Ar plašu apmeklējumu programmu, iepazīstot tūrisma, uzņēmējdarbības, pašvaldības darba, veselības, sociālās aprūpes un kultūras dzīvi, Madonas novadā otrdien, 10. janvārī, viesojās Valsts prezidents Egils Levits un viņa dzīvesbiedre Andra Levite.
Links uz galeriju no reģionālās vizītes: >>
Kā informēja Valsts prezidenta kanceleja, Madonas novada apmeklējumu Valsts prezidents Egils Levits un Andra Levite sāka ar tasi kafijas un sarunām ar aktīvā atpūtas centra "Ērgļu stacija" saimnieku Māri Olti par tūrisma veicināšanas iespējām, vietējās kopienas aktualitātēm, dabu un vēsturi.
Madonas novadā Valsts prezidents un A. Levite apskatīja vienu no lielākajiem apaļkoksnes pārstrādātājiem Latvijā, ģimenes uzņēmumu "Latvāņi". 95% no saražotās produkcijas – līmētā koka konstrukcijas – uzņēmums eksportē uz ārzemēm, pārsvarā Eiropas valstīm.
SIA "Latvāņi" valdes locekle Linda Grīnberga, iepazīstinot ar uzņēmumu, atklāja arī galvenos izaicinājumus, ar ko šobrīd jāsaskaras. Tā ir reģiona spēja piesaistīt jaunos speciālistus vispārējās globalizācijas un centralizācijas apstākļos, kā arī valsts sniegtā atbalsta nepietiekami efektīva pārdale.
Valsts augstākie pārstāvji tālāk devās uz jauno biznesa attīstības centru Madonā, kur tika pārrunāti novada attīstībai nozīmīgi jautājumi ar Madonas novada pašvaldības vadību, nozaru pārstāvjiem un pagastu, apvienību pārvalžu vadītājiem. E. Levits uzsvēra, ka valsts reformspēju un līdz ar to arī ilgtspējīgu attīstību veicinātu neatkarīga institūcija – Valsts padome, sniedzot neatkarīgu vērtējumu par likumu kvalitāti.
Pēc tam Madonas novada uzņēmēji un LIAA Madonas biznesa inkubatora vadība ar Valsts prezidentu pārrunāja uzņēmējdarbības aktualitātes – uzņēmēji norādīja uz nepieciešamību mazināt reģionu nevienlīdzību un attīstīt vienotu digitālo politiku, kā arī izaicinājumu piesaistīt jaunos speciālistus.
Turpinājumā Madonas Valsts ģimnāzijā Valsts prezidents Egils Levits tikās ar izglītības jomas pārstāvjiem, lai pārrunātu aktualitātes kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanā, kā arī tikās ar jauniešiem un atbildēja uz viņu jautājumiem. Tā, piemēram, 9.-12. klašu skolēnus interesēja, vai Valsts prezidents ikdienā var iziet sabiedrībā, izbaudot nosacīti parasta cilvēka dzīvi.
Jauniešus arī interesēja E. Levita vērtējums par jauno mācību programmu; kāda būtu Latvijas nākamā rīcība, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt karā. Atbildot uz jautājumu par visspilgtāko prezidenta piedzīvojumu no skolas laikiem, E. Levits atzīmēja, ka 1972. gada sākumā viņš kopā ar četriem klasesbiedriem atbraucis uz Ērgļiem, lai nedēļu telšotu pie Inešu ezera. Tā bijusi ļoti laba nedēļa, par ko piemiņai viņš atstājis uzņemto fotogrāfiju Ērgļu stacijā.
Savukārt jautāts, kādi ir viņa plāni pēc prezidentūras beigām, Valsts prezidents atbildēja: "Esmu jurists, politologs, tātad humanitārais zinātnieks. Tas nozīmē, ka esi samērā brīvs cilvēks, vienkārši piesēdies pie datora un sāc rakstīt. Man noteikti ir daži zinātniski projekti par vairākām juridiskām, politiskām tēmām, ko darīšu."
Tikmēr Andra Levite apmeklēja Madonas slimnīcas dzemdību nodaļu un jaunatklāto daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Valsts prezidents Egils Levits un Andra Levite viesojās arī bioloģisko tēju ražotāja un eksportētāja SIA "Plūkt" tējas namā Praulienā, kur tika ievesti ziemeļu savvaļas pļavu un mežu augu tēju pasaulē.
