22. janvārī Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs, klātesot Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, tika atklāta virtuālā ekspozīcija „100 Madonas novada personības".
Digitālā ekspozīcija ir Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projekta „Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja ekspozīcijas „Madonas novada vēsture" pirmā posma izveide" rezultāts.
– Šodien mēs piedzīvojam īpašu brīdi, jo sācies Latvijas simtgades gads, – uzrunājot klātesošos, uzsvēra Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Līvija Zepa. – Šai īpašajā laikā atklājam ekspozīciju, kas veltīta mūsu novada cilvēkiem, kuri simt gadu garumā atstājuši dziļas pēdas Latvijas un novada vēsturē. Madonieši vienmēr ir lepojušies ar savējiem, kas dod pleca un balsta izjūtu visiem. Muzeja ekspozīcija radīta kā cieņas un goda apliecinājums viņiem.
Direktore izteica vēlējumu būt stipriem gara spēkā, lai ne tikai Latvijas simtgades gadā, bet arī turpmāk pietiktu radoša spēka darboties dzimtenes labā.
Muzeja izglītojošā darba nodaļas vadītāja Zane Grīnvalde informēja, ka virtuālajā ekspozīcijā apkopots ievērojamu Madonas novada personību dzīvesgājums, to devums kultūras, politikas, zinātnes, sporta un saimniecības jomā. Tā ir ekskursija par laiku no 1918. līdz 2018. gadam, kurā var iepazīties ar 100 personībām, kas dzimušas Madonas novadā, veltījušas savu darba mūžu Madonas novada kultūras un sabiedriskās dzīves attīstībai. Personību saraksts iedalīts piecās daļās, izdalot konkrētas jomas. Izcelti politiskie un sabiedriskie darbinieki, piemēram, Rīgas pilsētas galva, Latvijas Valsts ministru prezidents Hugo Celmiņš, aktīvs Atmodas laika darbinieks Dainis Īvāns, ģenerālis Jānis Ezeriņš, pirmās Latvijas karaspēka vienības komandieris Oskars Kalpaks.
Kultūras darbinieku sadaļā minēta rakstniece Ilze Indrāne, dzejnieks Leons Briedis, mākslinieks Imants Vecozols, deju skolotāja Dzidra Rubene, komponists Valdis Breģis, aktieris Dainis Grūbe, komponists un kordiriģents Jānis Norvilis, aktrise Olga Dreģe, režisors Vilis Lapenieks, mākslinieks Arijs Skride un citi.
Kā saimnieciskie darbinieki izcelti, piemēram, cukurrūpniecības tēvs Latvijā Jānis Lāže, uzņēmējs un mecenāts Roberts Hiršs, meteorologs Jānis Barloti, Meža dienu tradīcijas aizsācējs Pēteris Purviņš, dendroloģe Aija Kaškure.
No Madonas novada nāk arī olimpieši, aktīvi sportisti, tādēļ sportistu sadaļā minēti brāļi Lauris un Jānis Daideri, biatlonists Gundars Upenieks, pirmais latviešu olimpietis, daiļslidotājs Haralds Blaus, biatlonists Raivis Zīmelis.
Zinātnes un medicīnas darbinieku pulkā var iepazīt novadniekus: ķirurgu, profesoru Aleksandru Bieziņu, profesoru, mediķi Jāni Gaujēnu, tautsaimniecības vēsturnieku Arnoldu Aizsilnieku, arheologu Juri Urtānu, folkloristu Arti Kumsāru, biotehnoloģijas pamatlicēju Mārtiņu Beķeri un citus.
Pie ekspozīcijā ietverto personību dzīvesgājuma materiālu atlases, izpētes un apkopošanas strādājuši Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja vēsturnieki un speciālisti, bet ekspozīcijas stendu un tehniskos risinājumus izstrādāja projekta sadarbības partneri – SIA „ASPIRED". Tika solīts, ka darbs pie personību saraksta papildināšanas virtuālajā ekspozīcijā tiks turpināts.
– Digitālajā ekspozīcijā esmu iekļuvusi gan pati, gan pārstāvji no manas dzimtas, – laikrakstam atklāja Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne. – Piemēram, Henriks Trūps tiek uzskatīts par vienu no galvenajām autoritātēm Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsturē, tikko par viņu iznāca grāmata „Mani priesterības gadi". Ekspozīcijā iekļauta arī Praulienas pamatskolas skolotāja Vilma Jakovļeva, arheologs, izcila personība Jānis Graudonis un Ēvalds Mugurēvičs. Par savu skolotāju uzskatu Elzu Rudenāju, kas šai ekspozīcijā pamatoti ir pārstāvēta. Viņa mani iemācīja mīlēt muzeju, rīkoja mākslas izstādes, pasākumus; kā vidusskolniece kopā ar Rudenāju ar velosipēdiem braucām uz Rūdolfa Blaumaņa „Brakiem". Esmu pateicīga visiem, kas deva impulsu mīlēt vēsturi, kultūras mantojumu, jo nu jau piecdesmit gadu strādāju šajā profesijā – kultūrvēstures izzināšanā un parādīšanā visai pasaulei. Turaidas muzejrezervātu manas darbības laikā apmeklējuši vairāk nekā 20 miljoni cilvēku, šis ir apmeklētākais muzejs Latvijā. Pateicoties novada cilvēku spēkam un enerģijai, šo kultūras mantojuma dzirksti nesu tālāk. Esmu Eiropas Mākslas zinātnes akadēmijas Feliksa balvas saņēmēja, un esmu lepna, ka mana dzimtā puse ir Barkava, ka dzimtā ir tik daudz godaprāta cilvēku.
Lai virtuālā ekskursija būtu saistoša visa vecuma apmeklētājiem, muzeja darbinieki ir padomājuši par spēļu elementiem. Sadarbojoties ar vietējiem fotogrāfiem, atlasītas vairākas fotogrāfijas ar Madonu un novadu, kā arī no muzeja krājuma izvēlētas divas senākas fotogrāfijas, lai ikvienam būtu iespēja nosūtīt sveicienu no Madonas. Savukārt spēlē „Kas? Kur? Kad?" interesentiem ir iespēja izveidot rakstu Madonas muzeja virtuālajai avīzei. Šai rakstā figurēs konkrēts laiks – 1926. gads – un reālas, tolaik esošas personas, kā arī aktuāli notikumi. Spēlētājam dota vaļa šo personu tikšanos un notikumus salikt pēc sava prāta, radot tekstiņu-pekstiņu vai visnotaļ nopietna satura informāciju. Par piemiņu ikviens apmeklētājs varēs arī nofotografēties, bildi nosūtot uz savu e-pastu. Jāiet iedvesmoties, pārskatot novada 100 personības, bildēties, spēlēties un pamatīgāk iepazīt virtuālo kasti!
30.01.2018.