Kokļu mūzika veido Latvijas kultūras savdabību un kultūras formu daudzveidību, tā ir viena no Dziesmu svētkos pārstāvētajiem žanriem.
Tomēr izrādās, ka tikai otro gadu kokļu mūzika skanēs Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. 28. martā koklētāju ansambļu repertuāra apguves un dalībnieku atlases skate notiks Cēsīs, un tajā tiks noskaidroti tie kolektīvi, kas svētku ietvaros 9. jūlijā piedalīsies kokļu mūzikas koncertā VEF Kultūras pilī.
Kokles spēles apguve Madonā
Šobrīd Latvijas mūzikas izglītības iestādēs, kultūras namos un centros, kā arī vairākās vispārējās izglītības iestādēs kopumā darbojas vairāk nekā 70 koklētāju ansambļu, kas apvieno aptuveni 500 koklētāju. To vidū ir arī mūsējie – Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas koklētāju ansamblis un Madonas kultūras nama koklētāju ansamblis „Rasa", ko vada Inese Ābola.
Madonas mūzikas skolā kokles klase tika dibināta tālajā 1975. gadā. Kokli mācīja skolotāja Dace Banka, vēlāk roku pie koklētāju mācīšanas pielika arī skolotājas Guna Āboliņa, Anda Ābele, Gita Ķepse.
Kopš 1993. gada kokles spēli Madonas mūzikas skolā māca Inese Ābola.
Kokles ansambļu svētku repertuārs
– Dziesmu svētku programma sadalīta četrās dažādas grūtības pakāpes grupās, mūzikas skolas bērnu ansamblim izvēlējāmies C2 programmu, koklētāju ansamblim „Rasa" – B grupas repertuāru, – atklāj skolotāja Ābola. – Gribējās, lai bērniem ir prieks programmu spēlēt, lai to nedara „gariem zobiem". Koncerts VEF Kultūras pilī būs trijās daļās, savu programmu varēs izspēlēt visu grupu kolektīvi.
Tā kā ansamblī „Rasa" šobrīd ir seši dalībnieki, arī skolotāja Ābola piedalīsies kolektīva spēlē. – Ja instrumentu skaits atļauj, ansamblī var būt kaut 30 dalībnieku, – komentē skolotāja. – Mums kopumā ir astoņas labas kokles. Audzēkņiem ir iespēja apgūt pirmās kolektīvās muzicēšanas iemaņas. Mūzikas skolas koklētāju ansamblis arī veidots kā mācību kolektīvs, kas aktīvi piedalās dažādos koncertos un festivālos. Pēc mūzikas skolas beigšanas bērniem ir iespēja spēlēt koklētāju ansamblī „Rasa", ko viņi ar prieku dara.
Svarīga ir vecāku attieksme
Madonas mūzikas skolas kokles klasē šobrīd mācās 16 audzēkņu, to vidū ir ne vien meitenes, bet arī puiši. – Jorens Andrulis ir konkursu laureāts, šobrīd viņš gatavojas konkursam, kas 25. aprīlī notiks Rīgā, – gandarījumu pauž skolotāja. – Konkursā piedalīsies arī Agate Zalpētere un Anete Vintiša. Lai piedalītos konkursos, jāiegulda papildu darbs. Bērniem, kas uzvar un kļūst par laureātiem, parasti lielu ieinteresētību var redzēt no vecāku puses – viņi mudina bērnus biežāk pie instrumenta pieiet un to spēlēt arī mājās.
Instrumenta iegāde ir dārgs prieks
Koncertkokle ir dārgs instruments – jauna kokle ar slēdžiem maksā 1700 eiro. Šobrīd jaunu instrumentu, ko izgatavojis kokļu meistars Pēteris Putniņš, ansamblim „Rasa" iegādājies Madonas kultūras nams. Šo kokli spēlē arī koklētāju ansambļa dalībnieki, kas apvienojušies mūzikas skolas absolventu kopā. – Jau trīs koncerti nospēlēti, – komentē Inese Ābola. – Spēlējām Barkavā, Lazdonas baznīcā, tautas namā „Kalnagravas".
Kā vērtē pārmaiņas?
Kokles spēli mūzikas skolā bērni šobrīd apgūst sešus gadus. Vaicāta, kā vērtē priekšlikumu instrumenta spēli mācīt astoņus gadus, skolotāja Ābola atbild apstiprinoši: – Bieži mūzikas skolā bērns iestājas tad, kad uzsāk mācību gaitas vispārizglītojošajā skolā. Tādā gadījumā 6. klasē viņš mūzikas skolu jau ir pabeidzis. Ja bērns ir perspektīvs un varētu iet tālāk mācīties mūzikas vidusskolā, pa trim gadiem, kamēr viņš ir „jānomarinē", lielākā daļa ir pārdomājusi. Bērnam zūd motivācija nākt uz mūzikas skolu un vēl trīs gadus censties uzturēt sevi formā. No šī viedokļa pārmaiņas atbalstu, kaut detalizēti par nākotnes izmaiņām mūzikas skolās neviens ar mums nav runājis.
13.03.2020.