Katrai vietai uz pasaules piemīt kas īpašs, unikāls un saistošs, ar ko lepojas un godā ceļ visi tās iedzīvotāji, apbrīno viesi. Lai kopīgiem spēkiem saprastu, kas īpašs piemīt tieši Madonai un Madonas novadam, aizvadītajā nedēļā Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā norisinājās seminārs „Izstāsti savu stāstu – kas unikāls Madonai – Tavai apkaimei, produktam vai servisam. Ieskats dizaina domāšanā".
Seminārs notika projekta „CreaDigi&Tourism" ietvaros, savukārt pats projekts tika sadalīts divās daļās. 16. augustā notika ekskursija „Iepazīsti Madonas stāstus". No pulksten 13 līdz 21 projekta dalībnieki un interesenti apciemoja Madonas novada vietas, kas nozīmīgas pilsētas tēla veidošanai. Eksperti viesojās „Madonas karamelēs", „Smeceres silā", Jāņa Seiksta keramikas darbnīcā, mājas vīna darītavā „Domu pietura", Lubāna mitrāja informācijas centrā un ūdenstūrisma attīstības centrā „Bāka", kur notika pieņemšana un iepazīšanās. Ekskursijas laikā tās dalībnieki uzzināja, kāpēc Madonai un Madonas novadam jālepojas ar šīm ēkām, uzņēmumiem un vietām, kāpēc jālepojas ar to, ka tās atrodas tieši mūsu novadā.
Savukārt 17. augustā pulksten 9.30 Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā sākās seminārs, kura gaitā visi tā dalībnieki mēģināja rast atbildes uz jautājumiem, kas Madonā un Madonas novadā ir tik īpašs, ar ko šī vieta piesaista tūristus, kāpēc viņiem jāviesojas tieši Madonā vai Madonas novadā un, protams, kā labāk pasniegt savu stāstu, lai ārvalstu viesus piesaistītu mūsu pusei. Tika izvirzīti trīs nopietni mērķi, kas jāsasniedz semināra gaitā. Viens no tiem bija sniegt praktiskas zināšanas semināra dalībniekiem par stāsta veidošanas nozīmi novada tēla radīšanā, servisu un produktu izvēlē, attīstīšanā un promocijā, iepazīstināt ar dizaina domāšanas jēdzienu. Otrais mērķis – dalīties ar Madonas novada un Dānijas labajiem piemēriem un sniegt ekspertu viedokļus par iespējamajiem attīstības mērķiem. Visbeidzot, semināra dalībniekiem un Ziemeļu dimensijas kultūras partnerībai – rosināt idejas un veidot pamatu turpmākai sadarbībai un projektiem. Seminārā piedalījās septiņi eksperti, viņu vidū arī konsultante pilsētas attīstībā un radošajās industrijās no Orhusas Dānijā Johanne Buur Bruntse.
Labie piemēri vietu zīmola veidošanā
Seminārs sākās ar Northen Dimension Partnership of Culture (NDPC) jeb Ziemeļu dimensijas kultūras partnerības vecākās padomnieces Ilzes Gailītes-Holmbergas uzrunu, nelielu ieskatu NDPC darbībā un iepazīšanos ar semināra dalībniekiem un ekspertiem.
I. Gailīte-Holmberga aicināja klātesošos apmainīties ar praktiskām zināšanām, dalīties ar labajiem piemēriem, kopīgi domāt, kā uzlabot pilsētas prestižu, izvirzīt idejas, kā Madonas pusei attīstīties tālāk un piepildīt kopēji loloto sapni – veidot Madonu kā pievilcīgu izklaides, kultūras un sporta vietu. Tālāk sekoja uzaicināto ekspertu prezentācijas. Pirmais ar savu prezentāciju par Latvijas labajiem piemēriem vietu zīmola veidošanā un popularizēšanā un padomiem, kā izstāstīt vietējo stāstu, uzstājās Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, Tūrisma tirgvedības eksperts Latvijā un pētnieks Andris Klepers. Viņš mudināja domāt salīdzinājumos, vilkt kopsakarības vai – tieši pretēji – meklēt atšķirības, kas Madonu un tās apkaimi padara īpašu un unikālu, kas šeit notiek savādāk nekā citur un ar ko Madona atšķiras no citām pilsētām.
