Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija, strādājot pie Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta pielikuma par jaunveidojamajām novadu pašvaldībām sagatavošanas otrajam lasījumam, šodien, 25. februārī, plānojusi noslēgt sarunas ar novadu pašvaldību vadītājiem.
Sēdē plānots lemt par jauna Saulkrastu novada izveidošanu, kurā apvienotu Saulkrastu un Sējas novadus un Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagastu, kā arī vērtēt pašvaldību viedokļus par Sēlijas novada izveidošanu un tā administratīvā centra noteikšanu.
Tāpat deputāti lēmuši iepazīties ar Varakļānu novada pašvaldības iedzīvotāju viedokli par palikšanu Vidzemē (pie Madonas novada) vai pievienošanos Latgalei (pie Rēzeknes novada), kā arī vērtēt ierosinājumu Valkas pilsētai noteikt īpašu statusu. Sēdē aicināti piedalīties pašvaldību vadītāji no Aizkraukles, Aknīstes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Krimuldas, Krustpils, Limbažu, Neretas, Salas, Saulkrastu, Salacgrīvas, Sējas, Valkas, Varakļānu un Viesītes novada, kā arī Jēkabpils pilsētas domes.
Kā jau esam informējuši, no 13. līdz 15. februārim, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas rosināta, notika Varakļānu novada iedzīvotāju aptauja, kurā lielākā daļa aptaujā piedalījušos iedzīvotāju – 933 jeb vairāk nekā 84% – pauda atbalstu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumam pašvaldību pievienot Madonas novadam. 174 jeb vairāk nekā 15 procentu iestājušies par pievienošanos Rēzeknes novadam.
Balstoties uz aptaujas rezultātiem, novada domes ārkārtas sēdē 17. februārī, astoņiem deputātiem balsojot „par", vienam „pret", pieņēma lēmumu atbalstīt administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas gaitā plānoto Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā, atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta pielikuma 24. punkta pirmajā lasījumā piedāvātajai redakcijai. Par pieņemto lēmumu novada dome informējusi Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisiju.
Tikmēr vairāki desmiti kultūras un sabiedrisko darbinieku, kuru vidū režisors Viesturs Kairišs, aktieri Baiba Broka, Andris Keišs, komponists Rihards Dubra, kultūras un sabiedriskais darbinieks Dainis Īvāns, rakstniece Anna Rancāne un citi, vērsušies pie Valsts prezidenta Egila Levita un citām amatpersonām, paužot satraukumu par risku valodas un identitātes saglabāšanai, no Latgales nošķirot Varakļānu novadu.
Vēstulē Levitam, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem, kā arī Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputātiem tiek uzsvērts, ka vēsturisko Latgales pagastu – Varakļānu, Stirnienes, Barkavas un Murmastienes ciema – pievienošana Madonas rajonam notika padomju okupācijas laikā. Līdz pat šodienai Varakļāni, Varakļānu un Murmastienas pagasts ir atšķelti no Latgales.
„Vēlamies uzsvērt, ka administratīvi teritoriālā reforma nedrīkst ignorēt vēsturisko un kultūrvēsturisko aspektu. Veicot reformu, mums ir dotas visas iespējas vēsturisko kļūdu izlabošanai un Latvijas novadu reģionālās identitātes stiprināšanai, kas ir svarīgi kopējās latviskās identitātes un sapratnes veicināšanai," teikts vēstulē.
Pirms neilga laika arī „Latgales saeima" parlamentāriešiem nosūtījusi Varakļānu novada un Dekšāres pagasta iedzīvotāju vēstuli ar 355 parakstiem, kurā norādīts, ka Varakļāni ir neatņemama Latgales sastāvdaļa. Biedrība uzskata, ka Varakļānu vēsture ir būtiska Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, tās mākslīga atraušana no Latgales reģiona neesot loģiska un apdraudot valodas, kā arī lokālās identitātes tālāko pastāvēšanu. Savukārt 540 iedzīvotāju parakstītā vēstulē pausts viedoklis, ka nepieciešams saglabāt Varakļānu novadu kā atsevišķu novadu ar centru Varakļānos, pievienojot tam arī Viļānu novada Dekšāres, Riebiņu novada Sīļukalna, Madonas novada Barkavas un Krustpils novada Atašienes pagastu.
25.02.2020.