Pagājušajā trešdienā, 28. martā, Madonas novadu apmeklēja Kanādas pilnvarotais un ārkārtējais vēstnieks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā Alēns Osērs (Alain Hausser).
Dienu iepriekš viesojies Gulbenes novadā, vēstnieks trešdien reģionālo vizīšu ietvaros plašāk iepazina Madonu un tās apkaimi.
Vizīte sākās ar Madonas novada pašvaldības apmeklējumu, kur noritēja tikšanās ar Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Agri Lungeviču, viņa vietnieku Zigfrīdu Goru, pašvaldības izglītības nodaļas vadītāju Solvitu Seržāni, pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāju Ilzi Voginu un pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālisti Ilzi Riekstiņu, no kuras sagatavotās prezentācijas Kanādas pilnvarotais un ārkārtējais vēstnieks guva pirmos iespaidus par mūsu novadu un tā sociālajiem, ekonomiskajiem un demogrāfiskajiem rādītājiem.
Kanādas vēstnieks sarunā ar pašvaldības pārstāvjiem atzina, ka šis ir aizraujošs laiks – būt par vēstnieku Latvijā, jo abu valstu attiecības ir ļoti spēcīgas.
– Nesen stājās spēkā Eiropas Savienības (ES) brīvās tirdzniecības līgums ar Kanādu, samazinot vai pilnībā atceļot lielāko daļu līdz šim spēkā bijušo tarifu abu pušu tirdzniecībā, kas abām valstīm sniedz jaunus ekonomiskās attīstības ceļus. Latvija bija pirmā ES valsts, kura līgumu ratificēja, un bija viena no tām valstīm, kas aktīvi iesaistījās šī līguma izstrādē un virzībā. Otrs iemesls ir saistīts ar valsts drošību. Mēs varam būt lepni, ka Kanāda vada Latvijā bāzēto NATO daudznacionālo kaujas grupu. Šī misija savā ziņā ir Kanādas karavīru atgriešanās Eiropā, kas noteikti vērtējams kā nozīmīgs brīdis. Arī man kā Kanādas vēstniekam šis ir interesants laiks, jo kopā ar kolēģiem cenšamies, cik vien iespējams, izrauties no Rīgas un gūt pilnvērtīgāku priekšstatu par jūsu valsti kopumā, un šodien mūsu ceļš ir atvedis uz Madonu, – sacīja Kanādas vēstnieks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā Alēns Osērs.
Agris Lungevičs, sveicot vēstnieku Madonā, atzina, ka madoniešiem daba ir sarūpējusi dilemmu. No vienas puses, ir vēlme, lai Madona savu ziemas galvaspilsētas statusu apliecinātu pēc iespējas ilgāk un ziema mūsu pusē vēl uzkavētos, taču –
no otras – netrūkst to, kuri gaida pavasara, kas jau tā ir iekavējies, atnākšanu. Domes priekšsēdētājs arī atzīmēja, ka šis gads Madonai būs nozīmīgs daudzās jomās – gan kā Jauniešu galvaspilsētai uzņemot bērnus un jauniešus no visas Latvijas, gan rīkojot ar valsts simtgadi saistītos pasākumus, gan citas aktivitātes.
Kanādas vēstnieks sarunā neslēpa, ka gan no paša redzētā, gan citu stāstītā ar apbrīnu raugās uz to, kā valsts dažās desmitgadēs ir spējusi atjaunoties, ne tikai nomainot politisko kursu, bet arī attīstot uzņēmējdarbību – gan mazos ģimenes uzņēmumus, gan lielas ražotnes.
– Katrā Latvijas vietā, kuru apmeklēju, es redzu šo procesu. Arī centrālie ekonomikas rādītāji liecina, ka jūsu valsts attīstās, un jūs par to var tikai uzslavēt. Ja runājam par Latvijas izaicinājumiem, es saskatu divus. Viens ir draudi drošībai, kas, Krievijai demonstrējot agresiju, ir pamatoti, taču, NATO izvietojot karavīrus un militāro tehniku Baltijas valstīs, tie ir mazinājušies. Otrs un, manuprāt, lielākais izaicinājums ir demogrāfija. Zinu, ka daudz cilvēku dodas strādāt uz ārvalstīm, kā arī uz Rīgu. Ko iespējams darīt, lai cilvēki nepamestu savu dzimto vietu, valsti? Šo es saskatu kā nozīmīgāko izaicinājumu Latvijai, kas citādi ir plaukstoša valsts, – par aktuālajiem problēmjautājumiem runāja Kanādas vēstnieks.
