Tautā saka, ka cilvēks nomirst nevis tad, kad apstājas viņa sirds, bet tad, kad par viņu aizmirst tie, kuri viņu ir mīlējuši.
Vitu Mālnieci daudzi no mums aizmirsuši neesam.
Dzimusi 1960. gada 30. aprīlī, mūžībā aizsaukta 2011. gada 1. novembrī. Vitas grafikas lapas joprojām priecē sirdi tik daudzu madoniešu un citu pilsētu, pat valstu iemītnieku mājokļos. Tīrradne mākslā un augstas raudzes profesionāle grafikas izpildes tehnikās.
Vita dzimusi Ļaudonā Jāņa un Vilmas Mālnieku ģimenē – piektais bērns sešu bērnu ģimenē, kurā ir trīs meitas un trīs dēli.
Mācījusies un absolvējusi Ļaudonas vidusskolu, paralēli tai no 1974. līdz 1979. gadam apmeklējusi Madonas mākslas skolu, kuru izveidoja gleznotājs Jānis Simsons.
1979. gadā Vita sāka mācīties Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā, ko pabeidza 1985. gadā. Studiju gaitā ieguva draugus uz mūžu, tiekoties ar viņiem un vēlāk – jau ar viņu ģimenēm katros Ziemassvētkos.
Pēc augstskolas grafiķe un pedagoģe atgriežas dzimtajā pusē un sāk strādāt Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā. Iekārto un noformē izstādes citiem, paralēli vakaros un rītos izraujot laiku pati savai mākslas pasaulei. Kopš 1985. gada Vita regulāri piedalās tēlotājas mākslas izstādēs, par savas daiļrades pamattēmu izvēloties dabu un ainavu. Paralēli stājgrafikai darbojas kā grāmatu un citu izdevumu māksliniece.
Ar Vitas autordarbiem plašāk var iepazīties jau pēc viņas nāves izdotajā piemiņas grāmatā "Vita Mālniece. Pa ceļam", ko veidojusi māksliniece un Vitas kolēģe
muzejā – Inese Jakobi, bet teksta autore ir Baiba Circene.
Par Vitu atmiņās var dalīties arī Madonas orientieristi, jo līdz ar sezonas atsākšanos viņa daudzu gadu garumā ik nedēļu piepulcējās sporta veida, kurš apvieno kartes lasīšanu un skriešanu, izturīgajiem dalībniekiem.
Uz Vitas atdusas vietu Ļaudonas kapos kopā ar draugiem mēdzam ik pa laikam aizbraukt. Atcerēties viņas kluso un skaisto sirdi, absolūtās darba spējas, dzīvīgo humoru, izkopto pacietību un augstvērtīgo kā labs vīns draudzību.
29.04.2020.