Darba vizītes noslēgumā E. Levits un A. Levite tikās ar Sarkaņu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīva "Kalnagravas" un jauktā vokālā ansambļa "Rondo" dalībniekiem, kuri gatavojas XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem.
Saruna ar Valsts prezidentu
Egils Levits rada laiku, lai tiktos arī ar laikrakstu "Stars" un "ReTV Madonā", atbildot uz dažiem plašsaziņas līdzekļu jautājumiem. Turpinājumā mūsu saruna ar Valsts prezidentu.
– Kādi ir jūsu iespaidi, viesojoties Madonas pusē, un kādas problēmas aktualizējās līdzšinējo tikšanos laikā?
– Madona ir viens no lielākajiem Latvijas novadiem, un pēc administratīvi teritoriālās reformas, domāju, ka Madonas novads veiksmīgi tiek galā ar jaunajiem izaicinājumiem un galarezultāts būs veiksmīgs. Jo lielāks novads ir jaudīgāks novads, tā bija tā (reformas. – Aut.) jēga. Bet, protams, ir atsevišķas pārejas problēmas. Novads kopumā tiek ar šīm problēmām labi galā. Ko es redzu, ir tāda strukturāla problēma, ka atbalsta nosacījumi dažādos projektos visā valstī pamatā ir vienādi. Piemēram, lai saņemtu valsts grantus vai kredītus, ir vienādi visām pašvaldībām, bet apstākļi tajās ir dažādi. Redzam, ka Rīgā un Pierīgā ir labāki apstākļi, tur labāk tiek klāt pie šiem projektiem, nekā tur, kur apstākļi nav tik optimāli vai labi, kas ir daļēji vienkārši ģeogrāfijas jautājums, ka ir attālums no Rīgas. Šeit ir vajadzīga taisnīgāka pieeja nekā līdz šim. Esmu to jau uzsvēris savās sarunās ar Saeimas un valdības pārstāvjiem, bet to uzsvēršu arī turpmāk, ka ir nepieciešams taisnīgi ņemt vērā arī ne-Rīgas pašvaldību intereses. Tuvākajās nedēļās tikšos ar visiem jaunākajiem ministriem, arī ar reģionālās attīstības ministru, finanšu ministru, veselības ministru un citiem, protams, uzsvēršu šo jautājumu, ka ir taisnīgi jāņem vērā reģionu intereses.
– Pirms koalīcijas veidošanas jūs paudāt viedokli, ka būtu labi, ja koalīciju veidotu četri partneri. Diemžēl tas neizdevās. Kā vērtējat šābrīža koalīciju; kas, jūsuprāt, ir tās galvenais pārbaudījums?
– Trim partneriem ir grūtāk nekā četriem partneriem, tur jābūt daudz disciplinētākiem. Tieši vakar (9. janvārī. – Aut.) tikos ar katru no trim koalīcijas frakcijām – ar „Vienotības", Apvienotā saraksta, Nacionālās apvienības frakciju – pārrunājām situāciju koalīcijā. Es teiktu, ka tā ir stabila koalīcija, ir pašā ceļa sākumā laba griba un apņemšanās šo koalīciju turpināt. Teiktu, ka ir stabila koalīcija patlaban, un ceru, ka tā arī paliks līdz nākamajām vēlēšanām, 2026. gadam.
– Jūs daudzkārt esat uzsvēris, ka jānostiprina latviešu valoda. Kas, pēc jūsu domām, ir svarīgākais, lai Latvija tiešām būtu latviska?
