Izjūkot saimniecībām un pārstājot darboties daļai uzņēmumu, kuri savulaik saviem darbiniekiem arī mazpilsētās būvēja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, tās tika atstātas novārtā. Par to apsaimniekošanu, naudas uzkrājumu veidošanu nu bija jādomā pašiem iedzīvotājiem. Daudzos Latvijas novados šādas dzīvojamās mājas netiek apsaimniekotas joprojām.
To, ka tā ir problēma arī Cesvainē, „Staram" atzīst Cesvaines novada pašvaldības izpilddirektors UĢIS FJODOROVS, uzsverot, ka beidzamajos gados ledus šai ziņā ir izkustējies un dažas pozitīvas tendences ir novērojamas. Raksturojot situāciju, pašvaldības izpilddirektors akcentē: – Vairākas mājas ir nodibinājušas biedrības, un tās ir sākušas darboties. Vairākām mājām ir nomainīti jumti un veikti citi remonti. To redzot, arī citās mājās, sekojot šim piemēram, sāk veidot naudas uzkrājumus saistībā ar cauruļu nomaiņu, jumtu un koplietošanas telpu remontiem. Diemžēl mums, pašvaldībai, neizdevās piesaistīt nevienu uzņēmumu, nevienu firmu, kas vēlētos uzņemties namu apsaimniekošanu, jo Cesvainē apjomi tomēr esot par mazu, lai firmai no malas tas būtu izdevīgi. Savulaik galvenokārt saimniecība „Cesvaine" un Cesvaines sviesta un siera rūpnīca pilsētas centrā uzcēla ap 20 māju. Dažas daudzdzīvokļu mājas tika uzbūvētas arī ārpus pilsētas teritorijas, kur mājas un dzīvokļi, līdzīgi kā Cesvaines pilsētā, ir privātīpašums, bet arī tur ir nodibināta biedrība, kas Kraukļos tās apsaimnieko.
Tas, vai tiek veidotas šādas apsaimniekošanas biedrības, lielā mērā gan atkarīgs no tā, cik situēti iedzīvotāji tajās dzīvo, vai var atļauties maksāt par apsaimniekošanu un veidot uzkrājumus remontu veikšanai.
Pašvaldība beidzamajos 10 gados ir noorganizējusi vismaz trīs informatīvās kampaņas, aicinot iedzīvotājus uz sanāksmēm, rosinot dibināt biedrības un uzsākt māju apsaimniekošanu.
Mājas taču kļūst aizvien vecākas, bet pašvaldība privātīpašumā nevar ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, tā ka tas viss ir pašu iedzīvotāju rokās. Protams, ja kādā mājā ir pašvaldībai piederošs dzīvoklis, tad mēs proporcionāli piedalāmies šo māju apsaimniekošanā, attiecīgi paredzot arī savu daļu finansējuma veiktajos remontos.
Savukārt pašvaldības īpašumu apsaimniekošana ir nodota Cesvaines komunālajam uzņēmumam, kam jau tagad ir problemātiski iekasēt īres maksu, jo pašvaldībai piederošajos dzīvokļos pārsvarā dzīvo maznodrošinātie iedzīvotāji, līdz ar to nepārtraukti notiek debates, par kādiem līdzekļiem tajos veikt remontu, jo tas principā būtu jādara par iekasēto īres naudu. Apstiprinātā īres maksa pašvaldībai piederošajos dzīvokļos ir 14 centu par kvadrātmetru, un daudzus gadus tā nav mainījusies. Ir atvērta diskusija, vai nav pienācis laiks to palielināt, taču tas ir ļoti grūts jautājums, jo, kā jau minēju, šajos dzīvokļos pārsvarā dzīvo maznodrošinātie iedzīvotāji.
Tomēr situācija, pateicoties labajiem piemēriem, pamazām mainās, bet šo procesu visvairāk kavē līdzekļu trūkums, zemie iedzīvotāju ienākumi. Pagaidām Cesvainē nav siltināta neviena māja un neviena nav arī pieteikusies uz Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumu, bet kas zina – varbūt nākamajā ES plānošanas periodā kāda māja izšķirsies par šādu soli un arī mums Cesvainē būs pirmā siltinātā daudzdzīvokļu māja.
16.10.2020.