Šā gada jūlijā Administratīvajā rajona tiesā Valmierā skatīta administratīvā lieta, kurā no dienesta atstādināts Valsts policijas darbinieks apstrīdēja viņa atstādināšanas lēmumu. Attiecīgi pirms nepilna gada, 2019. gada 23. augustā, šim darbiniekam piemērots disciplinārsods – atvaļināšana no dienesta – par atrašanos darba vietā alkohola reibumā dienesta pienākumu izpildes laikā un atteikšanos doties uz medicīnisko pārbaudi alkoholisko dzērienu ietekmes noteikšanai.
Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja Iekšlietu ministrijā, kas atstāja spēkā sākotnējo lēmumu; tālāk pieteicējs vērsies Administratīvajā rajona tiesā, kur lēmumu lūgts atcelt, norādot tālāk rakstā minētos argumentus.
Lietas materiāli liecina, ka 2019. gada 19. jūlijā pulksten 9.07, veicot pārbaudi, izelpojamajā gaisā šim policijas darbiniekam konstatētas 0,97 promiles. Taču atstādinātā amatpersona jeb pieteicējs norāda, ka viņam šāda pārbaude nemaz neesot veikta un lietā trūkstot likumā paredzēto pierādījumu, kas apstiprinātu pārbaudes veikšanu (protokols, mēraparāta izdruka un tamlīdzīgi).
Minētajā dienā pulksten 12.40 Madonas slimnīcā viņam konstatēta alkohola koncentrācija asinīs jau vairs tikai 0,17 promiļu apmērā. Kā uzskata pieteicējs, 0,17 promiles neesot ne alkohola reibums, ne ietekme, bet gan niecīgs alkohola daudzums, kas pieteicēja asinīs esot radies no medikamentu – sirdsdarbību uzlabojošo pilienu un kuņģa pilienu – lietošanas. Pēc vadlīnijām arī ārstam, kurš veica pārbaudi, šāds promiļu daudzums, kas ir mazāks par 0,5 promilēm, atzinumā nemaz nebūtu bijis jānorāda, šādu argumentu minēja pieteicējs.
Pretrunīgas liecības
Tiesas sēdes laikā minētās dienas notikumus no sava skatu punkta iezīmēja liecinieki: Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas vecākais inspektors, persona E.; Patruļdienesta rotas inspektors, persona F.; Madonas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs, persona. G.; Madonas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākais inspektors, persona H. un Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors, persona I.
No liecībām izriet šāda notikumu gaita: pieteicējs pēc iepūšanas alkometrā patvaļīgi atstājis savu dienesta vietu un nav bijis atrodams līdz tās dienas pulksten 12.17, kad viņam piezvanījusi persona E. Skaidrojums, kāpēc pieteicējs tā rīkojies, tiesas ieskatā ir neloģisks un nav ticams. Proti, pieteicējam pēc iepūšanas alkometrā un dienesta šaujamieroča nodošanas persona E. devusi rīkojumu blakus kabinetā rakstīt dienesta ziņojumu par notikušo, kamēr persona E. pieņem apmeklētāju, lai pēc tam dotos uz Madonas slimnīcu ekspertīzes veikšanai. Kā apgalvo pieteicējs, viņam palicis slikti, tādēļ tā vietā, lai kādu no kolēģiem par to informētu vai dotos uz slimnīcu, viņš devies uz savu dzīvesvietu, pārģērbies civilajās drēbēs un tad pats devies uz Madonas slimnīcu. Ceļā uz to, ejot caur meža masīvu, viņam palicis aizvien sliktāk, līdz viņš zaudējis samaņu; tā nogulējis mežā līdz pulksten 12.10. Pēc nākšanas pie samaņas persona A. (pieteicējs) nav turpinājis ceļu uz slimnīcu, bet gan devies atpakaļ uz savu dzīvesvietu, informējot par notikušo personu E.
