LEADER tulkojumā no franču valodas nozīmē – „Eiropas Kopienas iniciatīva, kas kļuvusi par pieeju lauku attīstībā". Ar to var saprast, ka LEADER mērķis ir savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstībai, kuras rosina sabiedrību vietējā līmenī meklēt jaunus risinājumus esošajām lauku problēmām, domājot par ekonomiskajiem, sociālajiem uzlabojumiem un vides saglabāšanas iespējām. Nodibinājums „Madonas novada fonds" (MNF) dibināts 2006. gadā, aptverot Cesvaines, Ērgļu, Lubānas, Madonas un Varakļānu novada teritoriju. Tā ir neatkarīga nevalstiska organizācija, kas sagatavo vietējo attīstības stratēģiju pieteikšanās kārtas LEADER projektiem, šīs kārtas izsludina, izskata pieteikumus, kā arī konsultē iedzīvotājus.
MNF valdes locekle Jogita Baune skaidro, ka dažādos laika periodos tikušas īstenotas vietējās attīstības stratēģijas te biedrībām un nodibinājumiem (kopš 2007. gada), te – pašvaldībām un uzņēmējiem (2009-2014); savukārt šobrīd LEADER pasākums ir kļuvis pavisam plašāks un sarežģītāks. – Tāpēc, lai interesentiem būtu vieglāk orientēties finansējuma piesaistes jautājumos, projektu iesniegumu kārtas sludinājām atsevišķi uzņēmējdarbībā un sabiedriskajos projektos, tāpat ir nošķirtas rīcības jeb projektu iesniegšanas tēmas iedzīvotājiem un pašvaldībām, – atklāj Jogita Baune. Šobrīd MNF esot rezultātu izvērtēšanas, pārdomu un gaidu periodā – kad būs nauda jaunām kārtām, kādi būs nākamā plānošanas perioda nosacījumi? Pastāv cerība, ka uzņēmējdarbībā kārtu MNF varēs izsludināt 2021. gada sākumā; sabiedriskā labuma projektiem vēl būšot jāgaida, par to atbalstu vēl nerunā.
Uzņēmējdarbība ir aktuāls virziens, kurā sniedz atbalstu – tai piesaistīti 58% no stratēģijas finansējuma. Jogita Baune norāda, kādas ir īstenotās tēmas un kas var saņemt šo atbalstu: – Tēmas, kas īstenojas ar LEADER, ir: lauksaimniecības produktu pārstrāde; ar lauksaimniecību nesaistīta ražošana un pakalpojumi, kas ir autoservisi, kokapstrāde, meža darbi, metālapstrāde; tūrisma pakalpojumi; atpūtas pakalpojumi; ēdināšana; amatniecība un pārtika – siera, sulu, vīna un alus ražošana, gaļas pārstrāde un tējas. Projektus iesniedz uzņēmumi, kam pēdējā noslēgtā gadā neto apgrozījums nepārsniedz 70 000 eiro. Liels skaits ir jauno uzņēmēju, kas atbilstoši MNF stratēģijai ir personas, kuras uzņēmumu dibina pirmo reizi un uzņēmums nav vecāks par vienu gadu uz projekta iesniegšanas brīdi. Vecuma ierobežojuma nav, bet pamatā tie ir jaunieši. Tā mēs redzam, ka ir vēlme dzīvot laukos. Viena projekta attiecināmās izmaksas ir 50 000 eiro, no kurām pēc projekta īstenošanas uzņēmējs atgūst 60-70%.
Šajā plānošanas periodā bijusi iespēja īstenot arī kopprojektus, kad projektu iesniedz vairāki uzņēmēji, kooperatīvi vai pašvaldība sadarbībā ar uzņēmēju.
– Kopprojektu par kafejnīcas „Grāmatnīca" izveidi ir iesniegusi Varakļānu pašvaldība. Projekta ietvaros izveidota infrastruktūra, kas pieder pašvaldībai. Tā nodota nomā uzņēmējam. Pašvaldības risks un uzņēmība ir attaisnojusies, izveidojot pilsētā vienīgo pastāvīgi atvērto ēdināšanas vietu, – veiksmīgu piemēru, kas arī aktīvi darbojas, piemin Jogita Baune.
Ir arī kāds stratēģiskais projekts – Degumniekos tiek attīstīta lidlauka infrastruktūra. MNF administratīvā vadītāja piebilst: – Šis pēc finansējuma apjoma ir lielākais projekts stratēģijā, esam piešķīruši 70 000 eiro. Tas dos ieguldījumu Lubāna ezera un tā apkārtnes tālākai attīstībai, kas līdz šim, uzskatām, ir bijusi neievērota. Mūsu redzējumā tur jau sen vajadzēja būt arī asfaltētam ceļam, diemžēl ceļiem iepriekš atbalsts nav ticis iedalīts; varbūt ir cerība uz atbalstu tam nākamajā kārtā.
