Jo vairāk attīstās mākslas novirzieni un modernākas kļūst tehnoloģijas, kas sniedz iespēju apkārtējā vidē iedzīvināt arvien interesantākas un neparastākas mākslas formas, jo dažādāka un iespaidiem bagātāka kļūst mūsu ikdiena.
Šodien ar vārdu „māksla" mēs saprotam ne tikai gleznas muzejā vai dažādās tehnikās veidotus traukus. Māksla 21. gadsimtā var būt arī neparastu objektu izveide. Pie skaista un netradicionāla vides objekta pagājušajā nedēļā tika Mētriena, kur uzstādīts liepājnieka, tēlnieka Ģirta Burvja vides objekts „Laika rats".
– Savu dzīves ceļu esmu apzinājies jau kopš agras bērnības, faktiski kopš bērnudārza laikiem. Skatījos, ko darīja mani vecāki, rotu mākslinieki; viņi bija saistīti gan ar rotu meistarošanu, gan pedagoga darbu mākslas skolā. Tā man ir allaž bijusi maģiska pasaule un tāda ir joprojām. Mani apbur tā aura, kas valda apkārt, ar mākslu saistās interesanta vide, interesanti cilvēki. Māksla ir neizdibināma un ļoti vilinoša pasaule. Savu iespēju robežās esmu daudz mācījies un turpinu to darīt joprojām. Mums visu laiku ir jāmainās līdzi laikam un jāpilnveidojas, tāpēc esmu izmantojis visas sev pieejamās iespējas – gan pulciņus, gan bērnu mākslas skolu un Liepājas mākslas skolu, gan sešus gadus mācījies Mākslas akadēmijā. Esmu piedalījies daudzos simpozijos ārzemēs, esmu iekļāvies arī mākslas dzīves organizēšanā – dibinājis mākslinieku asociāciju Liepājā, vadījis Mākslinieku savienības Tēlnieku centru apmēram desmit gadus, – lasītājus ar sevi iepazīstina tēlnieks Ģirts Burvis.
Kā atklāj mākslinieks, viņam jau kopš bērna kājas labi padevusies arī darbošanās citās mākslas nozarēs, bet savu dzīvi saistīt ar tēlniecību viņš izvēlējies tādēļ, ka tā šķitusi visjaudīgākā no visām.
– Tēlniecība, manuprāt, ir viens no spēcīgākajiem mākslas ieročiem un ne tikai politiskā ziņā. Tēlniecības darbi vienmēr tiek radīti par godu nopietnām tēmām, kuras cilvēki vēlas saglabāt, atstāt kā liecību citām paaudzēm. Tieši tādēļ monumentālajā mākslā sabiedrība tik daudz iesaistās. Tēlniecība saistās ne tikai ar paša darba veidošanu vien, bet arī ar apkārtējās vides izveidi, sasaisti ar kultūras mantojumu, tas ir darbs ar sabiedrību. Mākslinieki ir tikai instruments, kas īsteno sabiedrības vēlmes un pieprasījumu vairāk vai mazāk veiksmīgi. Tas ir aizraujošs process, – uzsver tēlnieks.
Šādās mākslas nozarēs un kultūrā, tas ir mūsu mantojums kopš aizvēstures. Mūsu dainas, dziesmas, tautastērpi – tā ir mūsu bagātība. Mēs esam unikāli un ļoti bagāti. Tikai spēcīgi intelektuāli attīstīta un enerģētiska sabiedrība spēj atstāt nākamajām paaudzēm ko vērā ņemamu un oriģinālu kā liecību un vēstījumu, lai mūsu turpinājums varētu lepoties ar mūsu paveikto. Ja sabiedrība rada kultūru, it īpaši monumentālās mākslas darbus, tad tā ir varoša, spēcīga sabiedrība, kas nebaidās no pārmaiņām, bet veido tās pati, – uzskata Ģirts Burvis.
Jautāts, kam radās ideja, ka Mētrienai nepieciešams savs vides objekts un ka tieši Ģirta Burvja mākslas darbam vajag atceļot uz šo pusi, tēlnieks smaidot atsaka – pasaule esot maza.
– Esmu bieži saticies ar mētrieniešiem dažādos mākslas pasākumos. Vieni no tiem ir keramiķi Baiba un Einārs Dumpji, kuri ir manas paaudzes mākslinieki. Apbrīnoju arī mākslinieku Kroļļu darbus un domāju, ka Mētrienas pusē mākslas augsne ir ļoti auglīga un bagāta. Kad Madonas novads vēlējās sniegt iespēju vairākiem pagastiem vienlaikus izveidot savu laika zīmi, savu skulpturālo objektu, Dumpju ģimene kā tēlnieku ieteica mani. Izgatavoju vairākus piedāvājumus, kāds varētu izskatīties šis vides objekts, piedāvājumi tika laisti arī sabiedrībā. „Laika rats" simbolizē laika ritējumu un pārmaiņas, kas mūsu valsti ir bieži skārušas un arī izmainījušas, katrs no mums šos laika griežus atceras citādi. Mētrienieši nobalsoja par šo vides objektu, simbolu, kas vēsta par Mētrienas dzīvi un izmaiņām, kas notikušas laika ritējumā un turpina notikt joprojām. „Laika ratu" varēs arī mazliet iekustināt, tas ir viens no manas kinētiskās skulptūru sērijas darbiem. Tepat blakus būs arī izveidota laika skala, kurā varēs aplūkot Mētrienā notikušo gan īsos aprakstos, gan fotogrāfijās un tādā veidā vēlreiz izdzīvot šo cilvēku un šīs zemes vēsturi, – skaidro Ģirts Burvis.
