Ik gadu Latvijas slimnīcu biedrība (LSB) rīko biedru kopsapulci, sniedzot reģionālo slimnīcu vadītājiem iespēju satikt kolēģus un pārrunāt, kas gada laikā paveikts. Konferences ietvaros tiek nosprausti arī mērķi nākamajam gadam un apspriestas aktualitātes veselības aprūpes sistēmas nozarē.
– Katru gadu šī kopsapulce notiek citā pilsētā, un šoreiz mums bija gods uzņemt LSB biedrus Madonas slimnīcā. Uz LSB kopsapulci bija pulcējušies pārstāvji no Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Jelgavas, Siguldas, Smiltenes, Strenču, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Valmieras ārstniecības iestādēm. Kopsapulcē LSB biedri atskatījās uz iepriekšējā gadā veiktajām aktivitātēm, sasniegtajiem rezultātiem, kā arī iezīmēja nākamā darbības gada mērķus un uzdevumus. Viens no būtiskākajiem nākamgad risināmajiem jautājumiem ir panākt reālajām izmaksām atbilstošu valsts finansējumu jeb tarifus par slimnieku ārstēšanu stacionāros. Tas ietver arī mediķu darba samaksas pieaugumu. Visām ārstniecības iestādēm ļoti aktuāls jautājums ir speciālistu piesaiste darbam slimnīcās, – skaidroja „Madonas slimnīcas" valdes priekšsēdētāja Līga Šerna.
Konferences dalībnieki „Staram" pauda savas pārdomas.
– Tagad tiek strādāts pie jaunā ziņojuma, pie sadarbības tīkla, kā tiks nodrošināta veselības aprūpe. Šogad ir mērķis stiprināt uzņemšanas nodaļas, tas viss skar tuvākās reģiona slimnīcas, un savā starpā veidojas sadarbība. Preiļu slimnīca ir tuva Madonas novadam, savstarpējā sadarbība vairāk notiek tieši ar pārējām Latgales reģiona slimnīcām – Daugavpils, Krāslavas, taču sadarbību uzturam arī ar citām slimnīcām. Esam pieraduši pie eveselības un tā, ka šī sistēma nedarbojas. Tā ir diezgan monopolizēta, varbūt jaunā eveselība to atrisinās. Nesenā veselības ministra vizītē akcents tika likts uz to, ka katra slimnīca, cik nu būs tās spēkos, varēs veidot aprobāciju, piedāvājot savus risinājumus. Pagaidām mums ir iespēja tikai pirkt papildu licences, programmas. Ceru, ka nākotnē šī sistēma būs kaut kas labāks, nekā ir šobrīd, – viedoklī dalījās Preiļu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Skaidrīte Žukova.
Atbildot uz jautājumu, kā vērtē kopējo veselības sistēmas stāvokli valstī, viņa atzina – ja uz to nebūtu politiskās ietekmes, attīstība būtu daudz ātrāka.
Savukārt Latvijas slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs, sarunājoties ar „Staru", neslēpa prieku par iespēju atkal būt Madonas slimnīcā. Viņš atminējās, kā pirms divdesmit gadiem, kad slimnīcu vadīja Bruno Kokars, tajā tika atklāta jaunā Uzņemšanas nodaļa.
– Slimnīcu sektorā vienmēr ir ļoti daudz problēmu, un pēdējā no tām ir slimnīcu tīkla reformācija, ko piedzīvojam jau trīsdesmit gadus. Nemitīgi kaut kas mainās, kolīdz amatā stājas jauns veselības ministrs, iepriekšējās reformas tiek atceltas un izdomātas jaunas. Gribam vienoties par kopēju nostāju, ko un kā darīt tālāk. Visiem slimnīcu vadītājiem nepārtraukto reformu cikls ir apnicis, un mēs vairāk vēlamies pievērsties saviem pacientiem. Vislielākie cietēji ir tieši viņi, arī Madonas novadā. Valstij vairāk jārūpējas par pacientiem, diemžēl rindas, kas šobrīd ir pie speciālistiem, ir ļoti lielas un galvenais iemesls tam ir finanšu trūkums. Par to ir daudz jādomā, jo bez papildu finansējuma nav iespējams piesaistīt personālu, kas ir pats galvenais, un nevaram nodrošināt arī atbilstošu veselības aprūpi. Jau trešo vai ceturto gadu esam pēdējā vietā gan Baltijas valstu, gan Eiropas Savienības valstu vidū uz to, cik līdzekļu saņemam par viena pacienta ārstēšanu, – neslēpa Jevgēņijs Kalējs.
