Vēl līdz 28. oktobrim Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zāļu foajē var skatīt izstādi par Latvijas Tautas frontes Madonas rajona nodaļu un Atmodas laika notikumiem.
Bijušie tautfrontieši no visām nodaļām 8. oktobrī Rīgā, Dailes teātrī, bija aicināti uz starptautisku konferenci „Latvijas Tautas fronte par neatkarīgu un demokrātisku Latviju. LTF 30".
Konferenci atklāja Latvijas Tautas frontes (LTF) pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns. Kultūras ministre Dace Melbārde uzrunā vilka paralēles ar 1918. gadu, kad, gluži tāpat kā LTF laikā, bija dažādas sabiedrības grupas, kas apvienojās valsts dibināšanai. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis akcentēja visaptverošu valsts aizsardzību, kas ir katra atbildība. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (Tautas frontes muzejs ir tā nodaļa) direktors Arnis Radiņš runāja par atmiņu institūciju nozīmi, kā arī informēja par sagatavoto ceļojošo izstādi „LTF – par demokrātisku Latviju!", kas konferences dienas gaitā arī tika atklāta. Izstādē ir Atmodas laika hronoloģija, akcents uz nodaļu darbu, un starp eksponētajiem materiāliem ir arī Madonas rajona nodaļas darba
koordinācijas struktūras shēma. Tika nolasīti Ministru prezidenta Māra Kučinska un Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces apsveikumi konferences dalībniekiem.
Dainis Īvāns akcentēja LTF lomu mazskaitlīgu organizāciju apvienošanā, vilka paralēles ar Mozus misiju un runāja par LTF pēdām laikā un telpā, par to, ka nevar vilties LTF laikā un ka leiputrija nevienam netika solīta. Tā kā konference notika aiznākamajā dienā pēc vēlēšanām, netrūka arī piebildes par Interfrontes dzītajām saknēm, skatoties uz vēlēšanu rezultātiem.
Konferences turpinājumā četri zinātņu doktori, katrs savā jomā, referēja par LTF politisko platformu un liberālisma apsolījumu (Mārtiņš Kaprāns), LTF dibināšanas starptautisko kontekstu (Ivars Ījabs), valstiskās nepārtrauktības idejas evolūciju Trešajā atmodā (Jānis Pleps) un par Latvijas ekonomisko attīstību LTF dibināšanas laikā (Gatis Krūmiņš). J. Pleps akcentēja, ka bija būtiski pēc 4. maija balsojuma atjaunot valsti uz nepārtrauktības pamatiem, respektīvi – atjaunot pastāvošu valsti, un šī karkasa būve lielā mērā bija Egila Levita ieguldījums. G. Krūmiņš runāja par koloniālo politiku, jo no Latvijas izveda ne tikai preces, bet arī finanšu resursus un daļu, kas atgriezās, lielā mērā patērēja armija un drošības struktūras.
Konferences turpinājumā LTF priekšsēdētājs (1990-1992) Romualds Ražuks referēja par janvāra barikāžu laiku, pateicoties visiem, kas tajās piedalījās, un uzsverot, ka Baltijas likteņa atslēga bija pašā Baltijā. Par Atmodas laiku Igaunijā stāstīja Tallinas arhīva direktors, „Rahvarinne" muzeja vadītājs Killo Arjaks, kā būtisku minot Tautas frontes spēju visās valstīs apvienot tautu uz demokrātiju un valstiskumu. Lietuvas vēstures institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Viļus Ivanausks uzsvēra, ka visi var atskatīties uz to laiku ar cieņu un lepnumu. Savukārt bijušais Zviedrijas vēstnieks Latvijā Larss Pēters Fredēns atskatījās uz Latvijas cīņu par neatkarības atjaunošanu no Zviedrijas skatpunkta, uzsverot nevardarbīgās pretošanās kustības lomu un nozīmi, kas Baltijas valstīm ļāva salīdzinoši ātri iestāties Eiropas Savienībā un NATO.
Cerams, ka konferences organizatoriem izdosies arī publicēt minēto autoru pētījumus, kas patiešām ir tā vērti, lai tiktu iepazīti pilnā apjomā. Konference bija lielais paldies visiem bijušajiem tautfrontiešiem, un tās noslēgumā muzikāli emocionālu dāvanu bija sarūpējis Dailes teātris, vēlreiz atsaucot atmiņā, mūzikā, emocijās un faktos Atmodas laiku.
19.10.2018.