Laikā, kad valdībā un Saeimā notiek spraigas diskusijas, kā mazināt uzņēmējiem un iedzīvotājiem energoresursu sadārdzinājumu, un tiek pieņemti konkrēti lēmumi atbalsta sniegšanai, Madonā tiek ieviesti jauni papildu maksājumi iedzīvotājiem.
Vispirms SIA „Madonas ūdens" noteica maksu par tiešajiem norēķiniem 0,80 eiro apmērā (bez PVN). Pēc tam arī SIA „Madonas siltums" paziņoja, ka, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar SIA „Madonas ūdens", sākot ar rēķinu par 2022. gada janvāri, klientiem, kuru dzīvokļos ir karstā ūdens skaitītāji, tiks piemērota maksa par karstā ūdens datu apstrādi. Cena par viena skaitītāja datu apstrādi būs 0,30 eirocentu, ieskaitot PVN.
Tiesa, saņemot apkures rēķinu par pagājušā gada decembri šāgada sākumā, šo ierakstu ne visi pamanīja, tādējādi aiztaupot lieku satraukumu. Kā „Staru" informēja SIA „Madonas siltums" valdes loceklis Ivars Grandāns, šādu papildu maksu uzņēmums no iedzīvotājiem vismaz pagaidām neiekasēs, neraugoties uz to, ka „Madonas siltumam" šī summa „Madonas ūdenim" tāpat būšot jāmaksā – citādi pie karstā ūdens patēriņa pēc dzīvokļu skaitītāju rādījumiem netikt (sezonas beigās skatīšoties un izvērtēšot šāda maksājuma ietekmi). Pie tam karstā ūdens datu apstrāde, cik katram jāmaksā par karsto ūdeni, lai, attiecīgi atņemot no kopējā siltuma patēriņa mājā ūdens uzsildīšanai patērētās megavatstundas, varētu aprēķināt arī maksu par apkuri, būs jāveic pašam „Madonas siltumam". Tātad atšķirībā no SIA „Madonas ūdens" līdzekļi „Madonas siltumam" tiešo maksājumu nodrošināšanai būs jāatrod, kā saka, uzņēmuma iekšējās rezervēs.
Jāņem vērā, ka tiešie norēķini Madonā nav nekas jauns. Tos, ja atmiņa neviļ, ieviesa jau pagājušajā gadsimtā ne jau pēc iedzīvotāju, bet gan pašu uzņēmumu iniciatīvas, kas bija ieinteresēti, lai klientu samaksātā nauda par saņemtajiem pakalpojumiem uzreiz nonāktu to kontos, nevis nedēļām ilgi būtu jāgaida, kamēr to pārskaitīs daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājs – dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums.
Savukārt iedzīvotājiem tas sagādāja zināmas neērtības. Un ne tikai tāpēc, ka bija jāiegādājas lielāka somiņa, lai viena rēķina vietā ievietotu trīs, bet gan tādēļ, ka, lai tos apmaksātu, bija jāapskrien gandrīz vai apkārt visai Madonai, lai apmaksātu siltumtīklu uzņēmuma, „Madonas ūdens", dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma rēķinus.
Ne velti 2001. gada 10. aprīlī ar toreizējā Madonas pilsētas domes priekšsēdētāja A. Ceļapītera rīkojumu tika izveidota darba grupa, kurā tika iesaistīti arī visu triju pašvaldības uzņēmumu vadītāji, tai skaitā G. Dambenieks, ar mērķi pilnveidot komunālo pakalpojumu samaksas sistēmu, lai tos varētu nomaksāt jebkurā no pašvaldības uzņēmumiem vai pat izveidot atsevišķu vienotu norēķinu samaksas centru, ko laika gaitā izdevās arī īstenot.
Un vēl. Daudzi droši vien atceras Gorbačova „perestroikas" (pārbūves) laika spārnoto, bieži apsmaidīto teicienu, ka ekonomikai jābūt ekonomiskai, jo vai tad var būt citādi? Izrādās – var!
SIA „Madonas ūdens" noteiktā maksa par tiešajiem norēķiniem ir no šīs sērijas. 80 centu (bez PVN) ir jāmaksā visiem dzīvokļu īpašniekiem, neņemot vērā, cik dzīvoklī ir skaitītāju – viens, divi vai četri.
Arī ūdens starpība starp kopējo patēriņu pēc mājas ievada mērītāja rādījumiem un summāro patēriņu pēc dzīvokļu mērītāju rādījumiem taču tiek aprēķināta uz patērētajiem kubikmetriem katram skaitītājam, nevis sadalīta uz dzīvokļu skaitu.
Es, piemēram, dzīvoju mājā, kur četri skaitītāji ir uzstādīti 11 dzīvokļos, divi – 12 dzīvokļos, viens skaitītājs – vienā dzīvoklī. Kāpēc kaimiņiem, kuru dzīvokļos ir divi vai tikai viens skaitītājs, ir jāmaksā tikpat, cik man, par datu apstrādi četriem skaitītājiem, kas prasa ilgāku laiku? Maksai taču būtu jāatšķiras.
Tad jau saprotamāka ir SIA „Madonas siltums" pieeja – 30 centu (kopā ar PVN) )par katru karstā ūdens skaitītāju.
