Lai gan novembris ir drūms un vēss mēnesis, mūs sasilda svecīšu liesmiņas un patriotiskās izjūtas, kad svinīgo pasākumu laikā iztaisnotām mugurām un lepni paceltu galvu dziedam Latvijas himnu.
Patriotu mēnesī pilsētu ielas, laukumus un zaļās zonas grezno skaistas dekorācijas. Madonas īpašumu uzturēšanas nodaļas darbinieki parūpējušies par to, lai visā pilsētā ikviens varētu sajust svētku noskaņu – rotājumi ataino latvju rakstu zīmes un mūsu Valsts karoga krāsas.
– Dekorācijas ir izvietotas Blaumaņa ielā pie mūzikas skolas, Zābera un Saules ielas krustojumā, arī Valdemāra bulvārī pie strūklakas, kas atrodas pretī bibliotēkai, pie kultūras nama un skvēriņā iepretim krodziņam "Šlāgeris". Šogad ir izgaismots arī karoga masts un, kā jau ierasts, rotājumi ir izvietoti arī apļos – tos var redzēt iebraucot un izbraucot no pilsētas. Idejas par to, kur dekorācijas izvietot un kā tās izskatīsies, sniedz ainavu arhitekte Agnese Silupa, tad kopīgi tiek veikts materiālu pasūtījums un līdz galam nolemjam par dekorāciju dizainu. Spriežam par to, ko no iecerētā varam īstenot, kādi materiāli tam būs nepieciešami. Tālāk ainavu arhitekte apskatās, kur konkrēto dekorāciju novietot, un īpašumu uzturēšanas nodaļai atliek tās uzstādīt, – stāsta īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītāja Gita Lutce.
Pārsvarā visas dekorācijas ir izgaismojamas, tādēļ jāraugās, kur tās iespējams uzstādīt, lai rotājumus tumsā varētu apgaismot. Gita Lutce uzsver – nav vērts uzstādīt dekorācijas, ja tās nav iespējams redzēt tumsā. Tā kā rudens posmā ātri satumst, ir būtiski, ka svētku rotājumi priecē cilvēkus arī tumšajā laikā.
– Pēc 18. novembra vietās, kur tas iespējams, uzstādīsim Ziemassvētku dekorācijas. Novembris un decembris ir gana saspringts laiks – jāpaspēj noņemt iepriekšējos rotājumus un uzstādīt jaunos. Pirmā Advente arī vairs nav aiz kalniem. Ir atlikušas divas nedēļas, lai pagūtu veikt visu dekorāciju nomaiņu. Ziemassvētku dekorācijas ir jau atgādātas uz īpašumu uzturēšanas nodaļu, esam tās sākuši pielabot, atjaunot, lai pēc Valsts svētkiem uzstādītu. Patlaban ir doma, ka dekorācija, kas atrodas pie mūzikas skolas, paliks turpat arī Ziemassvētkos, tikai mazliet citādākā dizainā.
– Savukārt dekors, kas atradās uz barjerām pie skolas pērn, šajā gadā atradis citu vietu. Šis tas taps klāt un tiks papildināts. Gribam, lai cilvēki pēc iespējas ilgāk izbauda svētku noskaņu un gaišumu pilsētā, – teic Gita Lutce, novēlot ikvienam saticību savā starpā, mieru un spēju ieklausīties vienam otrā ne tikai svētkos, bet arī ikdienā.
Dekorāciju atrašanās vietas pamatā ir vienas un tās pašas, bet rotājumi ir vai nu izveidoti no jauna, vai parādījušies jaunā veidolā. Jauni dekori atrodas pie kapelas uz Raiņa ielas, nogāzītē pie mūzikas skolas, tāpat jaunas dekorācijas rotā Saules un Zābera ielas krustojumu, kā arī Valdemāra bulvāri.
– Kā katru gadu, tā arī šogad varam baudīt gaismu spēli Smeceres sila lielajā rotācijas aplī un aplūkot dūrainīšus, kas šogad novietoti pie kultūras nama. Kad plānojam dekorāciju izvietojumu, skatāmies, vai attiecīgajā vietā ir pieejams elektrības pieslēgums, ņemot vērā to, ka rotājumus nepieciešams izgaismot. Otrkārt, jāraugās, kā dekorācija iekļausies konkrētajā vietā, jāvadās pēc mēroga. Un, protams, jāizvieto visi rotājumi tā, lai tie būtu pēc iespējas vairāk sasniedzami iedzīvotājiem. Dekori tiek izvietoti vietās, kur novērojama visintensīvākā cilvēku kustība rītos vai vakaros, lai radītu svētku sajūtu. Diemžēl tajos rotācijas apļos, kur nav pieejams elektrības pieslēgums, nevaram uzstādīt dekorācijas, – norāda ainavu arhitekte Agnese Silupa.
