Lai nopelnītu sev un ģimenei iztiku, katrs cenšas atrast sev patīkamu un izdevīgu darbu. Profesijas ir dažādas, tās var būt gan vienkāršas un labi saprotamas, gan sarežģītākas.
Taču kā ikdienā strādā kapu pārvaldnieki? Lai uzzinātu ko vairāk par šo amatu, aicināju uz sarunu Barkavas Centra un Muižas kapsētu pārzini Ivaru Geiduku.
Uzsākot sarunu, Ivars atzīstas, ka precīzi neatceras, kad sācis darboties pa kapiem. Agrāk, kad šos pienākumus veikusi sieva Ineta, sācis viņai piepalīdzēt. Laiks skrien ātri, un nu jau gandrīz piecus gadus viņš pats oficiāli ir šai amatā. Kapus Ivars pazīst labi, zina, kad kapračiem būs vairāk jāpasvīst, kad mazāk, jo Centra kapsētā tikai vidū ir jauka smiltiņa, apkārt –
smags māls. Nu jau labu laiku mirušo piederīgie izmanto dažādu apbedīšanas firmu pakalpojumus. Kapus rok profesionāli, labi aprīkoti kaprači. Ivara pienākums ir ierādīt kapavietas un uzturēt kārtībā kapsētas teritoriju. Šobrīd ir aktīvi jāpļauj zāle. Visvairāk darba ir rudenī, jo tad kokiem birst lapas, tās ir jāsavāc un jāved prom. Ziemā jātīra sniegs, jākaisa noledojušās taciņas, lai kapu apmeklētāji var droši pārvietoties.
Tāpat kā daudzās citās vietās, arī kapsētās ir savi noteikumi un kārtība. Rokot kapu, visiem gabarītiem un attālumiem no citiem kapiem ir jābūt precīziem. Ivaram ir ierīkoti kapsētu žurnāli, kuros viss vajadzīgais tiek pierakstīts. Ivars saka, ka instrumentu un dažādu piederumu kapsētas darbiem ir pietiekami. Arī Barkavas pagasta pārvalde nekad neatsaka palīdzību. Viens no noteikumiem, kas gan bieži tiek pārkāpts, ir atkritumu šķirošana. Kapsētas malā ir atvēlēta speciāla vieta gan lapām un vecajām puķēm, gan konteineri izdegušajām svecēm un citiem stikla un plastmasas materiāliem, taču ļaudis bieži vien nezināšanas vai paviršības dēļ to ignorē, radot problēmas atkritumu prom aizgādāšanai.
Kā jau daudzos darbos, arī šajā rodas dažādi izaicinājumi un negaidīti pavērsieni, kuri jāpārvar. Kapsētās ir izauguši lieli koki, daudzi no tiem ir arī ļoti veci, ar cauru vidu un stiprākā vējā var nogāzties, kā tas notika 2017. gada augustā. Lai kokus aizvāktu, bija jāpieliek liels darbs. Ivars gan saka, ka toreiz savā ziņā veicies, jo vētra plosījās pēc kapusvētkiem, un kapos nebija sevišķi lielu postījumu. Šobrīd Ivaram jauns izaicinājums ir Muižas kapos. Tos ir apsēduši āpši un izrakņājuši zemi. Ivars gan ir pārliecināts, ka tiks ar tiem galā, jo pirms diviem gadiem līdzīga problēma bija arī Centra kapos.
Ivars atzīst, ka viņam patīk šis darbs. Uz jautājumu, vai nav bail tumsā staigāt pa kapsētu, ar smaidu atteic: „Ko tur baidīties, viens pats strādāju, citi guļ."
Ieejot kapsētā, apņem miers un klusums. Barkavas Centra un Muižas kapsētās kapusvētki notiek augusta pirmajā sestdienā. Vēl vairākas dienas pēc tam gaisā virmo ziedu smarža, deg daža svecīte, viss apkārt sakopts un tīrs. Patīkami dzirdēt pateicības vārdus no aizgājēju tuviniekiem. Gandrīz vai gribas, lai šādi svētki notiktu biežāk. Ir arī citas reizes, kad rodas svētku izjūta. Oktobra pirmajā sestdienā abās kapsētās noris svecīšu vakars, 2. novembrī Dvēseļu diena jeb mirušo piemiņas diena katoļiem, kā arī svētdienā pirms Adventa Mirušo piemiņas diena luterāņiem. Tad gan ziedu ir mazāk, vairāk deg svecītes.
Nobeidzot sarunu, es pati par šo profesiju sāku domāt pavisam citādāk. Iespējams, ka daudziem, izdzirdot vārdu kapsēta, prātā rodas drūmas domas, taču Ivars tur, savā darbā, jūtas labi un atzīst, ka svētītā vietā, kāda ir kapsēta, nekas slikts nevar notikt. Vajag mest pie malas visas iedomas par spokošanos un kādu vakaru iziet cauri kapsētai, tā kārtīgi izbaudot tās auru.
28.05.2019.