ļoti blīvi, jauktā veidā, lai imitētu dabisku mežu; ja nepieciešams, jāatbrīvo stādi no nezālēm trīs gadus pēc stādīšanas. Pēc tam mežs tiek atstāts pašplūsmā. Blīvās stādīšanas dēļ stādi ātri aug, jo tie sacenšas par saules gaismu.
Kaspars turpina: – Mūsu platuma grādos šo metodi var saukt par ziemeļu Miyawaki mežu. Patiesi pie mums klimats ir vēsāks nekā Nīderlandē, tomēr, lai šī metode strādātu, nepieciešami augi, kas atbilst konkrētam klimatam. Šis ir ļoti interesants eksperiments, un redzēsim, kā tas strādā Latvijā. Man radās lieliska doma šajā eksperimentā iesaistīt arī bērnus, jo viņi ir mūsu nākotne. Bērni ir pieraduši, ka viss, kas tiek darīts laukos, nāk ar ļoti smagu darbu. Šādā veidā vēlos parādīt, ka viņi savu ģimenes dārzu var veidot ar jaunu pieeju, jaunu metodi. Es patiesi būtu ļoti priecīgs, ja jaunieši no šī pasākuma atcerētos kaut vienu lietu, ka ir iespējams uztaisīt tādu dārzu, kurā maz ir jāstrādā, tas aug desmit reizes ātrāk un rezultātā kalpo tev. Otrkārt, šis pasākums jauniešiem paver plašāku redzējumu arī uz iespējamajām profesijām. Pieļauju, ka daudziem bērniem ir ainavu arhitekta vai dārznieka talants. Lai viņš to izjustu, ir jāļauj iepazīt teoriju un darboties praksē.
– Ir jāļauj pamēģināt, un, ja tas rezonē ar viņa iekšējo būtību, tad var izvēlēties profesiju. Nenoliedzami, gribas, lai Ļaudona, vieta, kur es pamazām iedzīvojos, kļūst arvien labāk zināma Latvijā un ārpus tās robežām. Esmu gatavs iesaistīties, lai celtu ne tikai pagastu, bet visu novadu uz augšu popularitātes ziņā! Tas nepavisam nav tikai mans darbs, tas ir kopdarbs ar pašvaldību, skolu un citiem atbalstītājiem. Ir patiess prieks, ka varam būt kopā, saturīgi un jautri pavadīt laiku, iemācoties arī ko vērtīgu un noderīgu. Gala rezultāts būs skaists, un nozīmīgi, ka varam vērot, kā tas augs un veidosies, – pastāsta Kaspars.
A. Eglīša Ļaudonas pamatskolas skolotāja Antra Punovska dalās iespaidos: – Šī gan nebija pirmā reize, kad ar klasi braucām stādīt mežu, tomēr šis bija pavisam citādāks mežs. Šoreiz īsti pat nezinājām, kas mūs sagaida, bet realitātē bija ļoti interesanti. Braucot uz šo vietu skolēniem stāstīju, kā pareizi jāstāda koki. Rezultātā guvām jaunu pieredzi, zināšanas un iespaidus. Šoreiz piedalījās 8. klases skolēni, un šādas aktivitātes viņiem ir ļoti nepieciešamas. Nevar būt tikai mācības vien. Mūsdienu jauniešiem nepieciešama dažādība ikdienā. Arī man kā pedagogam ir ļoti interesanti. Tas ir kaut kas jauns un nezināms. Miyawaki metodes mežs ir kas unikāls un nedzirdēts īpaši mūsu platuma grādos. Ierasts, ka kokus taču stādām krietnā attālumā vienu no otra, lai tie netraucē un neaizēno cits citu. Šeit viss ir gluži pretēji. Pavisam nelielā pleķītī sastādījām aptuveni četrus simtus stādu; protams, gribēsies redzēt, kā tie ir ieaugušies un vai patiesi ir tā, ka šādā veidā stādi ātrāk izaug. Viens ir sastādīt, pavisam kas cits – pēc vairākiem gadiem pārliecināties, vai patiešām šādā veidā mežs izaug ātrāk. Šajā reizē uzklausījām, kā šāds mežs stādāms, bet, kā tas būs audzis, redzēsim pēc laika. Prieks par jauniešiem, kuri ir ļoti zinoši jautājumos par augu stādīšanu, dažādiem procesiem dabā. To varētu skaidrot ar to, ka mēs tomēr dzīvojam lauku apvidū, lielākoties bērni nāk no ģimenēm, kur vecākiem ir saimniecības. Iesaistoties šajos darbos, viņiem rodas izpratne un zināšanas.
Kaspars teic: – Ja bērniem šis process būs paticis, līdzīgus pasākumus varēsim organizēt arī nākotnē, varbūt veidojot pat tādu kā skolu. Ar vienu šādu uzdevumu varam savienot dažādas mācību programmas, kas sniedz plašas zināšanas, un tas ir interesantāk nekā sēdēšana kabinetā. Tiklīdz pats darbojas, vairāk arī atceras.
24.05.2024.