Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaines pils
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaine ziemā
Baltie loki Madonas parkā
Reklāma — × 150 px

Madonas reģionā šobrīd ap 150 reģistrēto bēgļu

LAURA KOVTUNA

Autors • 08.12.2022.

Madonas reģionā šobrīd  ap 150 reģistrēto bēgļu
Burtu lielums

Vakar Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja no Krievijas īstenotā kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem atbalsta pagarināšanu līdz 2023. gada 30. jūnijam. Tāpat grozījumi likumā paredz, ka valsts turpina nodrošināt izmitināšanu, bet ne ilgāk kā līdz iepriekšminētajam termiņam, tiem ukraiņiem, kuriem tā nepieciešama arī pēc likumā minētā 60 vai 120 dienu perioda. Zināms, ka šobrīd Madonas novadā reģistrēti 104, Varakļānu novadā – 41 Ukrainas civiliedzīvotājs, kas dzīvo pašvaldības izmitināšanas vietās un mājsaimniecībās.

Attiecīgi arī turpmāk Ukrainas civiliedzīvotājiem turpinās sniegt palīdzību pamatnepieciešamību nodrošināšanā. Madonas novada Sociālajā dienestā laikrakstu "Stars" informēja, ka daļa darbspējīgā vecuma bēgļu ir atraduši darbavietas, kā arī daļa, izskatot nepieciešamo dokumentāciju pēc Latvijā noteiktajiem normatīviem, saņem sociālo palīdzību.
– Tiek līdzēts gan ar mājokļa jautājumu, gan pārtikas pakām, sniedzam gan garantētā minimālā ienākuma pabalstus, kam tas pienākas, gan veselības pabalstus, bērniem tiek sniegti pakalpojumi – arī psihologs, kāda terapija, saprotot, ka ir pārcietuši kara šausmas. Par mācībām – ir bērni, kuri mācās attālināti, daļa apmeklē mūsu izglītības iestādes, – pauda Madonas novada Sociālā dienesta vadītāja Ilze Fārneste.
Šobrīd vairums Ukrainas civiliedzīvotāju novadā iebrauc pie saviem radiniekiem, tuviniekiem jeb privātā kārtā, ne vienmēr reģistrējoties palīdzības saņemšanai sociālajā dienestā. – Kopumā šobrīd nav īpaša bēgļu pieplūdums pašvaldības mītnēs, kā tas bija kara sākumā, – novērojumos dalījās I. Fārneste.

Pagājušajā nedēļā apkopotā Iekšlietu ministrijas informācija liecināja, ka līdz šim pašvaldībās pēc palīdzības vērsušies 34 964 bēgļi, no kuriem lielākā daļa ir sievietes un nepilngadīgie. Ar pašvaldību palīdzību patlaban faktiski izmitināti
11 535 bēgļi. 37 262 cilvēki saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas. 7246 cilvēki nodibinājuši darba tiesiskās attiecības Latvijā.
Patlaban kara bēgļi no Ukrainas Latviju pamatā izmanto tranzītam, un mūsu valstī nav vērojams pastiprināts bēgļu pieplūdums, decembra sākumā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs. Viņš uzsvēra, ka Eiropā bēgļiem ir paredzēta pagaidu aizsardzība, tāpēc viņiem ir iespēja ceļot netraucēti.
Taču izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols paudis arī viedokli, ka varētu būt sagaidāms lielāks Ukrainas bēgļu bērnu pieplūdums Latvijas skolās.

Vasarā vispārējās izglītības sistēmā bija reģistrēti četri tūkstoši ukraiņu bērnu, un pašlaik šis rādītājs krītas, kas ir skaidrojams ar atbrīvotajām teritorijām Ukrainā un ģimeņu vēlmi atgriezties savā valstī, atzīmēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis. Tomēr, ņemot vērā, kā Ukrainā tiek izpostīta civilā infrastruktūra, sākoties aukstajam gada laikam, ir paredzams, ka turpmāk ukraiņu bērnu skaits Latvijas skolās varētu palielināties. No septembra ir stājusies spēkā norma, kas paredz, ka arī ukraiņu bērniem izglītība ir jāapgūst latviešu valodā, tāpat esot uzsākts process, kurā ukraiņu pedagogi tiek iekļauti Latvijas izglītības sistēmā, norādīja Jānis Ozols. Arī šiem mācībspēkiem valsts valodas prasības ir saistošas, taču daļai arī bez pietiekamām latviešu valodas zināšanām ir piešķirta īslaicīga pielaide izglītības sniegšanā –
piemēram, lai pasniegtu svešvalodu priekšmetus.
Zināms, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā Latvijā darbu apkalpojošajā sfērā, ražošanā un citviet atraduši vismaz 11 000 Ukrainas iedzīvotāju, šonedēļ paudusi Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 7. decembrī vienojās, ka Ukrainas iedzīvotājiem, kuri ir sākuši darba tiesiskās attiecības Latvijā, no 2024. gada 1. janvāra būs pienākums apmeklēt latviešu valodas mācības.
"Es domāju, ka šī likuma norma pastiprinās to, bet jau šobrīd nav problēmu (Ukrainas) cilvēkus iesaistīt valsts valodas apmācībā, viņi paši to izvēlas," par ukraiņu vēlmi apgūt latviešu valodu atzina NVA direktore.

9.12.2022.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px