Sabiedriskā labuma projektiem vienmēr ir liels konkurss, jo iedzīvotāji ir aktīvi, saskata iespējas, kā apgūt sniegto atbalstu, īstenojot sabiedriskās ieceres. Kā informē Jogita Baune, pašvaldības LEADER projektos apgūto finansējumu ieguldījušas kultūras un sporta infrastruktūrā, sabiedrisko centru attīstībā. Bet LEADER esot daudzveidīgs.
– Ir izveidoti jauni sociālie pakalpojumi – iekārtots dienas centrs Jaunkalsnavā un iegādāts specializētais transports Varakļānu novada sociālajam dienestam izbraukuma pakalpojumu sniegšanai mājās. Varakļānu novads sakārtoja teritoriju Murmastienē pie Martas Bārbales parka. Ar nelielu LEADER līdzfinansējumu – 45 000 eiro – atjaunots Varakļānu pils jumts; tā ir investīcija, kas ļāvusi pils apsaimniekotājiem droši plānot attīstību un piesaistīt citus finansējumus – izveidota jauna vēstures ekspozīcija, un notiek restauratoru darbs, atklājot vēsturiskos pils sienu gleznojumus. Ērgļu novada „Brakos" šajā plānošanas periodā ir uzlikts jauns jumts rijai, bet Brāļu Jurjānu muzejā „Meņģeļi" – skaņu sistēmas, kas atdzīvina kūts un klēts telpas. Cesvainē uzlikts jauns jumts pilsmuižas staļļiem, un tālāk jau pašvaldība ar savu ieguldījumu izveidojusi jauniešu centru un tūrisma centru. Tiek plānots arī, kā tālāk sakārtot zirgu manēžu, kurā daļēji saglabājušās koka konstrukcijas un 130 gadu seni zīmējumi – bezdelīgas. J. Alunāna parka Jaunkalsnavā un Haralda Medņa dzimtas māju „Dzintari" Praulienas pagastā izveide līdzfinansēta ar LEADER atbalstu, – dažus no vairākiem projektiem uz-
skaita Jogita Baune.
Viņa atklāj, ka biedrības ar LEADER atbalstu var īstenot arī mācības iedzīvotājiem; 15 biedrības piedāvājušas vai 2020./2021. gadā iesaistīs iedzīvotājus praktisku prasmju apguvē par dažādām tēmām – šūšana, aušana, pērļošana, gleznošana, fotografēšana un citas.
Tiekot dota iespēja arī plašākai sadarbībai; tā kā ar LEADER atbalstu dažādos virzienos attīstījusies amatniecība, piemēram, uzņēmums „Mailīšu fabrika", Sarkaņu Amatu skola, biedrība „Lubānas amatnieki", MNF uzrunājis vietējās rīcības grupas Raplā un Anīkščos kopīgam projektam „Tradīciju un inovāciju mijiedarbība mūsdienu amatniecībā". Tā bijusi interesanta pieredze, kā veidot tūrisma programmas, strādāt sociālajos centros, attīstīt biedrību darbu, amatniecību, secina Jogita. Ieguvums kultūrvēsturiskajam mantojumam ir arī kopīgi izdotā „Amatu grāmata", kurā meklēts un stāstīts par kopīgo un atšķirīgo Latvijai, Lietuvai un Igaunijai.
Savukārt kolēģi no Igaunijas MNF uzrunājuši par industriālā mantojuma tēmu – Strūves ģeodēziskais loks -, iesaistot sadarbības projektā „Strūves maršrutu tīkls". Pateicoties tajā gūtajai iedvesmai un kopdarbībā ar Ērgļu, Madonas un Cesvaines tūrisma informācijas centriem, ir izveidots jauns tūrisma produkts – ceļvedis, dodot iespēju apceļot Sestu, Gaiziņa un Nesaules kalnu apkārtni, iepazīt ģeodēziju un tās vēsturi, UNESCO mantojumu bijušā Madonas rajona teritorijā.
Ir arī veiksmīgas sadarbības projekti mākslas tēmā – kopprojekts ar Kurzemi un Latgali „4×māksla", 2018. gadā notikusi mākslas skolu audzēkņu vasaras nometne, nupat noslēdzies gleznošanas plenērs „Varakļānu un Cesvaines pils atspulgi gleznās".
Jogita Baune dalās pārdomās par projektu radīto pievienoto vērtību: – Lai attīstītos lauku teritorijas, laukos ir vajadzīgas ne tikai lauksaimniecības nozares. Te dzīvo cilvēki, iet uz skolu, interešu nodarbēm, grib attīstīt kādas savas lietas, iniciatīvas. LEADER palīdz attīstīties ne tikai uzņēmējdarbībai, bet arī interešu, kultūras piedāvājumam, videi un tamlīdzīgi, jo ne visu var izdarīt pašvaldības. Bet savstarpējā sadarbība notiek, un arī pašvaldības ir ieinteresētas, lai to iedzīvotāji būtu aktīvi. Vispatīkamākais ir redzēt, ka jaunieši pārnāk uz laukiem, saredz te iespējas, un tā jau ir tā mūsu nākotne.
28.08.2020.