Mētrienas „Laika rats" ir veidots visai netradicionālā manierē, tas ir viens no darbiem, kurā tēlnieks no vienas nerūsējošā tērauda loksnes izceļ ainavu, cilvēkus un detaļas. Ģirts Burvis to salīdzina ar japāņu origami mākslu. Sākotnēji viņš šādā stilā veidojis mazformāta darbus, piemēram, medaļas. Ģirts Burvis saņēmis arī balvu par inovāciju mākslā. Tas mudinājis šo stilu iedzīvināt tālāk un attīstīt arī lielāku darbu veidošanā. Mākslinieks jūtas gandarīts par to, ka mētrienieši novērtē viņa radīto veikumu un atklāj, ka „Laika ratu" spēj ietekmēt apkārtējās vides izmaiņas, tas reaģē uz dabas atmosfēras izmaiņām, tas vienmēr ir košs un mainīties spējīgs. No attāluma tas izskatās kā sakta, kā saules ripa. Laika posms, kas paiet no vides objekta skices izveides līdz reāla vides objekta izstrādei, ir pusgads. Ģirts Burvis norāda – tas prasījis daudz enerģijas un arī veselības, jo rokas ir galvenais instruments darbā ar metāla apstrādi.
– Darbs, kas jāveic, pirms ir iespējams vidē iedzīvināt šādu objektu, ir atbildīgs un laikietilpīgs. Veidojot skiču etapu, mēs ļoti pamatīgi mēģinām iedziļināties apkārtējā vidē, jo vide tiek mērīta, fotografēta. To visu izvērtējot, tiek pieņemts lēmums par mākslas darba eksponēšanas vietu. „Laika rata" eksponēšanas vieta ir ļoti pateicīga, jo vietējie iedzīvotāji ir paši to iekopuši, iekārtojuši skaistu piemiņas parku, blakus ir ūdens, koki un ziedi. Esmu priecīgs, ka varēju piedalīties šīs vides tālākajā attīstībā. Pēc skiču izskatīšanas tiek izvēlēts tas objekts, kuru sabiedrība atzīst par vislabāko, un attiecīgi pēc tam top maza izmēra modelis, kas tālākajā gaitā reizumis tiek maketēts vidē. Kad ir pabeigts šis etaps, notiek tāds kā skrodera darbs, kad gatavoju piegrieztnes vektoru grafikā, rūpnīcā viss tiek precīzi ar lāzeru izgriezts, valcēts un šūts kopā. Tam seko ilgs un rūpīgs roku darbs un vēl daudz dažādu nianšu, kas saistās gan ar transportu, gan citiem jautājumiem, –
skaidro tēlnieks.
Uz rata atspoguļots arī Mētrienas identitātes simbols – tā bijusi vietējo izteikta vēlme. Saviem darbiem Ģirts iedvesmu smeļas dabā, kas ir, viņaprāt, spēcīgākais avots, no kā gūt pozitīvu uzlādi un emocijas.
– Par šo rezultātu man ir milzīgs prieks. Ņemot vērā to, kas ir Ģirts Burvis un ko līdz šim viņš jau ir paveicis, mēs uzmeklējām viņu un aicinājām sadarboties. Viņš labprāt atsaucās piedāvājumam un pavisam drīz ieradās pie mums ciemos. Tapa viņa skices, mēs tās akceptējām. Mētrienā tagad ir tapis kas jauns, svaigs. Ļoti lepojos ar to, Mētriena ir pirmā vieta, kurā tiek uzstādīts šis vides objekts. Protams, sekos vēl daudzi vides sakopšanas un labiekārtošanas darbi. Akmeņos tiks ietverti nelieli stāstiņi gan par šo darbu, gan par vēsturiskiem notikumiem Mētrienā. Mākslai jāliek cilvēkiem gan domāt, gan runāt. Pieņemu arī citus viedokļus, kādam var patikt, citam nepatikt – tāpēc jau tā ir māksla. Ar šo vides objektu mēs rosinām cilvēkus raudzīties plašāk un domāt tā, kā mums liek šis laikmets. Paldies par atbalstu Madonas novada investīciju fondam, – prieku un gandarījumu par „Laika ratu" neslēpj arī Mētrienas pagasta kultūras nama vadītāja Laura Biķerniece.
No tā brīža, kad noritēja pirmā tikšanās ar Ģirtu Burvi, līdz dienai, kad vides objekts tika uzstādīts, pagājis gads.
– Nevar nepamanīt, ka šajā darbā ir ielikta doma, katrs var to attiecināt uz sevi, individuāli izlemt, ko šis objekts nozīmē katram personīgi un ko tas varētu nozīmēt Mētrienai kopumā. „Laika ratā" redzamais cilvēka siluets no vienas puses ir kails, bet no otras – zaļš, kas nozīmē, ka mēs savas dzīves laikā apaugam ar pieredzi, zināšanām un daudz ko citu sev svarīgu, no kailiem kļūstam apģērbti. Sliktas atsauksmes neesmu dzirdējusi, visiem patīk, ka pie mums ienāk svaigas vēsmas, – atzinīgi par veikumu izsakās arī Mētrienas pagasta pārvaldes vadītāja Ilona Zalāne.
6.07.2021.