Viedokli par administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas līdzšinējo gaitu pauda Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs: „Jebkuras reformas vai nozīmīgas pārmaiņas, ko veic, vienmēr raisīs dažādus viedokļus par to, kā īstenot pašas labākās idejas un ieceres. Kopumā darbs komisijā bija ļoti intensīvs. Strādājām vairāk nekā sešus mēnešus, sanākot kopā vairāk nekā 120 stundas un izskatot vairāk nekā 800 priekšlikumu.
Runājot par kopējo pretestību administratīvi teritoriālajai reformai, lielākie pretstāvētāji ir Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), slēpjoties, manuprāt, zem citiem iemesliem, kādēļ to bremzē un nevēlas. ZZS ir samērā liela pārstāvniecība pašvaldībās, kas vedina domāt uz to, ka šāda pretestība ir nevis pārstāvot iedzīvotājus un viņu intereses, bet gan pasargājot savus pašvaldību vadītājus. Tas nebūtu labākais motīvs, pēc kā vadīties."
Kas ir tie ieguvumi, ko gaidāmā reforma sniegs? Artūrs Toms Plešs uzsvēra: „„Covid-19" krīze vēl vairāk izgaismoja to, ka spēcīgas pašvaldības ar lielāku budžetu ir nepieciešamas jau sen. Tādas daudz koordinētāk un pilnvērtīgāk var sniegt atbalstu saviem iedzīvotājiem šādos krīzes brīžos.
Lai gan, manā skatījumā, iepriekšējā administratīvi teritoriālā reforma bija neveiksmīga, daļa pašvaldību kļuva kaut nedaudz lielākas. Pēc tās vairāk nekā puse pašvaldību vadītāju arī norādīja, ka iepriekšējās reformas pozitīvais aspekts – pašvaldībām kļūstot lielākām, ir daudz vieglāk piesaistīt finansējumu, investīcijas, kas savukārt veicina jaunas darbavietas novados.
Latvijas Bankas dati un citi pētījumi skaidri parāda – mazās pašvaldībās, kur ir mazs iedzīvotāju skaits, procentuāli ļoti liels budžeta daudzums tiek veltīts administratīvajām izmaksām. Tātad – lai uzturētu pašvaldību un birokrātisko aparātu kā tādu. Tādēļ ir svarīgi valstī samazināt birokrātiju un administratīvos izdevumus. Šis ir viens veids, kā to varam darīt. Atliek samazināt administratīvos izdevumus, lai atbrīvotos naudas līdzekļi, ko var atvēlēt pakalpojumu uzlabošanai vai jaunu pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem."
„Tādēļ, ka Varakļānu novada situācijā viedokļi bija tik duāli pretēji, rosināju to, lai Varakļānu novada dome veiktu iedzīvotāju aptauju. Aptauja tika noorganizēta ļoti augstā kvalitātē. Pozitīvi, ka procentuāli piedalījās rekordliels skaits, ja ņemts attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. 84% aptaujāto savu nākotni vēlējās redzēt kopā ar Madonas novadu. Manis pārstāvētā partija „Attīstībai/Par!" to atbalstīja 2. un noteikti atbalstīs arī 3. lasījumā. Tādējādi tiek respektētas iedzīvotāju vairākuma vēlmes. Kā arī – ekonomiskās saites, līdzšinējā sadarbība un vēsture Varakļāniem tomēr ir tuvāka ar Madonu, nekā ar Rēzekni," viedoklī dalījās komisijas priekšsēdētājs.
Uz jautājumu, vai novada centra fiziska attālināšanās no daudziem iedzīvotājiem nav būtisks gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas trūkums, Artūrs Toms Plešs atbildēja: „Šodien redzam, ka arvien vairāk pakalpojumu iedzīvotāji izvēlas saņemt digitālā veidā. Un šī digitalizācijas tendence tikai turpināsies. Arī mazās pašvaldībās ļoti prasmīgi un bieži tiek izmantoti dažādi e-pakalpojumi. Labs atbalsts tam ir bibliotēku darbinieki, kas palīdz, parāda, izskaidro. Tādējādi iedzīvotājiem bieži vien nemaz nevajag braukt uz novada centru, lai izdarītu nepieciešamās lietas. Protams, arī pašvaldību vadītājiem būs jāizdara savs darbs, kādā veidā attīstīt teritorijas un risināt problēmjautājumus; to visu pateikt un noteikt no valdības puses nevar."
29.05.2020.