Jāpiebilst, ka iedzīvotāji par ūdens zudumiem daudzdzīvokļu mājās (arī koplietošanas telpās – pagrabos) samaksā „Madonas ūdenim" līdz pēdējam litram atbilstīgi kopējam patēriņam pēc mājas ievada mērītāja rādījumiem, līdz ar to uzņēmumam šai ziņā nekādi zaudējumi nerodas.
Taču – kā ar papildu maksas ieviešanu iedzīvotājiem ir citās Madonas novada pašvaldības kapitālsabiedrībās?
Bez papildu maksas
SIA „Ūdas" valdes loceklis Juris Šaudiņš, vaicāts par sniegto pakalpojumu rēķinu sagatavošanas pieredzi, tiešajiem norēķiniem, kā un vai tiek sadalīta ūdens patēriņa starpība, pastāstīja, ka Ērgļos ir ļoti maz apsaimniekošanas biedrību, līdz ar to rēķini tiek izrakstīti katram dzīvoklim, nevis atsevišķi visai mājai.
– Papildu maksa netiek iekasēta ne par rēķinu sagatavošanu, ne arī to piegādi. Pārsvarā (ap 90 procentu) rēķini tiek nosūtīti elektroniski uz norādīto e-pasta adresi, bet pārējiem rēķinus pievedam klāt, un to darām mēs paši bez papildu maksas. Pēc būtības mūs tas neapgrūtina un arī finansiāli neko daudz neizmaksā, izmaksas ir minimālas. Pie tam, ja pensionārs, teiksim, patērē vienu kubu ūdens, tas šobrīd izmaksās 1,33 eiro (bez PVN), bet, ja mēs, piemēram, klāt pieliktu 80 centu vai 1,45 eiro, kā tas ir Madonā par drukātā rēķina piegādi, tas būtu ne pārāk korekti, jo tas sadārdzinātu pakalpojuma saņemšanu. Katrā ziņā pagaidām neko tādu neplānojam ieviest, it īpaši ņemot vērā, ka tiek plānots, ka mūsu uzņēmumu pārņems „Madonas ūdens", līdz ar to Madonas novada politika ienāks arī pie mums. Uzņēmuma reorganizācijai jānotiek šāgada laikā, – uzsvēra Juris Šaudiņš.
Attiecībā uz ūdens starpību viņš informēja, ka tā Ērgļos starp mājas ievada mērītāja rādījumiem un summāro patēriņu dzīvokļos ir ļoti maza, tās gandrīz neesot nemaz: – Kad es kļuvu par SIA „Ūdas" vadītāju, ļoti daudzos dzīvokļos nebija uzstādīti ūdens skaitītāji, bet, tos uzliekot, iedzīvotāji drīz vien saprata, cik tas ir izdevīgi un kāds ir acīmredzams ieguvums, jo dažs mēnesī patērēja tikai kubu vai puskubu ūdens. Tur, kur tie joprojām nav uzstādīti (tādu ir ļoti maz), ir noteikta norma – 4,5 kubikmetri mēnesī katram dzīvoklī deklarētajam iedzīvotājam (to gan ietekmē arī tas, vai ir pieejams viss pakalpojuma grozs: duša, vanna, kanalizācija utt.).
Viens rēķins
Arī SIA „Bērzaunes komunālais uzņēmums" valdes loceklis Māris Belorags atzīmēja, ka papildu maksa par rēķina sagatavošanu un piegādi uzņēmuma apsaimniekotajās mājās netiek iekasēta, tā ir jau paredzēta mājas pārvaldīšanas izdevumos, kas ir ietverta mājas apsaimniekošanas maksā iedzīvotājiem. Savukārt papildu maksa par ūdens starpību tiek aprēķināta tikai tajos gadījumos, kad tā ir vērā ņemama, nevis par vienu vai diviem kubiem, un papildu maksa par šādu datu apstrādi netiek iekasēta, lai netracinātu iedzīvotājus.
– Mūsu uzņēmumam jau ir daudz pozīciju, mēs sniedzam siltumapgādes, ūdens un kanalizācijas pakalpojumus, tāpat apsaimniekojam atkritumu saimniecību, kā arī sniedzam citus pakalpojumus, un tas viss atspoguļojas vienā klientiem sagatavotajā rēķinā. Es domāju, ka iedzīvotājiem vienkāršāk ir saņemt vienu rēķinu, nevis vairākus, un par visu samaksāt, – piebilda Māris Belorags.
Līdzīga pieeja ir arī SIA „Lubānas KP". Kā noskaidrojām uzņēmumā, katram klientam par saņemtajiem pakalpojumiem tiek sagatavots viens rēķins. Izņēmums ir viena māja, kuru apsaimnieko biedrība, un tai tiek izrakstīts viens rēķins. Pārsvarā tie klientiem tiek nosūtīti elektroniski, bet arī par rēķina piegādi drukātā formātā papildu maksa netiek iekasēta, tāpat kā par ūdens starpības aprēķināšanu.
Jāpiebilst, ka Madonas novada dome ir pieņēmusi lēmumu arī par SIA „Lubānas KP" reorganizāciju un pievienošanu SIA „Madonas ūdens", un tas jāizdara jau pusgada laikā.
2.02.2022.