Pagājušajā otrdienā, 12. martā, īsi pirms Leģionāru dienas skaista jubileja – 95 gadi – apritēja leģionāram, politiķim, vēsturniekam, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktoram, daudzu grāmatu autoram un publicistam Visvaldim Lācim.
Pats Visvaldis Lācis atzīst, ka lielāko dāvanu viņam jubilejā sagādājusi Lietuvas izdevniecība „Briedis" un tās direktors un īpašnieks Karolis Mickevičs, ar kuru Visvaldis Lācis iepazinies pirms gada, kad viņš piezvanījis Lācim un interesējies par iespēju lietuviešu valodā izdot Visvalža Lāča grāmatu „Latviešu leģions patiesības gaismā". Pēc tam „Baltužēnos" ieradies pats kopā arī fotogrāfu. Nu grāmata ieraudzījusi dienasgaismu, un tā rakstnieka un publicista kontā pēc skaita ir jau 17.
– Grāmatas prezentācija notika 22. februārī Viļņas Starptautiskā grāmatu gadatirgus ietvaros, kas viņiem notiek katru gadu. Tas savā ziņā man bija tāds triumfs, –
neslēpjot, ka pasākums viņam sniedzis patiesu gandarījumu, teic grāmatas autors. – Izdevniecība man pakaļ bija atsūtījusi mašīnu, un uz Viļņu devos jau 21. februāra vakarā un atpakaļ atgriezos tikai 23. datumā, jo gadatirgus ilga divas dienas. Starptautiskā grāmatu gadatirgus ietvaros bija vairāku grāmatu autoru tikšanās ar lasītājiem. Tās notika atsevišķās telpās mūsdienīgajā Viļņas Grāmatu namā. Jāteic, ka uzņemšana bija augstā līmenī un ļoti sirsnīga. Autogrāfus vien rakstīju trīsarpus stundas, parunājos ar cilvēkiem. Interesanti, ka starp tiem bija daudz sieviešu. Daži grāmatu bija jau iegādājušies iepriekš, bet daži to iegādājās tikai grāmatas atvēršanas dienā. Man pašam arī šī grāmata ir ļoti tuva, jo tajā rakstu par to, kādi mēs, leģionāri, bijām, ko domājām, ko jutām, ko dziedājām utt.
Šobrīd joprojām norit darbs pie vēl vienas grāmatas par leģionu, ko Visvaldis Lācis sācis kā vēstures doktorants Latvijas Universitātē.
– Lietuvieši jau ieinteresējās par šo grāmatu un būtu gatavi to izdot, bet darbs rit ļoti, ļoti lēnām, jo mana redze nav tik laba. Esmu otrās grupas redzes invalīds un lasu tikai caur digitālo redzes aparātu (tas tekstu palielina piecas līdz desmit reizes), ko pirms trim gadiem man uzdāvināja „Daugavas vanagi". Pašam grūti salasīt savas kādreiz rokrakstā izdarītās piezīmes, un tas darbu apgrūtina. Būtu vajadzīgs palīgos kāds datorspeciālists, – nopūšas sirmais vīrs.
Tomēr citādi savos gados jūtas možs un turas pie labas veselības. – Vienīgi plecs sāp pēc senas traumas, ko guvu, ceļot „Baltužēnus". Katru dienu noeju piecus sešus kilometrus. Visas savas sajūtas, tāpat soļošanas ātrumu, distanci pierakstu dienasgrāmatā. Kontrole ir vajadzīga, lai nenodarītu sev pāri. Mans organisms ir tā pieradis, ja es neeju, jūtos sliktāk. Regulāri apmeklēju ārstus – savu ģimenes ārsti Zentu Stradiņu Madonā, dakteri Ivetu Mintāli Stradiņos, izeju pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ar veselību tiešām viss kārtībā. Piedalīšanās maratonos nav mans pašmērķis, un arī šobrīd apzināti maratonam netrenējos (Visvaldis Lācis ir piedalījies trijos maratonos – 91, 92 un 93 gadu vecumā. – B. M.). Redzēs, ko rādīs nākamā vasara. Oslo maratons ir vēlu rudenī, varbūt varētu mēģināt. Bet ir jau grūtības ar visu saskaņošanu. Berlīnē, piemēram, mani palaida trasē trīs stundas pirms maratona oficiālā sākuma. Ļoti vēlējos noiet maratonu tepat Rīgā, bet viņi nekādus izņēmumus nepieļauj.
Lai gan savu dzīvi publicists vada laukos, par uzmanības trūkumu sūdzēties nevar. – Nupat, dienu pirms jubilejas ciemos bija ieradušies divi norvēģi – bijušā latviešu leģionāra Melngalvja dēls Tūrs Melngalvis ar operatoru, kas vēlējās uzņemt latviešu valodā filmu par manām gaitām leģionā, kuru pēc tam pārtulkos norvēģiski, lai cilvēki saprastu, kas īsti bija latviešu leģionāri. Līdzi viņiem bija arī viena latviete, skolotāja, kuras māte precējusies ar Tūru Melngalvi un dzīvo Norvēģijā.
Tāpat regulāri uz „Baltužēniem" tēvu apraudzīt brauc jaunākais dēls ar sievu, arī citi radinieki. – Dēls ir solījies, ka pēc aiziešanas pensijā nāks dzīvot uz „Baltužēniem", – nākotnes nodomus ieskicē Visvaldis Lācis.
Tā ka dienas aizrit piepildīti. Protams, arī bez politikas neiztikt. – Iepriecina jaunā tieslietu ministra Jāņa Bordāna pieteiktā cīņa ar korupciju un iestāšanās par tiesiskumu. Biju gandarīts, kad nupat tiesu debatēs prokuratūra pieprasīja Lembergam piemērot astoņus gadus ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā. Tas vismaz būtu taisnīgi, – spriež Lācis.
19.03.2019.