„Latvijas Zaļais punkts” 43 pašvaldībām ir piešķīris 172 izsmēķu urnas, tai skaitā arī Madonas novada pašvaldībai.
– Madonā esam tās jau uzstādījuši. Viena ir izvietota pilsētas centrā, vēl viena – pie Madonas autoostas (taksometru stāvvietā iepretim E. Gulbja laboratorijai), bet vēl divas – pie Karjera ezera (pie peldvietas un volejbola laukuma). Pavisam no „Latvijas Zaļā punkta" esam saņēmuši četras urnas izsmēķiem, – informēja Guntis Ķeveris.
Viņš atklāja, ka ir padomā iesaistīties arī „Latvijas Zaļā punkta" rīkotajā kampaņā „Izsmēķis – mīna ar laika degli", lai aktualizētu izsmēķu piesārņojuma problēmu. Vēl tikai jāvienojoties, kurā vietā uzstādīt informatīvos materiālus, bet, visticamāk, tie tiks izvietoti Priežu kalnā.
Jāatzīmē, ka pēc „Latvijas Zaļā punkta" pasūtījuma šogad aprīlī Snapshot's veica smēķētāju aptauju, uzrunājot 714 smēķētājus 18-74 gadu vecumā.
SIA „Latvijas Zaļais punkts" sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Alise Zvaigzne plašsaziņas līdzekļus informē, ka „Latvijas Zaļā punkta" veiktajā iedzīvotāju aptaujā kā galveno iemeslu, kāpēc izsmēķi netiek izmesti atkritumu urnās, bet gan nomesti, kur pagadās, 52 % smēķētāju Latvijā min atkritumu urnu trūkumu. Lai risinātu šo problēmu, „Latvijas Zaļais punkts" ar ražotāju atbildības sistēmas dalībnieku finansiālu atbalstu kampaņas „Izsmēķis – mīna ar laika degli" ietvaros piešķīris 43 pašvaldībām kopumā 172 izsmēķiem paredzētas atkritumu urnas, kas tiks uzstādītas vai ir jau uzstādītas vairāk nekā 130 vietās. Tās ir Latvijā ražotas un veidotas tā, lai cigareti šajās urnās varētu gan droši nodzēst, gan izmest, nebaidoties par aizdegšanās risku.
Latvijā ik gadu tiek pārdoti 2 miljardi tradicionālo cigarešu. Katra cigarete ir aprīkota ar filtru, kas sver 0,02 gramus. Pēc cigaretes izsmēķēšanas pāri paliek izsmēķis – cigaretes filtrs, kas smēķēšanas procesā ir piesūcies ar svinu, arsēnu, benzolu un citām cilvēka veselībai un videi toksiskām vielām. Tātad no 2 miljardiem cigarešu pāri paliek ap 400 tonnu indīgu izsmēķu gadā. Liela daļa no tiem nekad nenonāk atkritumu poligonā, bet gan tiek nomesti, kur pagadās, – uz ielas, parkos, mežos, pludmalēs, – kaut arī 85 % smēķētāju piekrīt, ka izsmēķi rada vides piesārņojumu.
Jāpiebilst, ka izsmēķus drīkst izmest arī pašvaldībās līdz šim izvietotajās publiskajās atkritumu urnās, kā arī parastās nešķiroto sadzīves atkritumu tvertnēs, pirms tam cigareti rūpīgi nodzēšot.
Izsmēķus nedrīkst izmest nevienā šķirojamiem atkritumiem paredzētajā konteinerā. Kā skaidro SIA „Latvijas Zaļais punkts" sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Alise Zvaigzne, šobrīd izsmēķu savākšanas mērķis nav pārstrāde otrreizējās izejvielās, jo atbilstošas pārstrādes tehnoloģijas pagaidām nav. Tie nav ne papīrs, ne vate, ko varētu vienkārši pārstrādāt. 98 % izsmēķa sastāv no celulozes acetāta, kas dabā nesadalās. Toties izsmēķi lieti noder siltumenerģijas iegūšanai, tos sadedzinot, kas notiek ar lielāko daļu pilsētas publisko atkritumu urnu satura.
14.06.2024.