14. februārī Madonā viesojās Izraēlas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lironne Bar-Sadē un vēstniecības pārstāve Marika Piņķe.
Vizītes ietvaros vēstniece apmeklēja Madonas novada bibliotēku, lai aktualizētu tur atklāto izraēliešu bērnu grāmatu ilustrāciju izstādi "Es piederu šeit". Izstāde bibliotēkas konferenču zālē skatāma līdz 3. martam, tā sastāv no 25 paneļiem, kas sakārtoti četrās tematiskās sadaļās: bērns, pilsēta, ciemats un vide.
– Tikšanos sākām ar īpašu mirkli, jo Madonas novada bibliotēkas viesu grāmatā vēl nav bijis ieraksta ebreju valodā, – pēc vēstnieces rakstu darba veikšanas atzina iestādes vadītāja Imelda Saulīte.
Līdzās jaunatklātajai izstādei bibliotēkas darbinieki sagatavojuši grāmatu ekspozīciju, kas saņemta gan no Izraēlas vēstniecības, gan grāmatas saistībā ar Izraēlu, kas atrodas pašu krājumā. Tā kā Izraēlas vēstniecei ir bakalaura grāds ebreju un angļu literatūrā, maģistra grāds ebreju literatūrā, viņa ir cieši saistīta ar grāmatu pasauli. Domājot par izstādes apmeklētājiem, Imelda Saulīte atgādināja teicienu, ka "bērns, kurš lasa, nākotnē būs cilvēks, kurš domā", un aicināja iespējami plašu interesentu loku apmeklēt izstādi.
Madonas novada pašvaldības vadītājs Agris Lungevičs pievērsa uzmanību faktam, ka 14. februāris Latvijā rit Ēnu dienas zīmē, skolēni šai laikā iepazīst profesijas, un izstāde bibliotēkā ir stāsts arī par to, ka bērniem ir jāsaprot, cik nozīmīga ir grāmata, cik tā ir nezūdoša un ar tehnoloģijām neaizstājama lieta. – Caur pievilcīgām grāmatām to jaunajai paaudzei varam rādīt, – akcentēja pašvaldības pārstāvis, piebilstot, ka mūsdienu pasaulē dažādu tautību cilvēki dzīvo cieši līdzās un ar prieku cits no cita mācās, gūst labāko dažādās jomās, arī kultūras pieredzes apmaiņā.
Izraēlas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lironne Bar-Sadē informēja, ka izraēliešu bērnu grāmatu ilustrāciju izstāde vispirms tika eksponēta Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tā ir ceļojoša un, ja radīsies interese, to iespējams parādīt arī citās mūsu reģiona bibliotēkās. – Izstāde ir notikums, tā uz Izraēlu ļauj paskatīties caur nedaudz citu perspektīvu – ar bērna acīm, – komentēja viešņa.
– Savā ziņā tas ir diskurss mūsu vēsturē, jo caur bērnu grāmatu ilustrācijām varam izsekot procesam, kā veidojās Izraēlas valsts, pamanīt valsts attīstības dažādos posmus, kurus ietekmēja arī starptautiski notikumi. – Bez tam ir eksponēta Izraēlas bērnu grāmatu izstāde ivritā, kas noteikti raisīs interesi, jo šai rakstībai piemīt īpaša specifika, – teica Izraēlas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lironne Bar-Sadē.
Izstādes apmeklētājiem tiek piedāvātas arī LNB Bērnu literatūras centra sagatavotās darba lapas par izstādes tematiku, tā veiksmīgāk ļaujot skolotājiem organizēt stundas ārpus skolas.
Jāpiebilst, ka visa aizvadītā nedēļa Madonas bibliotēkā ritēja Izraēlas zīmē. Notika vairākas tikšanās ar novadniekiem, kuri pabijuši Izraēlā vai savu ikdienu garīgi saista ar Svēto zemi. Sadarbībā ar Izraēlas vēstniecību bija iespēja noskatīties gan dokumentālās, gan mākslas filmas, kas radītas šīs senās kultūras zemē.
– Izstāde mani uzrunāja ar savu vieglumu un gaismu, kas nāk no tās, – taujāta, kā radās impulss Izraēlas bērnu grāmatu ilustrācijas atvest uz Madonu, teica bērnu literatūras nodaļas vadītāja Līga Fiļipova. – Jutu arī cilvēku interesi par Izraēlas filmām. Savukārt tikšanās ar novadniekiem, kuri pabijuši Izraēlā, izvērtās par dalīšanos ar garīga ceļojuma iespaidiem, jo uz to atnāca interesenti, kam garīgums dzīvē ir primārais.