Viņš norādīja, ka vēl nav bijusi iespēja iepazīties ar veselības ministra pēdējiem ierosinājumiem un gala variantu par lēmumiem. Kolīdz tas notiks, varēs izdarīt secinājumus un novērtēt to.
Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs arī pauda, ka dienas kārtībā ir veselības sistēmas reforma un piemērotākie risinājumi, jo ikvienas slimnīcas mērķis ir rūpēties par pacientiem ne tikai lielajās pilsētās un Rīgā, bet arī reģionos un nodrošināt viņiem kvalitatīvu palīdzību.
– Būtiski ir runāt arī par visu, kas saistās ar apmaksas modeli, galvenais ir likt akcentu uz patstāvību, jo institūcijas ļoti strauji grib kaut ko mainīt bez aprēķiniem un modelēšanas. Tas sāk apgrūtināt mūsu darbu. Viss prasa laiku, darbu un investīcijas, un šādas nopietnas lietas ir jāzina savlaicīgi. Nevar tā darīt, ka šodien vai rīt izlemj un pēc diviem trim mēnešiem īsteno. Sājā sektorā tas nav iespējams. Latvijā ir jūtams hronisks jauno speciālistu trūkums, un tas ir izaicinājums ikvienai slimnīcai. Un tas neattiecas tikai uz ārstiem, bet arī uz māsām un atbalsta personālu. Ja šādas problēmas skar Rīgu, tad reģionos tās ir vēl lielākas. Ir jādomā par to, kā ar šīm problēmām tikt galā un kā tās sabalansēt. Protams, liela ietekme uz to ir demogrāfiskajam stāvoklim, jo reģionos, kuros samazinās iedzīvotāju skaits, problēmas ir lielākas. Visi vēlas saņemt kvalitatīvu un augstas klases veselības aprūpi, bet trūkst finansējuma. Mūsu valstī tas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, un šīs sekas ir jūtamas ilgtermiņā. Investējot šodien, efektu redzēsim pēc četriem, pieciem un vairāk gadiem, un to jutīs arī pacienti, – uzsvēra Uģis Muskovs.
Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode vēstīja, ka slimnīcā ir piedzīvotas izmaiņas, bet nevienā brīdī nedrīkst apturēt pakalpojumu apjomu: – Nesen pie mums viesojās Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Ar viņu diskutējām par atšķirīgo apmaksas modeli starp reģionālajām slimnīcām un universitātes slimnīcām. Tas nav pareizi, jo pakalpojumi tiek sniegti vienā līmenī un līdzīgā apjomā, tāpēc arī šim modelim jābūt līdzvērtīgam. Ceru, ka nepienāks tāds brīdis, kad Daugavpils reģionālajai slimnīcai nāksies aizvērt Uzņemšanas nodaļas durvis un atteikt palīdzību. Izskatās, ka šajā gadā diezgan veiksmīgi saplānots budžets, lai gan nevaram paredzēt, ka gads noslēgsies bez zaudējumiem. Iespējamie zaudējumi plānoti 1,3 miljonu apmērā, kas ir daudz cerīgāk nekā iepriekš, – teic Inta Vaivode, piebilstot, – pateicoties Daugavpils pašvaldībai, kas ik gadu tērē gandrīz 300 000 eiro rezidentu piesaistes programmām, ir iespējams piesaistīt jaunos speciālistus. 2024. gadā budžeta līdzekļos atvēlēts finansējums 11 rezidentiem. Ceru, ka tas būs iespējams arī turpmāk.
Pēc sanāksmes kopsapulces dalībnieki iepazinās ar Madonas slimnīcu, kur kolēģiem bija liela interese par slimnīcas Uzņemšanas un Traumatoloģijas nodaļu darba organizāciju.
02.04.2024.