Viņa gan piebilst, ka no iedzīvotāju vidus atsauksmes par izdekorēto pilsētu nenākas dzirdēt bieži, jo ikdiena lielākoties tiek pavadīta darbā, kur pozitīvus vārdus nežēlo kolēģi. Taču patīkami esot dzirdēt, ka arī apkārtējie pauž patiku par Madonas skaistumu.
Pie apgaismojuma stabiem greznojas arī pavisam jauni karodziņi, kas šogad tika iegādāti. Iepriekšējie jau bija izbalējuši un savu laiku nokalpojuši. Agnese Silupa neslēpj – prieks, ka iedzīvotāji ir vērīgi un pamana jaunumus. Karodziņi izvietoti pie laternu stabiem Raiņa, Rīgas un Saules ielā, kā arī Saieta laukumā.
Par pilsētā izvietotajām Valsts svētku dekorācijām priecājas arī pirmsskolas izglītības iestādes "Kastanītis" mazie audzēkņi, kuriem nacionālās vērtības audzinātājas māca visa gada garumā.
– Latvijas svētkus svinam katru gadu. Tā kā iestādei novembra sākumā ir dzimšanas diena, ļoti bieži apvienojam abas jubilejas un mēdzam atzīmēt dubultsvētkus. Šogad "Kastanītim" apritēja 79. gadskārta, tāpēc lielāko uzmanību veltījām tieši Valsts svētkiem. Šodien mums būs pasākums, bērni gatavo priekšnesumus, ceps svētku torti un katra grupiņa gatavos saldu pārsteigumu Latvijai. Pasākumā pie mums viesosies Sprīdītis un Lienīte, kuri ar bērniem, gan dziedot, gan dejojot, gan interaktīvi darbojoties, svinēs Latvijas dzimšanas dienu un atcerēsies, kas tad ir tas, ar ko mēs varam lepoties un par ko priecāties. Atcerēsimies, ar ko esam bagāti – ar mājām, draugiem, ģimeni un skaistu dabu. Tās ir tēmas, ko bērni šajā vecumā jau spēj uztvert un saprast. Pēc kopīgā svētku rīta bērni dosies uz savām grupām, kur klāsim svētku galdu, akcentējot gan galda klāšanas kultūru, gan kultūru pie galda. Galdu rotās sarkanbaltsarkanu motīvu galdauts, cienāsimies ar svētku torti. Šī tradīcija tiek piekopta ik gadu, – skaidro "Kastanīša" vadītāja Dace Raubiška.
Pastaigu laikā mazie daudz uzturas ārā, vērojot izmaiņas pilsētā, piefiksējot, kas apkārtnē ir mainījies atbilstoši konkrētam gadalaikam vai svētkiem. Tam tiek pievērsta uzmanība visu gadu.
– Bērni ļoti labi spēj visu uztver vizuāli un ievēro, kā pilsēta svin dažādus svētkus, kā tā sapošas. Pilsoniskās piederības audzināšana bērnos tiek skolota vairāk caur ģimeni un māju, visa gada garumā stiprinot šo apziņu – piederību savai pilsētai, savam bērnudārzam, savai ģimenei, kamēr tiekam līdz Latvijai. Tā kā šogad Lāčplēša diena iekrita sestdienā, to atzīmēt nevarējām, bet tradicionāli mūs mēdz apciemot kāds Zemessardzes pārstāvis. Bērnos tas rada lielu prieku, viņi iepazīst, kas un kā notiek, var aptaustīt un iepazīt ekipējumu. Protams, iededzam un izliekam svecītes. Svinam arī Baltā galdauta svētkus, visus gadskārtu svētkus, tādējādi stiprinot piederību savai zemei. 10. novembrī sarīkojām Mārtiņdienas tirgu, iepazinām tradīcijas un patriotiskās vērtības arī šajā kontekstā, – akcentē Dace Raubiška.
17.11.2023.