Vaicāta, kāds pašai ir iespaids par senās kultūras zemi, Līga atbildēja, ka "tā ir tauta, kur cilvēki cits citu ļoti atbalsta, viņiem ir milzīga kopības izjūta un liela paļaušanās uz Dievu".
Sarunā ar Izraēlas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Lironni Bar-Sadē uzzināju, ka iepriekš viņa pildījusi pienākumus Izraēlas vēstniecībā Itālijā, strādājusi Jordānijā un Briselē. Vēstniece uzsvēra, ka ir ieinteresēta Latvijas un Izraēlas sadarbību "iznest" ārpus Rīgas, lai visas aktivitātes nekoncentrētos tikai ap galvaspilsētu. Viņai jau bijusi nozīmīga sadarbība ar Liepāju un Daugavpili, mūsu novadā ir pirmo reizi.
Jautāta, vai latviešus ierauga kā inteliģentu, grāmatas lasošu tautu, vēstniece atzina, ka apmeklē mūsu grāmatu veikalus, jo tajos rodamas grāmatas angliski, un redz, ka daudzi mūsu cilvēki grāmatas pērk, daudzi apmeklē bibliotēkas. "Grāmatu lasīšana ir viens no nozīmīgākajiem laika pavadīšanas veidiem, ar to sevi varam izglītot. Diemžēl latviešu literatūru neesmu iepazinusi, jo ivritā grāmatas nav tulkotas."
Uz jautājumu, kas Latvijā šķiet īpaši vērtīgs, vēstniece teica: – Pirmā lieta, kas pie jums ir satriecoši, ir kvalitāte. Gan kultūras pasākumi, gan produkti ir vienkārši lieliski. Ja latvietis dara, viņš to veic kvalitatīvi. Otrs, ko gribas akcentēt, ir tīrība. Latvija ir ļoti tīra zeme, Izraēlai būtu daudz jāmācās, lai sasniegtu šādu līmeni. Trešā lieta – mani emocionāli uzrunā tas, ka latvieši aizvien vairāk atveras un apzina ebreju kultūras mantojumu, runā gan par labo, gan sāpīgajām mūsu tautas vēstures lappusēm.
Tā kā Izraēlā liela nozīme ir reliģijai, jautāju, kā vēstniece šai ziņā redz mūsu valsti. – Izraēlā ir ļoti dažādas sabiedrības grupas – ir ļoti reliģiozi cilvēki, mazāk ticīgi un arī sekulāri cilvēki.
Izraēlā ir nemitīga spriedze par šiem jautājumiem, jo reliģija ir visur, tā visu pārklāj – arī politiku un sadzīvi, – komentēja Lironne Bar-Sadē. – Būt jūdaistam – tā jau ir reliģija. Ja esi ebrejs, vari būt kaut neticīgs, bet tev būs saikne ar reliģisko pasauli.
Viens no piemēriem, kas to raksturo, – no piektdienas saules rieta līdz sestdienas saules rietam Izraēlā ir sabats. Līdz ar to šai laikā veikali ir slēgti, īpaši reliģiskos apvidos nekursē sabiedriskais transports, viss apstājas. Daudzi uzskata, ka tas ir brīnišķīgs laiks, kad iestājas miers, daudzus tas tracina.
Latviju vēstniece savukārt redz kā ne pārāk ticīgu zemi. Baznīcu, protams, daļa cilvēku apmeklē, bet kopumā šeit reliģija nav vadošais faktors. Izraēlā turklāt ir liels reliģiju mikslis – 20 procentu ir musulmaņi, ir arī druzi, armēņi, grieķu pareizticīgie, Latvijā pamatā ir kristieši.
Latvieši no izraēliešiem atšķiras arī mentalitātes ziņā. – Latvieši ir draudzīgi un silti cilvēki, bet tas ir tad, kad viņi atveras, – novērojumos dalījās viešņa. – Kopumā latvieši ir laipni un distancēti. Ar lekcijām nācies būt daudzās latviešu skolās, un tad īsti nevar saprast, vai jaunieši ir apmierināti, vai viņus stāstītais interesē, jo bērni tikai pieklājīgi sēž. Izraēlā ir citādi. Ja bērnus stāstītais neinteresē, viņi sāks trokšņot, izies ārā, savukārt, ja interesē, uzdos neskaitāmus jautājumus.
Vēstniece iepazinās arī ar Madonas novada pašvaldību, Madonas muzeja izstāžu zāļu piedāvājumu, Madonas biznesa inkubatorā piedalījās sarunās par uzņēmējdarbības iespējām un tās atbalsta mehānismiem Madonas novadā, solīja mūsu pusē atgriezties jau pavasarī vai vasarā.
20.02.2018.