Agris Lungevičs piekrita vēstnieka identificētajām problēmām, kā arī vērtējumam.
– Bieži vien vietējie iedzīvotāji, kas visu laiku dzīvojuši Latvijā, nespēj objektīvi salīdzināt to, kā izmainījusies valsts ilgākā laika periodā. Varbūt pienāks laiks, kad spēsim pilnībā novērtēt savus sasniegumus. Kas attiecas uz izaicinājumiem, pilnībā pievienojos jūsu skatījumam. Pozitīvi, ka valdība ir apņēmusies veltīt 2% no IKP valsts aizsardzībai, stiprinot Latvijas bruņotos spēkus un valsts kaujas spējas, jo Krievija šobrīd ir drauds. Iespējams, pirms dažiem gadiem, kad Krievija okupēja Krimu, bijām vairāk norūpējušies nekā tagad, taču nesenie notikumi atkal liek runāt par valsts drošību. Iedzīvotāju skaita samazināšanās ir liela problēma, kas skārusi arī Madonas novadu. Ir divi iemesli, kādēļ cilvēku skaits samazinās. Viens ir migrācija uz ārvalstīm, galvenokārt Lielbritāniju, Īriju, Vāciju, taču ir arī otrs, kas, manā skatījumā, ir krietni vien nozīmīgāks, un tā ir dzimstības samazināšanās. Šo problēmu es nesaistu ar cilvēku dzīves līmeni, vairāk – ar mentalitāti un šobrīd, par spīti dažādām atbalsta programmām un atvieglojumiem jaunajām ģimenēm un bērniem, risinājumu īsti nespēju saskatīt. Kā pozitīvu tendenci var atzīmēt to, ka, runājot ar vienaudžiem un draugiem, netrūkst to, kuri pēc strādāšanas ārvalstīs vai Rīgā tomēr nolemj atgriezties dzimtajā pilsētā, novadā, – stāstīja Agris Lungevičs.
Viens no vizītes mērķiem bija iepazīties ar interešu izglītības iespējām Madonā. Tieši plašo interešu izglītības klāstu mūsu valstī Kanādas vēstnieks atzīmēja kā vienu no mūsu valsts pazīmēm, kas Latviju padara būtiski atšķirīgu uz daudzu citu valstu fona.
– Pie jums tiek veidoti kultūras centri, sporta, mākslas un mūzikas skolas, kas Kanādā netiek praktizēts. Apmeklējot novadus, mani vienmēr pozitīvi pārsteidz tas, cik daudz bērniem un jauniešiem ir iespēju nodarboties ar interešu izglītību un savas kultūras bagātināšanu, – uzsvēra Alēns Osērs.
Atgriežoties pie jautājumiem par valsts drošību un tālāko attīstības kursu, Agris Lungevičs norādīja, ka, viņaprāt, nozīmīgākie lēmumi, ko Latvija kopš neatkarības atgūšanas ir pieņēmusi, saistās ar iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.
– Latvijas izvēlētais kurss ir stiprinājis valstisko neatkarību, un jautājums par to, vai, neesot abu starptautisko organizāciju sastāvā, Latvija vēl būtu neatkarīga valsts, ir atklāts, – akcentēja Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, piebilstot, ka, saglabājoties spēcīgai ES un NATO, arī Latvija būs spēcīga.
Šim viedoklim piekrita arī Kanādas vēstnieks, sakot, ka Latvija savulaik veica pareizo izvēli.
– Savulaik raugoties gan uz Austrumiem, gan Rietumiem, šobrīd Ukraina daļēji saskaras ar neizlēmības sekām. Jūs izdarījāt pareizu, spēcīgu izvēli. Mēs, savukārt, varam lepoties ar to, ka bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vairākas desmitgades bija Kanādas pilsone. Prezidentes pēdējā Kanādas pase vēl ilgu laiku ierāmēta atradās Kanādas vēstniecībā pie sienas, taču, rakstot memuārus, viņa palūdza to atpakaļ, – pastāstīja Kanādas vēstnieks.
Vizītes turpinājumā Kanādas pilnvarotais un ārkārtējais vēstnieks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā Alēns Osērs apmeklēja sporta un atpūtas bāzi „Smeceres sils", iepazinās ar uzņēmējdarbības iespējām un atbalsta formām Madonas novadā LIAA biznesa inkubatorā „Ideju cehs", apskatīja Jāņa Simsona Madonas mākslas skolu, kā arī apmeklēja vairākus vietējos ražošanas uzņēmumus – SIA „Madonas karameles", SIA „Latvāņi" un SIA „Baltic Block".
04.04.2018.