5. februārī Ministru prezidente Evika Siliņa aicināja reģionālo mediju žurnālistus uz tikšanos Ministru kabinetā.
Vispirms viņa īsumā uzsvēra valdības šī gada prioritātes: – Pirmajā budžeta gadā tā bija veselība un pedagogu atalgojums, šajā gadā tā ir drošība – iekšējā drošība, attiecīgo dienestu atalgojums. Otra svarīgā tēma ir atbalsts ģimenēm, kas iet kopā ar ekonomikas izaug-
smi un birokrātijas mazināšanu. Arī Eiropas Savienības līmenī šogad tiek paredzēti vairāki birokrātijas samazināšanas pasākumi, par ko ir atbildīgs Eiropas Komisijas komisārs Valdis Dombrovskis. Mēs, Latvijā, šo jautājumu esam sadalījuši pa tēmām – pagājušajā gadā sākām ar skatu uz nekustamo īpašumu un bankām, šogad to pabeigsim, pievēršoties publiskajiem iepirkumiem un fondu jautājumiem. Esmu devusi uzdevumu finanšu ministram līdz jūnijam šai ziņā nākt ar savu redzējumu.
Evika Siliņa uzsvēra, ka par atbalstu ģimenēm tiek domāts daudz, "jo demogrāfiskā bedre šogad ir vislielākā". Viņa vēlējās precizēt savu iepriekš sacīto: – Sabiedrībā ir pārprasts manis teiktais, ka no viena gada vecuma bērnus būšot jāsūta bērnudārzā. Es teicu, ka vēlos, lai ģimenēm, kurās ir bērns no viena gada vecuma, būtu piedāvājums izmantot pieskatīšanas pakalpojumu. Daudzi jaunie vecāki, īpaši tie, kas atgriezušies no dzīves ārzemēs, vēlas ātrāk atgriezties darbā. Viņi šādu pakalpojumu grib saņemt, un mums ir jāspēj šo iespēju radīt. Vai tie ir mājpakalpojumi, auklītes, privātie bērnudārzi vai pašvaldību dārziņi – iespējas ir ļoti dažādas. Bez tam būs jāskatās, ko ģimenēm varam piedāvāt no atbalsta pasākumiem.
Jautājumā par birokrātijas mazināšanu un ekonomikas izaugsmi Evika Siliņa pieminēja, ka pagājušajā gadā izdevās reorganizēt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru: – Kopumā tajā tika samazināts darbinieku skaits, bet mēs ieguvām, ka no deviņiem cilvēkiem, kas nodarbojās ar investīciju piesaisti, aģentūrā šobrīd strādā vismaz trīsdesmit. Turklāt investīcijas pagājušajā gadā par sešiem procentiem esam piesaistījuši vairāk, nekā tas bija 2023. gadā.
Pēc ievadrunas Evika Siliņa aicināja žurnālistus dalīties, kas katra pārstāvētajā novadā ir "karstās tēmas".
Tika minēta gan sasniedzamība, ka vecie cilvēki e‑vidē neko nespēj nokārtot, to viņu vietā dara bērni. Kaut daudzi uzskata, ka tas ir ļoti labi, daļa sabiedrības tādā veidā tiek izstumta no tiešajiem kontaktiem ar valsti. Tika jautāts, cik droši sabiedrība var justies saistībā ar atslēgšanos no tā saucamā BRELL elektrības tīkla; jautāts par neasfaltēto lauku ceļu uzlabošanas iespējām. Izskanēja arī reālā aina par laukiem, ka tie ir tukši, ka veidojas attālas nomales, kur tikai daži cilvēki "velk dzīvību", ir politiski apātiski, un tas jau ir lauku izdzīvošanas jautājums. Tika uzsvērts, ka valdībai jārūpējas par saviem cilvēkiem.