Pilsētai jābūt kā dāvanai skaistā iesaiņojumā
A. Klepers uzsvēra, ka ļoti būtiski ir spēt piesaistīt apmeklētājus kādai vietai ar sabiedrībā populāru cilvēku palīdzību, piemēram, videosižetiem ziņās vai internetā, kuros tautā iemīļoti vai zināmi ļaudis stāsta par kādu konkrētu vietu. A. Klepers uzskata, ka katra vieta atstāj īpašu nospiedumu. Nav tā, ka pilsēta vai novads, uz kuru mēs braucam, ir tumša bilde, pat ja dodamies uz kādu vietu pirmoreiz, esam par to iepriekš kaut ko jau dzirdējuši, uzzinājuši.
– Svarīgi ir arī vietējiem jauniešiem prast ieskaidrot un parādīt, kas Madonā ir tik īpašs, kāpēc šo pilsētu ir vērts mīlēt, kāpēc tajā jāpaliek. Tikpat būtiski ir ne tikai noturēt pilsētā jau dzīvojošos jauniešus, bet arī piesaistīt jaunus. Jāpatur prātā, ka ne katrai mērķauditorijai piemērots viens un tas pats stāsts. Mēs visi esam dažādi, tāpēc jāatceras, ka konkrētai cilvēku grupai nepieciešams konkrēts, tai atbilstošs stāsts. Piemēram, Valmiera jau 700 gadu ir Hanzas pilsēta, tajā iespējams nodarboties ar uzņēmējdarbību. Tas ir tikai viens no aspektiem, kas piesaista tūristus. Bez šaubām, lielu lomu spēlē jautājums, kādi ir konkrētās pilsētas iedzīvotāji, kāds ir sabiedrības viedoklis par viņiem. Mums ļoti labs tūristu piesaistes instruments ir „Valmiermuiža". Tā ir gluži vai liela pilsētas viesistaba, kurai grūti neiziet cauri. Tas tāpēc, ka pilsētas viesus piesaista vietas, kur šis uzņēmums atrodas, vēsturiskais stāsts. Agrāk blakus tagadējam uzņēmumam atradās cietums un vairākas mājas, kas kalpoja par dzīvesvietu atsevišķiem cilvēkiem. Tagad vieta ir sakopta un tīra, „Valmiermuižai" ir viesmīlīgi saimnieki, kuri tūristiem stāsta šīs vietas īpašo stāstu, – prezentācijas laikā stāstīja A. Klepers.
Vidzemes Augstskolas profesors atklāja, ka Valmiera šobrīd ir vienīgā pilsēta, kur sabiedrisko attiecību nodaļa strādā apvienojumā ar zīmolvedības nodaļu.
– Man arvien vairāk rodas izjūta, ka pilsētas visā Latvijā savā starpā sacenšas, kurai izdosies noorganizēt grandiozākus svētkus. Uzreiz rodas jautājums – cik pilsētu ir apjautājušās iedzīvotājiem, kā viņi vēlas svinēt? Noteikti jāiesaista sabiedrība, lai veidotos pretējas tendences. Nešaubīgi būtisks ir grafiskais standarts, identitāte, kas pilsētu pielīdzina dāvanai skaistā iepakojumā. Un, protams, tiešais saturs – kā to pasniegt, – prezentācijas beigās uzsvēra A. Klepers.
Ar Dānijas veiksmīgajiem piemēriem un vietējiem stāstiem iepazīstināja Johanne Buur Bruntse. Viņa koncentrējās uz savas dzimtās vietas sešiem veiksmes stāstiem, kas piesaista tūristus tieši Dānijas rietumu krastam. Lektore skaidroja, ka vietējo entuziastu un municipāļu iesaiste pilsētas vai ciemata zīmola kvalitātes uzlabošanā ir ļoti svarīgs aspekts, bez tā nevar iztikt. Palīdzību Dānijai sniedz arī tūrisma asociācija, ko atbalsta valdība, savas puses zīmola uzlabošanā jāņem vērā vairākas būtiskas stratēģijas, tostarp sociālā un digitālās informācijas stratēģija.
