„MFD laboratorija", kas līdz šim saņēmusi visvairāk kritikas no izglītības iestādēm par neizdarībām „Covid-19" testēšanā, piesaistīta skolēnu testēšanai arī visām Madonas novada izglītības iestādēm. Līdz ar pirmajām jaunā mācību gada nedēļām problēmu nav trūcis – gan skolas ziņojušas par sarežģītu komunikāciju, nemitīgi mainīgu loģistikas procesu, gan vecāki pauduši neuzticību analīžu vākšanas procesam, jo saņemti neizprotami testa rezultāti.
Kādas mammas bērni mācās Madonas pilsētas vidusskolā; pirms 1. septembra viņa par bērnu, kuram pārslimošanas rezultātā ir „Covid-19" sadarbspējīgs sertifikāts un kuram skolā testēšana netika veikta, saņēmusi rezultātu – „negatīvs". „Priekš dēla analīžu trauciņa nemaz nebija, visās ailēs atzīmēts, ka ir pārslimojis un apliecinājums ir sertifikāts," madoniete paudusi. Tomēr rezultāts saņemts – kā tas iespējams? Atbildes uz to noskaidrot tā arī nav izdevies, jo ar laboratoriju neesot iespējams sazināties. Savukārt sievietes publiskais ieraksts par radušos situāciju no sociālā portāla dzēsts, jo „neatbilstot kopienas standartiem". Saprotams, ka iedzīvotāju vidū radusies neizpratne un neticība kopējam testēšanas procesam.
„Cilvēkos zūd uzticība"
Arī Madonas pilsētas vidusskolas direktore Inese Strode atzīst – trakākais, ka nepilnīgā testēšanas procesa dēļ cilvēkos sāk zust uzticība notiekošajam. Pirmā testēšana augusta beigās bijusi ļoti saspringta, taču skola un iesaistītie darbinieki no savas puses centušies visu noorganizēt pēc iespējas veiksmīgāk.
– Paldies, ka vecāki veda bērnus, kad testējām hallē, jo arī telpu skolai šobrīd ir tik, cik nu ir (sakarā ar notiekošajiem remontdarbiem. – Aut.). Hallē testēšana mums paņēma gandrīz trīs dienas, no pulksten 8 līdz 20 strādāja seši cilvēki, lai visu izdarītu, sašķirotu. Vidusskolā mācās 983 skolēni. Protams, testēšanu uzrauga medicīnas speciālists, piesaistījām arī sporta skolas mediķi, bet mobilizējām arī citus darbiniekus. Man jau šķiet, ka vajadzēja braukt laboratorijai pašai un testēt. Ir gan skaidrošanas, gan organizēšanas process; bērni ir gan vakcinētie, gan izslimojušie – ar sertifikātiem. Audzinātājam tas viss ir jāuzrauga, jāapkopo… Arī ar loģistiku ir problēmas – līdz pulksten 21 skolā dežurējām un gaidījām kurjerus. Tas ļoti apgrūtina; uzsākot mācību gadu, darbu netrūkst jau tā, – atzina Inese Strode.
Par testa rezultāta atnākšanu bērnam, kuram tests nav ticis veikts, viņai bija savs minējums, kā varēja gadīties sistēmas kļūda datu apstrādē.
– Bet mēs no skolas nosūtījām tikai tos testus, ko bijām ievākuši. Tukšas mēģenes nesūtījām, sarakstā neiekļāvām. Visas tukšās palika skolā, – uzsvēra viņa. Tomēr laboratoriju visu šo laiku esot izdevies sazvanīt tikai vienu reizi, skaidrojumi neesot sniegti.
Turklāt iepriekšējās problēmas un aizķeršanās nomaina jaunas.
– Pēkšņi kā testēšanas dienu noteica pirmdienu, diemžēl, īsti nerēķinoties, ka termiņš vienāds – kā skolai ar 100, tā skolai ar 1000 bērniem. Tā nu tikai nupat (pirmdienas pēcpusdienā. – Aut.) pabeidzām vākt testus. Laiku, vietu un dienu izvēlas laboratorija. Protams, trūkst uzlīmju vai tās saprintētas nekvalitatīvi. Sekojam jau līdzi instrukcijām, bet gribētos precīzāku, saprotamāku rīcību arī pretī, lai ir ticība tam, ko darām, – secināja Inese Strode.
