Pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā Baltijas valstīs, Polijā un citviet no jauna aktualizējās jautājums par padomju režīmu slavinošu objektu demontāžu ārpus Otrajā pasaules karā kritušo karavīru atdusas vietām – Brāļu kapiem.
Daudzviet, kā, piemēram, Jēkabpilī, Madlienā, nupat arī mums kaimiņos Narvas pilsētā Igaunijā, tie ir jau demontēti, bet citviet par to vēl tikai spriež. Uzmanības centrā kopš pavasara (par to „Stars" rakstīja 11. maija un 17. jūnija numurā) ir arī piemineklis kritušajiem milicijas darbiniekiem Valsts policijas Madonas iecirkņa pagalmā (Avotu ielā 8). Kā 3. augustā izskanēja valsts galvenajā ziņu raidījumā – LTV1 „Panorāmā", Madonā nesteidzas demontēt pieminekli padomju miličiem. Televīzijā savu viedokli pauda un argumentus izteica vēsturnieki Zigmārs Turčinskis un Inese Dreimane.
Konceptuāli esot vienojušies
Šādam apgalvojumam gan nepiekrīt Madonas novada pašvaldības domes kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Artūrs Grandāns, jo Madonas novada domes deputāti par to konceptuāli esot jau vienojušies.
Viņš atzīmēja, ka šis jautājums jūnijā ticis izskatīts kultūras un sporta jautājumu komitejā, bet pēc tam arī domes kārtējā sēdē 29. jūnijā, kad informatīvajā sadaļā domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora iepazīstināja ar saņemto Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Madonas iecirkņa vēstuli ar lūgumu sniegt informāciju par memoriālo piemiņas ansambli kritušajiem milicijas darbiniekiem kara periodā un pēckara laikā, kā arī V. Matvejeva piemiņas vietu: vai tur nav apbedījumu; tāpat kāds esot pašvaldības viedoklis – vai šī pieminekļa atrašanās Valsts policijas struktūrvienības teritorijā nav pretrunā ar šābrīža ģeopolitisko situāciju?
Jautājuma izskatīšanā domes kultūras un sporta jautājumu komitejā piedalījās arī Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja pārstāvji, kuri apstiprināja, ka apbedījumu šajā vietā neesot, un tika dots arī šī pieminekļa kultūrvēsturisks izvērtējums. Komitejas sēdē deputāti bija vienisprātis – šim piemineklim nebūtu jāatrodas šajā vietā, tas ir jādemontē.
Tālāk šī jautājuma izskatīšana tika virzīta uz domes sēdi 29. jūnijā, kur Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora, iepazīstinot deputātus ar lietas būtību, informēja, ka uzraksts uz plāksnes vēstī – piemineklis ir Madonas novada milicijas darbiniekiem, kritušiem Otrajā pasaules karā un pēckara periodā. Saraksts esot pagarš un, labi ieskatoties, varot saskatīt arī padomju varas simbolus – stilizētu sauli ar piecstaru zvaigzni, sirpi un āmuru tās centrā.
– Tas, manuprāt, nepārprotami liecina par padomju varas laika ideoloģijas atbalstu un slavināšanu. Divdomīgs ir arī uzraksts, ka viņi cīnījās par Latvijas valsti. Jājautā, vai tiešām tas ir tā laika gravējums. Kādreiz te ir bijusi arī mūžīgā uguns. Mans uzskats – šis piemineklis ir tipisks padomju laika režīma represiju aparāta atbalsta simbols, ņemot vērā arī gadus – 1941.-1945. gads un pēckara laiks, kas saistīts gan ar cilvēku izvešanām, gan ar nacionālo partizānu iznīcināšanu – tā saucamo istrebiķeļu darbību Iekšlietu ministrijas struktūrā. Protams, katram, kura uzvārds šajā piemineklī ir iegravēts, ir savs stāsts, kādos apstākļos ir gājis bojā, bet jebkurā gadījumā padomju milicija, šī represīvā struktūra, ir bijusi tā, kas apspieda jebkuru citādāku domu cilvēkos, kuri tolaik šajā režīmā dzīvoja, – pauda Zigfrīds Gora.
Deputātu viedokļi
Viedokļus sēdē izteica arī Madonas novada domes deputāti (informācijas avots – 29. jūnija Madonas novada domes sēdes audioieraksts www.madona.lv).
Domes kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Artūrs Grandāns atzina, ka no šī pieminekļa būtu jāatsakās. Turpat blakus atrodas valsts karoga masts, bet sarkanbaltsarkanais karogs jau nu katrā ziņā neesot bijis tas, par kuru cīnījās kritušie milicijas darbinieki.
Deputāts Andris Dombrovskis pauda uzskatu, ka visi obeliski un pieminekļi, ja tiem apakšā nav apglabāti karavīri, būtu „jānotīra" – pienācis tāds laiks… Taču Brāļu kapos un citās karavīru atdusas vietās tie, protams, nebūtu jāaiztiek. Pret fašismu jau cīnījās dažādu tautību cilvēki.
Deputāts Andris Sakne izteica izbrīnu, ka Valsts policija prasa pašvaldības viedokli, neizsakot savu attieksmi. Viņiem jau pašiem bijis jānāk ar šādu lūgumu, ka, lūk, viņi, Latvijas valsts policisti, nevēlas savā teritorijā tādu pieminekli, un savukārt deputāti, protams, to atbalstītu.
Te gan jāpiebilst, ka komentāru Valsts policija nesniedza arī LTV1 „Panorāmā".