Par tālāko persona A. tiesā sniegusi pretrunīgus skaidrojumus, sākotnēji norādot, ka pēc pamošanās mežā un atnākšanas mājās viņš zvanījis ģimenes ārstei, kura ieteikusi lietot korvalolu un kuņģa pilienus. Devies tiem pakaļ uz aptieku un zāles iedzēris. Citā versijā no darba atstādinātais policists pēc pamošanās mežā esot atnācis mājās un aizgājis pie ģimenes ārsta. Vēl citā izklāstā – zāles pieteicējam jau bijušas mājās, viņš sazvanījis ģimenes ārsti, kura ieteikusi izdzert zāles, turklāt tik daudz, cik vajagot. Tādēļ pieteicējs izdzēris aptuveni pusi no 100 mg pudelītes (lai gan pudelītes konkrētajām zālēm pieejamas 30 vai 50 ml tilpumos).
Vēlāk, jau slimnīcā sniedzot ziņas par pēdējo alkohola un ārstniecisko vielu lietošanas faktu, norādījis, ka dienu iepriekš, 18. jūlijā, izdzēris aptuveni 0,4 litrus degvīna.
19. jūlijā ap pulksten 14 viņš bijis arī vizītē pie ģimenes ārstes, kurai gan neradies pamats turpināt darbnespējas lapu, līdz ar to neapstiprinās fakts par kādām veselības problēmām personai A. jeb pieteicējam. Šo apstākļu kopums tiesas ieskatā liecināja par to, ka pieteicējs apzināti nepildīja personas E. rīkojumu un pēc iespējas ilgāk centies izvairīties no ekspertīzes veikšanas Madonas slimnīcā.
Kaut arī pieteicējs uzskata, ka iepriekš minētie ziņojumi ir safabricēti, tomēr iemeslus, kādēļ vadības līmeņa Valsts policijas darbinieki norādītu nepatiesu informāciju, tā arī izskaidrot nespēja.
Apstrīd reibuma līmeni
Pieteicējs strīdējies arī par to – ja reiz Madonas slimnīcā viņam konstatētas 0,17 promiles asinīs, no rīta veiktais alkometra mērījums, kas uzrādīja 0,97 promiļu reibumu, nevarētu būt viņam veiktais tests. Tā kā alkohols no organisma izvadoties vidēji 0,16 promiles stundā, pēc 3 stundām un 37 minūtēm alkohola koncentrācijai viņa asinīs vajadzējis sastādīt vidēji 0,34 promiles. Tomēr, kā norādījis Narkoloģiskās palīdzības dienests, ir svārstības, ko nosaka dažādi individuālie faktori – alkohola noārdīšanās (to savukārt ietekmē aknu un nieru funkcionālais stāvoklis), uzņemtā šķidruma daudzums, ēšanas paradumi alkohola lietošanas laikā, ķermeņa svars u. c. Līdz ar to pieteicēja gadījumā alkohola koncentrācija asinīs varēja samazināties arī straujāk par 0,16 promilēm stundā.
Jautājumā par to, ka 0,5 promiles nebūtu uzskatāmas par alkohola ietekmi, tiesa norādīja – šāds normējums attiecas tikai uz tām jomām, kurās ir noteikts šāds maksimāli pieļaujamais alkohola ietekmes slieksnis, piemēram, kā tas noteikts transportlīdzekļu vadīšanas gadījumā. Savukārt uz dienestu Valsts policijā šāds maksimāli pieļaujamais alkohola ietekmes slieksnis nav noteikts. Tas saistīts ar apstākli, ka, policijas darbiniekam dienesta pienākumu pildīšanas laikā esot alkohola reibuma stāvoklī, var tikt radītas neatgriezeniskas sekas personām saistībā ar dienesta pienākumu nepienācīgu veikšanu, kā arī var tikt apdraudēti dienesta biedri, jo reibuma stāvoklī esoša persona nespēj adekvāti reaģēt un rīkoties paaugstināta stresa situācijās. Kā nekā, policijas darbinieks no rīta arī tika izņēmis dienesta šaujamieroci pienākumu pildīšanai. Turklāt pieteicēja alkohola reibums, pildot dienesta pienākumus 2019. gada 19. jūlijā, tiesas ieskatā nešaubīgi sākotnēji bija lielāks par 0,5 promilēm.
Tiesa, ņemot vērā visu iepriekš minēto, noraidīja pieteicēja prasību atzīt lēmumu par spēkā neesošu, tādējādi atstājot negrozītu sākotnējo lēmumu par disciplinārsoda – atvaļināšana no dienesta – piemērošanu pieteicējam. Tiesas spriedumu pieteicējs var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.
29.07.2020.