Aizvadītās darba nedēļas izskaņā Madonas slimnīcas dzemdību nodaļā piedzima puisītis – Roberts Maksims Eriņš. Viņš šajā pusgadā dzimušo bērniņu kalendārā ir 100. Bērniņu pieņēma daktere Anita Prušakeviča, vecmāte Līga Ķuze. Roberts sver 4,160 kg, ir 56 cm garš. Mazais ķipars ik dienu priecē savu māmiņu un ir samērā mierīgs. Pēc slimnīcā pavadītām trim dienām, pirmdienas priekšpusdienā mazais Robertiņš un viņa mamma Līga Eriņa devās mājās.
Pirms izrakstīšanās no slimnīcas Roberta mammu sirsnīgi sveica slimnīcas vadītāja Līga Šerna: – Priecājos, ka izvēlējāties Madonas slimnīcu par to ārstniecības iestādi, kurā laist pasaulē Robertiņu. Piedevām šie ir dubultsvētki gan jums, gan mums, jo puisītis ir simtais bērniņš. Vēlam pacietību, mīlestību, sirds gudrību un mīļumu, un galvenais izturību mazo lolot un audzināt. Lai viss izdodas! Priecāsimies redzēt jūs atkal, kad izlemsiet par labu trešajam bērniņam. Kad Varakļānus pievienos Madonai, būsiet pavisam tuvu mūsu pilsētai. Vēlamies pasniegt slimnīcas vārdā mazulītim dāvaniņu un ziedus. Atceros, ka tad, kad sāku strādāt dzemdību namā, bērnus ģērba vienkāršos autos, taču tagad mazās princesītes un jaunkundziņi ir tik skaistos tērpos saģērbti.
Ārstes, kas pieņēma dzemdības, atminas, ka mazais Robertiņš uzreiz pēc piedzimšanas izrādījis interesi par apkārtējo pasauli, vērojot notiekošo. Mediķi saka – mazulītis būs gudrs puika. Pirmās naktis gan bērniņš bijis nemierīgs, raudājis, bet to lielā mērā ietekmē karstums, kas valda ārā un līdz ar to arī telpās ir gana sutīgs.
– Brālīti mājās gaida māsiņa Patrīcija. Meitai gribēju vienu vārdu, bet dēliņam – divus. Meitiņa gan piedzima citā slimnīcā, bet dēliņu izvēlējos laist pasaulē Madonā, jo tā ir tuvāk manai dzīvesvietai. Pēc meitiņas piedzimšanas es no iepriekšējās dzīves vietas pārcēlos uz Varakļāniem, tāpēc izvēle bija par labu Madonas slimnīcai. Lai gan dzīvoju Varakļānos, man Madona ir sirdī un ļoti patīk. Pati arī esmu dzimusi Madonā. Neraugoties uz to, ka vienu reizi jau esmu gājusi cauri gan gaidību, gan dzemdību procesam, satraukums bija pamatīgs. Uztraucos, vai viss būs labi, tomēr kaut kā šajā karstajā laikā tiku galā. Liels prieks, ka esmu tikusi gan pie meitas, gan dēla. Vēlos pateikt lielu paldies visiem mediķiem par atbalstu, palīdzību. Varu sniegt tikai lieliskas atsauksmes par personālu! Arī citu mammu pieredzes stāsti un labās atsauksmes, ko esmu dzirdējusi, mudināja izvēlēties dzemdēt tieši Madonas slimnīcā, – „Staram" pastāsta māmiņa Līga.
Mazo puisēnu mājās gaida ģimene, lai varētu gan apčubināt, gan palīdzēt mammai rūpēties par dēlēnu. Roberta un Patrīcijas tētis šobrīd ir ārzemēs un ar dēliņu iepazīsies attālināti, bet drīz jau viņš atbrauks mājās. Līga atminas, ka pirmās dzemdības bijušas grūtākas nekā otrās, taču lielas mocības neesot piedzīvotas.
28.05.2024.