– 22. janvārī ministriju vadītāji un pārstāvji tikās Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas sanāksmē, kur panāca konceptuālu vienošanos par 50 miljonu eiro pārvirzīšanu patvertņu un katastrofu pārvaldības centru izbūvei. Šī vienošanās līdz martam jāapstiprina valdībā, lai izmaiņas iesniegtu apstiprināšanai Eiropas Komisijai. Izskatās, ka pašvaldības gaida, kad valsts teiks, ka "no šodienas jums jāievieš patvertnes".
Evika Siliņa: – Šobrīd nav vienošanās, cik liela daļa no šīs summas aizies katastrofu pārvaldības centriem (Latvijā top 34 šādi centri. Austrumu reģiona drošības stiprināšanai paredzēta katastrofu pārvaldības centru izbūve Dagdā, Ilūkstē, Daugavpilī, Līvānos; centru būvniecība uzsākta Alūksnē, Viļānos; plānota to izveide Preiļos, Balvos, Krāslavā, Ludzā, Rēzeknē. – Aut.)
Bez tam esmu lūgusi iekšlietu ministram apsekot ēkas, kas būtu kā vietas, kur patverties. Pilnīgi skaidrs, ka esošā situācija mums neļauj domāt, ka sasniegsim Somijas piemēru, kur 50-80 gadu laikā ir uzbūvēta droša patvertņu sistēma. Pagājušajā gadā ir apsekots liels skaits valsts un pašvaldības ēku, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) devis savas vadlīnijas, kas tad ir minimālās prasības, lai būtu vieta, kur patverties. (Patvertnes vai vietas, kur patverties, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radioaktīvā piesārņojuma, var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos piemēram, tie varētu būt dzīvojamo māju pagrabi, pazemes autostāvvietas u. c. – Aut.)
Paralēls process notiek, izstrādājot standartus lielām sabiedriskām celtnēm, kas tiks vēl tikai būvētas, kādai tajās būtu jāizskatās jaunizbūvētajai patvertnei. Katrā pašvaldībā ir civilās aizsardzības komisija, kurai jābūt saziņā ar VUGD. Vietējai pašvaldībai jābūt aktīvai, tai jāiesaistās Iekšlietu ministrijas, VARAM, Pašvaldību savienības organizētajos semināros, kur tiek runāts par šiem jautājumiem. Skaidru kritēriju, kā tiks sadalīts fondu finansējums, nav, bet pašvaldībai jebkurā gadījumā ir pienākums, kas izriet no civilās aizsardzības likuma, parūpēties par saviem iedzīvotājiem. Tai jāatrod iespējas, ņemot vērā VUGD vadlīnijas, piedāvāt iedzīvotājiem risinājumu. Ne jau valsts rūpēsies par katru privāto māju, kur tās cilvēkiem patverties.
– Vasarā būs pašvaldību vēlēšanas, un tajās Varakļānu novada iedzīvotāji vēlēs par kandidātiem Madonas novada domē. Tātad ir lēmums, ka Varakļānu novads tiek pievienots Madonas novadam. Diemžēl Saeimas deputāti joprojām turpina tracināt sabiedrību, apstrīdot šo administratīvi teritoriālās reformas lēmumu.
– Lēmums par Varakļānu novadu ir pieņemts, un tas izdarīts, balstoties uz vietējo iedzīvotāju gribu. Man tas šķiet vienīgais iespējamais lēmums. Tas, ka politiķi Saeimā savā politiskajā retorikā reitingu celšanai izmanto Varakļānu novada jautājumu atkal no jauna, no viņu puses ir neglīti. Šī problēma jau ilgu laiku ir bijusi jutīgs diskusijas objekts, un es nedomāju, ka varam atļauties turpināt šāda veida retoriku. Tomēr, tā kā deputāti ir neatkarīgi, ievēlēti katrs no sava reģiona, viņi šī satura aktualizēšanu izmanto. No valdības puses mums nav nekādas vēlmes šai ziņā ko mainīt, esam izgājuši sarežģītu procesu un vienojušies, ka iedzīvotāju paustā griba ir labākais risinājums.
11.02.2025.