– Divos vārdos manas prioritātes, kopš esmu Valsts prezidents, ir drošība un latviskums. Latvijai jābūt drošai un Latvijai jābūt latviskai. Pie latviskuma, protams, pieder arī latviešu valoda kā mūsu kopējā valsts valoda. Visiem valsts iedzīvotājiem, neatkarīgi no tautības vai valodas, ko runājam ģimenē. Cittautiešiem ir citas valodas, kurās ģimenē runā, bet kopējā valoda mums ir latviešu valoda. Esmu kritizējis (un turpināšu to darīt) tos latviešus, kuri savā valstī ar savas valsts iedzīvotājiem komunicē citā valodā, nevis mūsu kopējā valsts valodā. Valoda darbojas tikai tad, ja to lieto. Ja mēs to nelietojam, tad tā ir papīra vērtība. Man jāsaka, tieši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, šī apziņa, ka mums ir vienmēr un visur Latvijā jārunā latviski, ir patiešām pieaugusi. Domāju, ka tā vēl nav līdz galam nostrādājusi, tas ir jāturpina, piemēram, arī iestāžu mājaslapas svešās valodās. Kas ir ļoti būtiski, ka darbā tu neesi spiests runāt krievu valodā, kā tas bieži notiek. Arī darbā sarunvalodai jābūt latviešu valodai, darba sludinājumos nedrīkst prasīt krievu valodas zināšanas tur, kur tev nav kaut kāds sakars ar Krieviju. Un tāda mums faktiski gandrīz vairs nav, jo pēc sankcijām mūsu tirdzniecība gandrīz vairs neeksistē kopā ar Krieviju. Ar angļu valodu ir mazliet citādāk, jo tā ir starptautiskā saziņas valoda, tā mums ir nepieciešama. Bet, protams, saziņai darbā ir jābūt latviešu valodā. Tas pats attiecas uz to, ka domāšanas telpā beidzot ir jāaiziet no Krievijas telpas uz Eiropu, kur mēs politiski arī piederam. Ja blakus angļu valodai kādu citu svešvalodu skolās mācāmies, piemēram, tad tai jābūt kādai ES valodai, varbūt vācu, franču vai spāņu, manis pēc arī igauņu vai lietuviešu. Bet kāpēc krievu valoda tiek mācīta, kāpēc nevis vēl lielāka pēc runātāju skaita – bengāļu valoda vai, teiksim, portugāļu valoda? Otrai svešvalodai jābūt ES valodai. Es biju to arī savā iesniegumā MK jau pirms gada uzsvēris, tagad to vēlreiz darīšu sarunā ar jauno izglītības ministri. Valdība principā atbalsta šo priekšlikumu, ka pirmā svešvaloda angļu, otrā – kāda ES valoda, bet trūkst skolotāju, kas ir objektīvs faktors. Mans priekšlikums ir izveidot speciālu stipendiju programmu studentiem, ka tiek apmaksātas studijas, arī dzīvošana šai laikā, pēc tam tev zināmi gadi arī ir jāstrādā skolā un jāmāca šī svešvaloda. Domāju, daudziem jauniešiem tas būtu pievilcīgs piedāvājums, tad pēc zināma laika mums būtu arī pietiekams skaits skolotāju otrajā svešvalodā. Protams, trūkst arī skolotāju latviešu valodā – tieši tāda pati programma (nepieciešama. – Aut.), un arī dabaszinātņu skolotājiem. Valdībai jādomā dažus gadus uz priekšu, nevar vienkārši… ir jāplāno arī šis jautājums.
– Stingri iestājaties par demokrātiju, sabiedrības tiesībām paust arī pretēju viedokli; vai pēdējo gadu notikumi – pandēmija, Krievijas karš Ukrainā – nav izgaismojuši problēmas ar vārda brīvības smalko robežu? Vai ar šīm problēmām, dezinformāciju tiekam galā?
– Demokrātija nozīmē vārda brīvību, un vārda brīvībā ir plašas robežas, bet šīs robežas ir. Viena no robežām ir tā, kas noteikta Krimināllikumā. Krimināllikumā noteikts, ka nedrīkst atbalstīt agresīvu karu. Ja tavs izteikums domāts, lai atbalstītu agresīvu karu, konkrēti Krievijas karu pret Ukrainu, tādā gadījumā tas jau ir kriminālpārkāpums. Valsts drošības dienests ir ierosinājis jau attiecīgas lietas par agresīva kara atbalstu. Tās ir šīs galējās robežas vārda brīvībai. Bet, protams, ir arī tāda veida izteikumi, kas liek apšaubīt cilvēku izpratni par Latvijas valsti, par Latvijas valsts latviski nacionālo raksturu, kas nepārkāpj, protams, šīs robežas. Un tur ir nepieciešams – to arī dara – dot sabiedrisku pretsparu. Citiem cilvēkiem ir jāsaka: "Tas nav pareizi, ko tu saki." Domāju, ka šī apziņa arī ir stipri pieaugusi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Cilvēki dod pretsparu pret šādiem izteikumiem, kurus varētu uztvert par nelojāliem.
13.01.2023.