Tā saka Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Vidzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore Imanta Simtniece, kas šoruden tika apbalvota ar Zemkopības ministrijas medaļu "Par centību".
Imanta Simtniece sēklkopības jomā strādā kopš 1983. gada, kad uzsāka darba gaitas Madonas rajona kolhozā "Sarkanais stars", strādājot par sēklkopības agronomi, bet 1991. gadā sāka darbu Madonas rajona Valsts sēklu inspekcijā par agronomi – vecāko inspektori. Vēlāk, 2000. gadā, kad Valsts sēklu inspekciju iekļāva VAAD, viņa turpināja darbu VAAD.
Imanta atklāj, ka ir dzimusi un uzaugusi Ļaudonā, savulaik no 1. līdz 11. klasei mācījusies Ļaudonas vidusskolā. Savu nākotnes profesiju viņa jau bija mērķtiecīgi izvēlējusies skolas laikā, jo vasaras brīvlaikos, sākot no 7. klases, strādāja dārzniecībā Ļaudonā, kur aktīvi darbojās ļoti zinošs dārznieks, polis pēc tautības, Zavoronoks.
Viņas bērnībā jau katram lauku cilvēkam bija dārzs, kur viss pašu vajadzībām tika izaudzēts, un zemes darbi Imantai nebija sveši. Sākotnēji viņa gribējusi iet mācīties par agronomi uz Smiltenes tehnikumu. Taču klases audzinātājas Ausmas Dārziņas un skolas direktores pārliecināta, pēc vidusskolas beigšanas iestājās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Agronomijas fakultātē.
Vaicāta raksturot izvēli strādāt par sēklkopības agronomi, Imanta Simtniece atceras studiju 5. kursu: – Kādreiz jau agronomiem bija specializācija – sēklkopības, agroķīmijas, galvenais agronoms, iecirkņa agronoms – iespējas izpausties bija neierobežoti plašas. Tā kā, studējot 5. kursā, mēs ar vīru Andri jau bijām apprecējušies, nāca ļoti daudz darba piedāvājumu – bija pieprasījums no Alūksnes rajona, no Carnikavas, no Jelgavas rajona "Nākotnes". Taču mūs uzmeklēja Jānis Rauda no Sarkaņiem. Mēs vēl toreiz bijām Agronomijas fakultātes deju kolektīva nometnē, trenējāmies, lai iegūtu Tautas deju kolektīva nosaukumu. Man gan bija norīkojums no Ļaudonas, tomēr beigās Jānis Rauda tika pie diviem jaunajiem agronomijas speciālistiem. Andris Simtnieks sāka strādāt kolhozā "Sarkanais stars" par galveno agronomu, man bija jāuzņemas sēklkopības agronomes pienākumi. Nemaz sākumā nebiju par sēklkopības virzienu domājusi, bet tā iegrozījās, ka viss laiks tika nostrādāts kopā ar sēklām. (Smaida.)
– Ievirzījās tā, ka esmu palikusi uzticīga savai profesijai visu darba mūžu, un tāpēc esmu neinteresants cilvēks. (Smejas.) Man vienmēr ir paticis mans darbs, kas ir tik interesants. Man ir veicies ar to, ka darbs ir man atbilstošs. Strādāju ar sēklaudzētājiem, kas ir paši atbildīgākie no lielā zemnieku pulka, jo sēklaudzēšanas darbs prasa daudz ieguldījumu, ļoti lielu uzcītību un precizitāti. Kolhoza laikos bija svarīga ražošana, un tas bija atbildīgs darbs, arī pa sestdienām, svētdienām, kad bērnus sasēdinājām bobikā un abi ar vīru braucām apsekot labības laukus. Sēklu jomā strādājot, sezona ir visu laiku – vasarā ir sēklas lauku apskate, ziemā – sēklu paraugu noņemšana un sagatavošana sertifikācijai, uzraudzības pārbaudes zemnieku saimniecībās, kur specializējas sēklaudzēšanā. Darbs nav vienveidīgs – tas noris gan kabinetā pie datora, gan braucot lauka apskatēs uz saimniecībām. Pārbraucienos nebeidzu jūsmot par Latvijas dabas skaistumu, un mana profesija palīdz saskatīt un novērtēt mūsu zemi.
