Pēdējās dienās Latvijā valda ekstremāls karstums. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs pat izsludinājis sarkano brīdinājumu, aicinot iedzīvotājus būt īpaši piesardzīgiem un neuzturēties tiešos saules staros, īpaši dienas vidū.
Ar pārkaršanas pazīmēm arvien vairāk cilvēku nonāk arī medicīnas iestādēs. Aizvadītajās brīvdienās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi ārstniecības iestādē nogādājuši 25 cilvēkus ar pārkaršanas pazīmēm. NMPD galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Vītola gan norāda, ka NMPD pašlaik nav būtiski palielinājusies noslodze saistībā ar izsaukumiem, kuri saistīti ar nopietnām veselības problēmām karstuma ietekmes dēļ.
– Visbiežāk nopietnās sūdzības gan pieaugušajiem, gan bērniem ir pēc ilgstošas uzturēšanās dienas vidū tiešos saules staros – tādi izsaukumi ir gan pēc atpūtas pie ūdenstilpēm, gan arī sadzīviski ikdienā. Tāpat papildus netiek uzņemts pietiekami daudz šķidruma. Atsevišķās situācijās netiek pārtraukti dārza darbi vai citas ikdienas aktivitātes pie sliktas pašsajūtas, līdz vēlāk ir nopietnas veselības problēmas, kas saistītas, piemēram, ar samaņas traucējumiem, kavētu apziņu, izteiktu nespēku, un ir nepieciešama neatliekama mediķu palīdzība, – skaidro Inga Vītola.
NMPD aicina karstajās dienās nepavadīt visu dienu pludmalē, dienas vidū strādāt dārzā vai ilgstoši veikt fiziski smagu darbu. Tāpat tveice nav piemērots laiks aktīvai sportošanai, sevišķi no pulksten 10 līdz 16, kad saule ir visintensīvākā.
Bīstami ilgstoši atrasties saulē ir maziem bērniem, viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Svarīgi raudzīties, lai bērni regulāri padzertos un, uzturoties ārā, valkātu galvassegu. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt mazuļus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Tāpat bērni var pārkarst arī, guļot nevēdinātās un karstās iekštelpās, kā arī ilgstoši uzturoties ratiņos.
– Ir jāņem vērā, ka ilgstoša karstuma ietekme var saasināt hronisku slimību, tāpēc ar ģimenes ārstu jāpārrunā, kā karstajās dienās pasaudzēt savu veselību. Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds un asinsvadu slimībām, karstā laikā precīzi jāievēro ārsta norādījumi par medikamentu lietošanu. Tāpat īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties, lai nodrošinātu viņu telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu, kā arī pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu, – uzsver NMPD galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste. – Arī seniori, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem, pakļauti pārkaršanas riskam. Gados vecākiem cilvēkiem būtiski ieklausīties savā organismā un ievērot īpašu piesardzību. Senioriem, tāpat kā bērniem, labāk uzturēties ēnā un labi vēdinātās telpās, kā arī ir jādzer pietiekamā daudzumā ūdens.
NMPD aicina ņemt vērā, ka nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās arī var radīt risku cilvēku veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošajiem. Karstā laikā mediķi iesaka uzņemt šķidrumu vairāk nekā parasti, padzerties, vēl pirms parādās slāpes. Lai kompensētu svīšanas dēļ zaudēto šķidrumu, vēlams dzert ūdeni, negāzētu vai vāji mineralizētu minerālūdeni, taču nav ieteicams dzert saldinātos dzērienus, kā arī alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju – ķermeņa atūdeņošanos.
– Būtiski plānot savu dienu tā, lai varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, tad arī neuzturēties ilgstoši atklātā saulē, – bilst Inga Vītola.
Ja tomēr jādodas ārā, NMPD iesaka vilkt gaišas, vieglas, elpojošas drēbes. Lai nepieļautu galvas sakaršanu, lietot gaišu plāna auduma galvassegu, savukārt pilsētās uz ielas turēties ēnas pusē. Tāpat jāgādā, lai vienmēr līdzi būtu dzeramais ūdens – jāpadzeras ir regulāri visas dienas garumā.
Ja uz ielas paliek pārāk karsti, NMPD rosina atrast vēsāku vai ēnaināku vietu, kur jūtama vēja pūsma, un padzerties ūdeni. Turklāt karstajā laikā palīdz arī regulāra noskalošanās viegli vēsā ūdenī.
Vienlaikus ir jāievēro piesardzība peldoties. Tas nozīmē, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī, jo šādās reizēs gaidītā veldze var nomainīties ar pēkšņiem sirds ritma traucējumiem un kļūt pat par pēkšņas nāves cēloni.
Ja gados vecākie tuvinieki dzīvo vieni, karstajās dienās biežāk viņi jāaprauga vai jāsazvana, lai painteresētos par pašsajūtu. Arī tad, ja kaimiņos dzīvo vientuļš seniors, NMPD iesaka būt iejūtīgiem, biežāk apraudzīt viņu un palīdzēt, ja nepieciešams.
Pārkaršanas gadījumā cilvēks jāatgulda ēnā vai vēsākā vietā pusguļus, jāatbrīvo no silta vai spiedoša apģērba, jācenšas radīt vēja plūsmu, dzesējot cilvēku, kā arī ieteicams likt vēsas mitras kompreses uz pieres, krūtīm vai apslacīt ar vēsu ūdeni pieri, kaklu, krūtis.
Savukārt, ja nav vemšanas, tad jādod daudz dzert – veselam pieaugušajam var dot pat vienu divus litrus dzeramā ūdens dažu stundu laikā, bet tas jādara pakāpeniski.
– Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika jāzvana uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, kas darbojas darbdienās no pulksten 17 līdz pulksten 8, bet brīvdienās – visu diennakti. Gadījumos, ja minētie pasākumi nepalīdz vai vājums ir izteikts, it īpaši, ja ķermeņa temperatūra sākusi strauji paaugstināties, ir vemšana, sākas apziņas traucējumi, krampji, vajadzētu saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot uz ārkārtas tālruni 113, – aicina NMPD galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste.
29.06.2022.