Otrdienas, 21. maija, laikrakstā “Stars” bija lasāms raksts “Pārvaldes uzdevumu — sociālo pakalpojumu sniegšanu deleģē “Latvijas Samariešu apvienībai””. Līdz šim sociālos pakalpojumus —
dienas centra pakalpojumu pilngadīgām personām, dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, higiēnas, zupas virtuves un krīzes centra pakalpojumu nodrošināja nodibinājums “Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas Diakonijas centrs”. Domes ārkārtas sēdē tika lemts, ka no 1. jūnija pakalpojumu sniegšanu nodrošinās “Latvijas Samariešu apvienība”.
Veicot cenu aptauju ar mērķi nodrošināt efektīvu pašvaldības autonomajā kompetencē ietilpstoša pārvaldes uzdevuma izpildi, biedrībai "Latvijas Samariešu apvienība" bija vislētākais piedāvājums.
Pēc materiāla izlasīšanas ar redakciju sazinājās kopienas centra klienti, vēloties paust savu viedokli. Kādam tas bija liels un negaidīts pārsteigums, cits jau iepriekš bija dzirdējis par gaidāmajām pārmaiņām.
– Viss, kas "Baltajā ūdensrozē" ir noticis, ko cilvēki ir sarūpējuši sešu gadu garumā, tagad šķiet vienkārši aizslaucīts. Uz centru nāku kopš tā pirmsākumiem. Viss ir tik labi izveidots, bet tagad to likvidē. Nezinu, kā būs pie nākamajiem, bet neticu, ka būs labāk. Ir neizsakāmi žēl, ka pakalpojumus vairs nesniegs Diakonijas centrs. Tik daudz laika ir ieguldīts, nerunājot par materiālajām lietām, un viss ir kaķim zem astes. Protams, kādu reizi atnākšu apskatīties, kā te viss notiek, bet vai būšu
regulāri – šaubos, – teic Ausma. – Nezinu, kas ir pie vainas, kāpēc šāds lēmums no deputātu puses. Viss vienmēr šeit ir darīts, rūpējoties par līdzcilvēkiem, par tiem, kuriem palīdzība ir ļoti nepieciešama. Pa šiem gadiem esmu izmantojusi dažādus pakalpojumus. Piemēram, ar vīru apmeklējam pirti. Pilsētā neviens cits šādu pakalpojumu nenodrošina. Ja arī ir, tad jāmaksā liela nauda. Vai esam spējīgi to samaksāt? Tāpat dušas un veļas mazgāšanas pakalpojums. Šeit tos patiešām cilvēki izmanto. Tāpat, cik ļoti ir izauguši cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kuri centru apmeklē ik dienu. Es nezinu, vai tiešām viss labais, nepieciešamais ir jāiznīcina? Nezinu, kāds turpmāk būs pakalpojums. Atnākšu apskatīties, jo mani interesē gan pirts, gan šūšana. Kā būs, tā būs – neko jau mēs vairs nevaram mainīt. Tas ir ļoti slikti, ko viņi ir izdarījuši. Neviens nezināja, ka šādi notiks. Varbūt mēs būtu reaģējuši un rīkojušies, kaut ar plakātiem pie domes ēkas stāvējuši. Pati darbojos pensionāru biedrībā. Visi zina, kur ir piešķirtas telpas biedrībai. Vai tas ir pareizi? Jautājums – kas Lungeviča kungam ir svarīgs? Kādas ir prioritātes?
Apbēdināta par notiekošo ir arī Ļuda.
– Par šo ziņu esmu ļoti apbēdināta. Vai turpmāk tiks nodrošināti pakalpojumi tikpat augstā līmenī? Kādi atkal līdzekļi būs jāiegulda, lai viss būtu līdzšinējā līmenī? Pati nāku šūt, vai turpmāk tas būs iespējams? – jautā Ļuda.
Savukārt Viktors uzskata, ka katras pārmaiņas nes arī kaut ko labu.
– Manuprāt, mani šīs jaunās pārmaiņas neietekmēs, un pēc
1. jūnija nekas nemainīsies. Tāpat turpināšu nākt uz Parka ielu 6 un saņemt nepieciešamos pakalpojumus. Svarīgi, lai šī vieta turpina strādāt un arī turpmāk tiek nodrošinātas dažādas aktivitātes, tostarp arī ir savs dārziņš un siltumnīca, lai varam darboties. Ir grūti teikt, kā būs nākotnē, galvenais, lai ir labi, – uzsver Viktors.
Vislielāko sašutumu pauda Valentīna.
– Kāpēc šajā pasaulē nav taisnības? Kāpēc tā izrīkojas pret cilvēkiem? Kāpēc mūsu pašvaldība nenāk pretī? Vai pa šiem gadiem kāds ir atnācis un apskatījies, kā mums te sokas, kā rit darbs ikdienā? Viņi saprastu, kāpēc mums šī vieta ir tik nozīmīga, ja biežāk būtu mūs apciemojuši, iedziļinājušies. Kāpēc līdz šim nav bijusi komunikāci-
ja – pat ja tika pieļauta kāda kļūda, neviens to nav pateicis? Patiešām ir sajūta, ka viss tiek darīts klusām aiz muguras. Vairs nebūs tā, kā bija līdz šim. Pakalpojumus sniegs citi, paies ilgs laiks, kamēr iestrādāsies, kamēr klienti pieradīs pie pārmaiņām. Līdz šim neviens arī no samariešiem šeit nav bijis. Ļoti skumji, ka esam nonākuši šādā situācijā. Uzzinot par pārmaiņām, vairs nav vēlēšanās nākt. Mēs tik ļoti bijām pieraduši pie visa, kas šeit notika. Kristina visu darīja no sirds, lai mums, klientiem, būtu labāk. Ir sāpīgi noraudzīties, cik viņai šobrīd ir grūti. Šī bija pirmā vieta, kur patiešām sajutos pieņemta. Viss tika darīts ar sirdi un dvēseli, bet tagad? Protams, saprotams, ka tika piedāvāta lētāka cena pakalpojumam, tikai vai būs tikpat augsta kvalitāte?
24.05.2024.