Ikdienas darba pienākumos primārais uzdevums ir valsts funkciju nodrošināšana sēklu aprites jomā, konsultēšana par sēklaudzēšanas un sēklu izmantošanas normatīvo aktu prasībām Madonas, Gulbenes un Valkas novadā. Daudziem lauksaimniekiem esmu pirmā un tuvāk pieejamā persona, kur saņemt profesionālas konsultācijas arī par dažādiem ES tiešmaksājumiem sēklu apritē. Madonas novadā ar sēklaudzēšanu nodarbojas ZS "Kārkliņi" saimnieks Ivo Grigorjevs, SIA "Demetra" un Arvis Jakovičs, SIA "Nemone" un Inese Lapiņa. Labi strādā Rita Dzenovska, Leons Zeps, SIA "Atpūtas Z" īpašnieks Ivars Ķirps un citi, kas nebaidās no grūtībām, strādājot bioloģiski, – atzīst Imanta Simtniece.
Stāstot par šķirnēm, speciāliste uzsver lielo dažādību: – Kopš Latvija iestājās ES, ir ļoti daudz importa šķirņu, bet cenšamies saglabāt arī vietējās, Latvijas sertificētās šķirnes, kā to dara, piemēram, LPKS "VAKS".
Ilggadējās darba gaitās iegūtās zināšanas par sēklu audzēšanu, sēklu sagatavošanas tehnoloģijām un augu aizsardzību ļauj sniegt kvalitatīvas un profesionālas zināšanas ne tikai par tiešajiem uzdevumiem, bet arī par specifiskiem agronomiskiem jautājumiem, kas palīdz sēklaudzētājiem sasniegt arvien labākus rezultātus un attīstīt savu konkurētspēju.
Kā Imantu Simtnieci raksturo VAAD kolēģi, ikvienu uzticēto darbu viņa veic ar augstu pienākuma apziņu. Labprāt ar savām zināšanām un profesionālo pieredzi dalās ar jaunajiem kolēģiem kā darbaudzinātāja. Vienmēr ir atsaucīga, ja ir veicami papilddarbi, vērā ņemams ir viņas ieguldījums augsnes agroķīmiskās izpētes darbā, ņemot augsnes paraugus.
Taujāta par to, ko sēj un audzē savā zemē, viņa atbild: – Mazajā zemes pleķītī, kas ir pie mājas, prieku sagādā puķes, pelargonijas. Patīk arī pašai izaudzēt kādus dārzeņus, konservēt, kā pienākas kārtīgai latvju saimniecei. Ir arī zeme, taču iznomāta, jo ražošanai laika neatliek, savulaik abi ar vīru izvēlējāmies valsts darbus un sabiedriskos pienākumus. Grūti to visu apvienot ar savu saimniecību.
Ģimenē ir izaudzinātas trīs meitas, aug četri mazbērni. Jaunākā meita Ance Simtniece ir mammas kolēģe profesionālajā jomā, ir pabeigusi LLU Jelgavā un izvēlējusies darbu VAAD Rīgas reģionā, strādā karantīnas jomā. Vecākā meita Sanita ir pabeigusi Mākslas akadēmiju, savu dzīvi saista ar mākslu, bet vidējā meita Zane strādā savā profesijā medicīnā Norvēģijā.
Uz vaicājumu par vaļaspriekiem uzzinu, ka ilgus gadus Imanta dejojusi Sarkaņu pagasta tautas nama "Kalnagravas" deju kolektīvā "Labākie gadi", taču tagad saista rokdarbi: – Kovida laikā pie mums dzīvoja mazbērni, viņiem nopirku dimantiņus, lai līmē glezniņas, un ar to saslimu arī pati. Skatījos painting by number piedāvājumu internetā, un pati jau uzgleznoju kādu glezniņu pēc zīmēšanas numuriem. Tā ir meditācija un lieliska atpūta, – vēsta Imanta.
Jaunajā gadā viņa vēl veiksmi – lai izdodas viss, ko uzsākam, kas ir izdomāts. Lai ir stipra veselība, miers sirdī un miers uz zemes. Ko citu var vēlēties? Lai veselais saprāts uzvar un lai mēs varam mierīgi strādāt.
28.12.2022.