Simt gadu jubileju Latvijas simtgades gadā aizvakar, 10. decembrī, sagaidīja Kārlis Dumbrājs, saņemot ziedus, dāvanas, veselības, izturības un spēka vēlējumus ne tikai no ģimenes un tuviniekiem. Viesos ar sveicieniem bija ieradušies arī Madonas novada pašvaldības pārstāvji. Ar aizkustinošu muzikālu dāvanu iepriecināja Andreja Cepīša saksofonistu kvartets.
– Cienījams un apbrīnojams mūžs nodzīvots 100 gadu garumā, un vēl vairāk – šis gadu skaits ir sakritis kopā ar Latvijas valsts simtgadi, valsts dibināšanas un atdzimšanas laiku. Šajā mūžā ir piedzīvoti dažādi mirkļi, gūta liela pieredze. Mēs, līdzcilvēki, varam tikai lepoties ar tādiem cilvēkiem kā jūs, kas esat dāvājis savu darbu un ticību mūsu valsts latviskajām vērtībām, – Madonas novada pašvaldības vārdā sveicienu 100 gadu jubilejā Kārlim Dumbrājam kopā ar baltu rožu pušķi un laba vēlējumiem nesa domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora. Viņš vēlēja ne tikai veselību, bet arī piepildītas dienas kopā ar saviem tuviniekiem – meitu Astru Riekstiņu, mazmeitu Ilzi.
Sociālā dienesta vadītāja p. i. Ilze Jansiņa atklāja, ka Kārlis Dumbrājs ir tikai trešais cilvēks, kuru viņai bijis gods sveikt 100 gados: – Jums noteikti jau viss ir, bet lai ir veselība, daudz mīlestības no tuvajiem cilvēkiem, un, protams, naudas dāvana ilgmūžniekiem lai palīdz piepildīt kādu sapni.
Uz "Stara" vaicājumu par to, kāda ir formula, lai cilvēks varētu dzīvot tik ilgu, pilnvērtīgu mūžu, Kārlis Dumbrājs atbildēja: – Gaišs skats, labas domas, labestība un mīlestība vienam pret otru.
Ramonas Zariņas vārdā jubilāru sveica Vidzemes TV žurnāliste Sandra Zariņa, sakot: – Beidzamajā laikā mana meita Ramona ir gājusi cauri, papiņ, tavam arhīvam, liekot kopā filmu, kas stāstīs par tavu dzīvi, un mēs vēl ķibināsim klāt – pieliksim vēl šo dienu un vēl, un vēl, tikai tev ir jābūt stipram, spēcīgam un ir jāturpina dot padomus, jo mēs, skatoties un klausoties, ko tu stāsti un runā, kā dalies dzīvesstāstā, abas esam tevī iemīlējušās. Lai ir spēks, veselība un viedums, jo tu esi fantastisks – bez liekuļošanas.
Jubilārs bija aizkustināts par saksofonistu priekšnesumu, pateicās par pārsteigumu un sacīja: – Paldies muzikantiem par skaisto dziesmu, un melodija aizkustinoša. Ar dziesmām un mūziku esmu gājis visu savu mūžu. Dziesma mani vienmēr ir pavadījusi.
Jubilāra meita Astra Riekstiņa par tēva bagāto mūžu bilda, ka tas ir ne tikai filmu, arī grāmatas vērts.
Daudz labu vārdu tēvam vēlēja meita Astra: – Domāju tā – kad cilvēks paliek vecāks, viņš dzīvo no atmiņām. Jo atmiņu ir vairāk, jo vecumdienas ir īsākas, skaistākas un nemaz nav skumji. Papiņam atmiņu ir ļoti daudz, un arī šī diena ir tā, par kuru viņš domās, atcerēsies. Papiņš jau ir sarakstījis to grāmatu atmiņās, un viņš ir Dieva īpaši izredzēts ar labu atmiņu. Vēl vairāk, tur ir dzīvā bilde, tur ir mūzika, tur ir viss. Skatījāmies filmu un raudājām, piedomājot: "Ja tā var nodzīvot 100 gadu, ar tādām atmiņām, tad ir tā vērts." Ja man prasītu, kā papiņš ir dzīvojis, arī es teiktu – palīdzējis ir pozitīvais skatījums uz lietām. Ja ir cauri iets drūmajiem gadiem, tad tajos ir atrasts labais. Vēlējums visiem jaunajiem – iet dzīvē atvērtām acīm, redzēt labo un skaisto. Tā viņš ir mūs audzinājis, un es zinu, ka man ir labākais tētis pasaulē un vīrieša ideāls. Viņa vērtību sistēmā ir atbildība, apzinīgums un vislabākā attieksme pret ģimeni, mīlestība pret sievieti un bērniem. Kā ir gājis, kā nav, bet, ja vari atskatīties atpakaļ un, kā pats saka, justies par savu dzīvi, par to, kas ir bijis, laimīgs, – ko vēl vairāk var gribēt. Viņš prot gan priecāties, gan arī, ja vajag, noraust kādu asaru, šodien – prieka asaru. Man liekas, ka viņu laimīgu dara arī iespēja būt sabiedrībā.
Arī jubilejā Kārlis Dumbrājs emocionāli padalījās ar atmiņām: – Man uz iesvētībām sadāvināja naudu, un par to naudu es nopirku fotoaparātu. Kad jau sāku strādāt Ķegumā, fotografēju, un mana doma bija izveidot albumu, kā ražo elektrību, kā spēkstacija strādā. Tāds albums ar visiem pierakstiem tagad atrodas Ķeguma muzejā. Muzeja darbinieki par vēsturisko materiālu ar pierakstiem no cilvēka, kurš tur ir strādājis, bija pateicīgi. To izmanto arī "Latvenergo" filmā par to, kā tapa Ķeguma spēkstacija.
Kārlis Dumbrājs, pateicoties sveicējiem, atzina: – Grūti atrast šajā brīdī īstos vārdus – tā ir sirsnība, kas no jums staro. Šodien jāsaka ir tā, ka esmu iegājis jaunā simtgadē. Lai Dieviņš man dod padzīvot, kaut daudz kas ir piedzīvots, daudz kas ir redzēts, par ko varētu runāt un stāstīt, jo atmiņa man vēl ir.
Par simtgadnieka atmiņu liecina fakts, ka no galvas tiek saukti fakti, gadskaitļi un spilgtākie notikumi. It kā tas būtu bijis vakar. Par kara, pēckara laikiem, jauno Atmodu…
Vaicāts par vīriešu (ne)tikumiem, viņš sacīja: – Nekad dzīvē neesmu smēķējis, arī alu – maz dzēris. Puišiem, kas smēķē, saku – lai met nost. Nevienam nevajadzētu savu veselību bendēt, tad jau veselīgāka ir glāze sarkanvīna. Visu – ar mēru. Vīnu sāku gatavot, jo 1958. gadā atnācām dzīvot uz Madonu, dzima bērni, nāca raudzībnieki. Mājās bija ogas, un tapa arī vīns. Protams, bija arī sausais likums, bet izrādījās, ka sarkanvīns nodrošina arī normālu asinsriti.
12.12.2018.