Viņa atzina, ka par problēmām dzirdēts arī saistībā ar citu laboratoriju darbību, un tas esot saprotams milzīgā apjoma dēļ. Inese Strode sprieda, ka būtu jāmaina testēšanas algoritms.
– Mani arī uztrauc, ka pie pozitīva rezultāta būtu jāveic atkārtota testēšana – vai atkal nav kāda kļūda, vai tiešām tas tā ir. Pagaidām visi rezultāti mums bijuši negatīvi, darām visu iespējamo un ceram, ka tā arī izdosies pēc iespējas ilgāk strādāt klātienē. Diez vai šādos apstākļos mēs varētu rauties uz visām pusēm – strādāt gan attālināti, gan klātienē, gan maiņās, gan pa trim ēkām… – bažas pauda skolas direktore.
Testēšanu veiks retāk
Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne otrdien piedalījās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē kopā ar citu pašvaldību un skolu pārstāvjiem.
– Visi kā viens ziņoja par problēmām – nepiegādāti stobriņi, nesavākti testi, komunikācijas problēmas, nepārdomāta loģistika. Principā nekas nenotiek no tā, kas iecerēts. Tas grauj uzticību, neļauj skolām veikt drošas vides un veselības kritērijus. Arī ar pārējām laboratorijām – „Centrālo laboratoriju", „E. Gulbja laboratoriju" un „BIOR" – ir pa kādai problēmai, bet „MFD laboratorijai" procentuāli šķietami visizteiktāk. Tas viss ir ar lielām krīzes pazīmēm.
Varam būt saprotoši un pacietīgi, jo arī laboratorijām šis milzu apjoms ir kaut kas jauns, bet neredzam uzlabojumus, par ko tika runāts jau pirmajā nedēļā, ka tiks pārmainīts un uzlabots.
Sēdes laikā izskanēja informācija, ka Eiropā ir tikai četras valstis, to skaitā Latvija, kur ir šāda testēšana; un Latvijā tā pat esot visapjomīgākā ar visu izglītojamo skaitu. Šobrīd tiek runāts par testēšanas algoritma iespējamu maiņu, (vakar jautājumu skatīja IZM un VM. – Aut.). Vedināju uz to, ka varbūt arī jāpārskata laboratoriju kapacitāte – nebūtu jādala visiem vienādi, bet gan pēc spējas to veikt. Mūsu novadā kopumā ir 38 izglītības iestādes, tām visām piesaistīta „MFD laboratorija". Mūsu novadam tuvākais šīs laboratorijas punkts ir Lielvārdē. Kaut ko atvest vai skola varētu nodot tepat kādā no esošo laboratoriju punktiem – tāda sadarbība būtu elastīgāka. Ir sagatavots priekšlikums mainīt laboratoriju, jo ilgtermiņā tā ir milzīga slodze skolām šādā veidā veikt testēšanu.
Ceram, ka risinājumi tiks meklēti; jautājums, cik ilgi skolām būs jādzīvo šādā nogaidošā, neziņas pilnā situācijā. Tas jau nav vienīgais uzdevums skolām. Būtiskākais uzdevums izglītības iestādēm ir mācību un audzinošais darbs, līdz kuram ar šo visu šobrīd nav īsti spējušas tikt. No ministrijas puses arī izskanēja, ka tikšot izvērtēts, cik liela noslodze skolām radusies, lai testēšanu organizētu un veiktu. Ja tas būšot pamatoti, varbūt vēlākā periodā tiks runāts par piemaksu izskatīšanu cilvēkiem, kas to dara. Viss pagaidām ir priekšlikumu, pārdomu līmenī. Jāsāk ar to, ka testēšanai jānorit raiti, bez aizķeršanās un kļūdām. Saprotams, ka kļūdas nevienā procesā nav izslēgtas, bet procentuāli tam vajadzētu būt mazāk, un procesam vajadzētu ritēt pietiekami saprotami visām iesaistītajām pusēm, – secinājumos pēc sēdes dalījās Solvita Seržāne.
10.09.2021.