Līdzīgu jautājumu uzdeva arī Madonas novada domes deputāte Vita Robalte – kāpēc Valsts policija, vēršoties pašvaldībā, neatklāja savu viedokli, un nodēvēja to par divdomīgu pasākumu; kāpēc šis jautājums būtu jāskata pašvaldībai, vai viņiem no kaut kā esot bail un vajag aizmuguri – deputātus?
Repliku izteica arī deputāte Sandra Maksimova, proti, ka esot cilvēki, kuriem vienkārši ir bail pieņemt lēmumus pašiem, vieglāk jau ir uzvelt to uz citu pleciem. Viņa gan pieļāva – pilnīgi iespējams, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā labāk lai to izlemtu deputāti.
Atbildot uz deputātu jautājumiem, Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora informēja, ka tā gluži vis neesot, ka tas nebūtu pašvaldības ziņā. Atbilstīgi Saeimas pieņemtajam likumam par padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā pašvaldībām ir tiesības ierosināt objekta demontāžu, neatkarīgi no tā piederības un bez saskaņošanas ar zemes vai objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju, viņus par to gan rakstveidā informējot.
Iekļauj divus objektus
Šāgada 14. jūlija sēdē Ministru kabinets identificēja virkni padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu, kuri jānojauc un to demontāža jāveic ne vēlāk kā līdz 2022. gada 15. novembrim. Latvijas teritorijā ir identificēti kopskaitā 69 demontējami objekti, kas atrodas dažādos novados.
Madonas novadā ir jādemontē divi – Ošupes pagasta autoceļa Mūrnieki-Gaigalieši (V903) ziemeļrietumu pusē pie Meirānu kanāla un Barkavas pagastā autoceļa Madona-Varakļāni (P84) ziemeļaustrumu pusē pie tilta pār Aivieksti. Tā ir vieta, kur 1944. gada 10.-13. augustā Sarkanās armijas 341. gvardes strēlnieku pulks forsēja Aivieksti.
Jāatzīmē, ka pašvaldībām, kuras savās administratīvajās teritorijās konstatējušas likumā un Ministru kabineta noteikumos neminētus objektus, kas būtu demontējami, jāpieņem attiecīgi lēmumi un jāveic darbības, lai nodrošinātu savlaicīgu likuma prasību izpildi. Tā rīkosies arī Madonas novada pašvaldība.
Vakar skatīja komitejas sēdē
Trešdien Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora laikrakstu informēja, ka jautājums par padomju režīmu slavinošo pieminekļu demontāžu tiks skatīts domes kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdē 18. augustā, bet pēc tam lēmums būs jāpieņem Madonas novada domes sēdē.
Pašvaldībai būs jādemontē divi jau Ministru kabineta identificētie objekti Madonas novadā, kā arī jālemj vēl par vairākiem pieminekļiem, kurus tā izvirzīs no savas puses, jo tie atbilst Saeimas pieņemtā likuma par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu kritērijiem. Tie ir: memoriāls-piemiņas ansamblis Madonas novada milicijas darbiniekiem, kritušiem Otrā pasaules karā un pēckara gados; piemineklis-piemiņas zīme 1944. gadā bojā gājušajiem padomju karavīriem, kas atrodas Indrānu pagastā "Liedeskrogs", kā arī piemineklis-piemiņas zīme Sausnējas ciema atbrīvotājiem Domes priekšsēdētāja vietnieks aicinās atbalstīt arī piemiņas zīmes – lidmašīnas astes – miera laikā kritušajam lidotājam Ļaudonas pagastā demontāžu.
– Pie katra no šiem objektiem esmu bijis, tos apskatījis, safotografējis. Tie visi ir uzskatāmi padomju ideoloģijas un propagandas atbalsta slavinoši pieminekļi. Es uz šīm lietām gan skatos arī nedaudz plašāk. Visas šīs vietas izdzēst no mūsu vēstures nevar. Tā ir mūsu tautas traģēdija, ka bija jācīnās pie abām lielvarām. Kā, piemēram, pie Švāna tilta, kur vienā pusē karoja latviešu gvardes divīzija, bet otrā – mūsu leģionāri. Arī Sausnējā tā bija viena no lielākajām Otrā pasaules kara kaujām Latvijā. Ne velti to sauc par Nāves ieleju. Diemžēl šie pieminekļi sniedz vēstījumu tikai no vienas puses – padomju varas puses, bet par šiem traģiskajiem notikumiem ir jāzina arī jaunajai paaudzei, kad lielvaru uz mūsu zemes izraisīto karu rezultātā tik daudz gāja bojā cilvēku, mūsu tautiešu. Vēsturi nedrīkst aizmirst, no tās būtu jāmācās un jāveido mūsdienu attieksme pret šiem traģiskajiem notikumiem. No vēsturiskās atmiņas nevar izdzēst Otro pasaules karu, to, ka abās pusēs diemžēl bija latvieši. Taču attiecībā uz minētajiem pieminekļiem – tie visi ir jādemontē, jo ir uzstādīti pēc 1940. gada, slavina PSRS okupācijas varu, ar to saistītos notikumus un personas, kā arī ietver padomju varas simbolus, – atzīmēja Zigfrīds Gora.
Jāņem vērā, ka pieminekļu demontēšanas gadījumā tas būs jādara par pašvaldības budžeta līdzekļiem. Sarežģītāka būs pieminekļa-piemiņas zīmes nojaukšana Ērgļu novada Sausnējā, jo piemiņas akmens esot ļoti pamatīgs, bet pārējos varēs demontēt, izmantojot pašvaldības komunālo dienestu tehniku.
19.08.2022.