– Noteikti jādomā, kas specifisks piemīt konkrētajai pilsētai, novadam vai ciematam. Kāpēc cilvēki jāpiesaista tieši šim reģionam. Te var līdzēt pat visprimitīvākais – noteiktajai vietai raksturīgi ēdieni, produkti, suvenīri un pasākumi. Piemēram, mums Dānijā ik gadu notiek krabju festivāls, kas piesaista daudz tūristu. Tas ir tikai viens no piemēriem, kas manu dzīvesvietu padara īpašu.
Semināra otrajā daļā ar stāstu par dabas vērtībām dabas rezervātos un aiz to robežām uzstājās Madonas Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis un dabas eksperts Andris Karpovičs. Viņa prezentācija tika veltīta dabas vērtībām Madonas novadā un tā tuvākajā apkārtnē. Noskaidrojām, kas ir dabas vērtības un ko mēs par tām zinām.
Izrādās, ka Madonas novads ir vērtībām bagātākais, un, tikai izprotot dabu, varam daudz no tās uzzināt. Galvenais ir aizraut ar stāstu, panākt, lai klausītājiem būtu interesanti. Kā sacīja A. Karpovičs, pamatīgi jāpiestrādā pie tā, kā savu stāstu radīt interesantu. Ja cilvēki izrādīs interesi par dzirdēto, stāsts ir labs.
Madonas veiksmes stāsti un radošā darbnīca
Semināra turpinājumā sekoja Madonas TIC pārstāvju Ilzes Stūres un Sanitas Somas veidotā prezentācija par piedāvājumiem Madonas novadā. Šobrīd cilvēkus piesaista Madonas veikparka piedāvātās iespējas, vakariņas uz Kāla ezera, Silvijas Čurkstes kulinārā programma „Viesienas klučkas" un Līgas Kubas „Ozolkalna klēts". Kā atzina I. Stūre, cilvēki ir ļoti aktīvi un ierodas tūrisma informācijas centrā, lai uzzinātu jaunumus.
– Ļaudīm patīk ne tikai redzēt un dzirdēt, bet arī sajust, sasmaržot un izgaršot piedāvājumus. Protams, iespēja degustēt un citādā veidā iepazīt piedāvāto piesaista krietni vairāk par klausīšanos un skatīšanos. Kā liecina mūsu apkopotā informācija, statistika uzrāda, ka cilvēki vadās pēc moto „Jo īsāk un kodolīgāk, jo labāk". Interneta vidē nevienam nepatīk lasīt garus rakstus. Pietiek ar dažiem teikumiem, lai aizrautu un pievilinātu. Arī internetā ievietotajām fotogrāfijām ne vienmēr jābūt ļoti kvalitatīvām, lai izraisītu interesi.
Madonas veiksmes stāstu sēriju noslēdza SIA „Plūkt" īpašniece Māra Lieplapa. Viņa pastāstīja, kas ir Madonas biznesa inkubators, un iepazīstināja ar sava uzņēmuma, kas specializējies tējas ražošanā, veiksmes stāstu.
Pēcpusdienā sākās praktiskā darbnīca par dizaina domāšanu. Tās uzdevums bija ģenerēt idejas par Madonas „stāsta" veidošanu, iejūtoties klienta lomā. Notika improvizētas intervijas, kuru laikā tika rastas atbildes uz jautājumu, kā izveidot Madonu par apmeklētājiem un tūristiem tīkamu atpūtas, kultūras un sporta pilsētu, kas vēl tajā būtu jāuzlabo un jāpilnveido. Domu darbnīca aizritēja patiešām rosīgā noskaņā, grupas ar pilnu atdevi un aktīvi iesaistījās darbnīcas vadītāju organizētajos uzdevumos.
Cerams, ka ierosinātās idejas laika gaitā izdosies īstenot, lai mēs vēl lepnāk varētu teikt, ka dzīvojam Madonā – pilsētā, kur ikviens tiek gaidīts!
DĀVJA VECKALNIŅA foto
22.08.2018.