Līdz šim nezināmā Jana Egle ir latviešu literāte, Latvijas literatūras gada balvas laureāte par pirmo stāstu krājumu „Gaismā" un nākamo stāstu krājumu „Svešie jeb Miļeņkij ti moj".
Latviešu literatūras fenomens – negaidīta, bet neapturami talantīga parādība – tā autori raksturo laikabiedri.
Janu Egli par savējo sauc gan dzejnieki un rakstnieki, gan dziesminieki, jo viņa pieder Austrasbērnu saimei, muzicē kopā ar dēlu.
Tiekoties Madonas novada bibliotēkā, Jana Egle ieskicēja ceļu, kā veidojās viņas piederība literatūrai un draudzība ar rakstīto vārdu.
– Sāku rakstīt pirms 27 gadiem, un vispirms tā bija dzeja, – atcerējās viešņa. – Tobrīd dzeja bija mans terapijas veids, iespēja tikt pāri kādam ļoti grūtam laikam. Ja iekšā ir kas tāds, kas spiež nost un spraucas caur visām ādas porām, jāmēģina to dabūt caur apziņu un prātu uz papīra. Nav jādomā, kur to publicēt, sāpe ir jāizsaka.
Pēc diviem gadiem uzrakstītos dzejoļus autore aizsūtīja izdevniecībai, tie netika publicēti, tomēr viņa turpināja rakstīt: – Tobrīd strādāju bibliotēkā, daudz lasīju, veidojās izpratne par literatūru un valodu. Pēc pāris gadiem no sirds priecājos, ka pirmie dzejoļi nav publicēti (tie manās acīs jau bija vāji), bet tieši tobrīd avīze tos nodrukāja. Tad steigšus redakcijai sūtīju jaunākos, ar piebildi, ka nu rakstu daudz labāk.
Tā kā autores īstais vārds nav Jana Egle, viņa apstājās pie pseidonīma izvēles. – Dzīvojot laukos, kur visi visus pazīst, vēlējos būt pasargāta. Nevar dzeju rakstīt ar skaistām frāzēm, teksts lasītāju uzrunā tikai tad, ja pa īstam esi tajā iekšā, esi tu pats, – pamatoja rakstītāja. – Tekstos jutos emocionāli atkailināta, tāpēc mājās pie virtuves galda daudz domāju par pseidonīma izvēli. Mans tētis arī ir dzejnieks, viņam bijušas publikācijas žurnālā „Karogs", un viņa pseidonīms bija Eglājs. Tad izdomāju, ka eglājā aug egles, un pieņēmu sev šo vārdu.
Dzeja auga augumā, pēc katras publikācijas Jana Egle pārdomāja iepriekšējo un jutās par to neērti, jo kā rakstošs autors atkal bija izaugusi.
– Lasīju recenzijas, literatūras teoriju, tas viss man šķita ļoti interesanti, – atzina viņa.
Drīz arī klajā nāca Janas Egles pirmā grāmata „Dzirdēt noklusēto", kurā ar fotogrāfijām piedalījās fotomāksliniece Irina Tīre, dziedātāja Igo mamma. – Pēc laika atkal sev pārmetu, ka vajadzēja pagaidīt, dzejā nobriest daudz vairāk, – izaugsmes viļņojumus raksturoja Jana Egle.
– Tomēr tagad saprotu – cilvēks nevar augt, ja viņš nereflektē, ja neredz sevi. Katra mana publikācija, arī pirmā grāmatiņa, bija vajadzīga kā pakāpiens, lai stingri nostātos un tad dotos tālāk.
Kad autore iesāka kārtot savu otro dzejas grāmatu, viņa pamanīja iekšējus šķēršļus, kam nevar tikt pāri. Tobrīd Ventspils Rakstnieku māja izsludināja Kurzemes prozas konkursu, aicinot konkursam iesūtīt stāstus, un Jana Egle nolēma iet mazā sānceļā, uzrakstot stāstu.
– Stāstu iesūtīju, un viss izvērtās ļoti skaisti. Mani uzaicināja uz prozas lasījumiem, turklāt ieguvu lielisku balvu. Piedzīvotais mani pamudināja prozas rakstīšanai, dzeja kļuva bārenīte, – komentēja Jana Egle. – Tagad dzīve ir pārvērtusies: mana dzīve ir kļuvusi par prozu un proza – par dzīvi. Ja nu kāds pantiņš izlec, to pierakstu, bet daudz biežāk uz mazām lapiņām piefiksēju redzējumus – tos, ko noskatos, noklausos, saožu uz ielas vai veikalā; ko sajūtu ar tausti.
Rakstot stāstus, autore nonāca līdz secinājumam, ka simtprocentīgi godīgi nevar vairs veikt pamatdarbu: – Tas bija ļoti atbildīgs amats, bet nespēju savienot to, kas rakstīšanas laikā notiek galvā, ar koncentrēšanos maizes darbam. Drošsirdīgi atstāju labi atalgoto darbu un pievērsos tikai literatūrai. Joprojām rakstu par visu, kas man ir svarīgs. Par cilvēkiem, viņu attiecībām, par notikumiem, kuri tās ietekmē, par saitēm, kuras saista mūs visus, neatkarīgi no tā, cik tuvi vai sveši cits citam esam. Šīs saites ir trauslas un kopjamas, ļoti saudzējamas, – aizdomājās Jana Egle.
Pirms nepilniem diviem gadiem viņa radošajai sfērai piesummēja vēl kādu nodarbi: – Esmu sākusi vadīt literārās darbnīcas, vadu meistarklases par literatūru un darbu ar valodu. Ik pa laikam top publikācijas, ar dēlu kopā arī dziedam.
10.05.2019.