Viena no Latvijas interešu pārstāvēm Eiropas Parlamentā deputāte Inese Vaidere EP strādā kopš 2004. gada. Desmit gadu viņa darbojās EP ārlietu komitejā, starptautiskās tirdzniecības komitejā un vides komitejā, šobrīd ir budžeta komitejas locekle un kopā ar citiem EP deputātiem, šīs komitejas dalībniekiem, izstrādā ES septiņgadu budžetu. Budžets aktualizēsies, sākot ar 2021. gadu, un iecerēts, ka pirmais daudzgadu budžeta projekts atklātībā parādīsies jau šodien, 2. maijā.
Daudzgadu budžeta slogs
Tiekoties ar reģionālās preses pārstāvjiem Eiropas Parlamentā Strasbūrā, Inese Vaidere 17. aprīlī norādīja, ka saistībā ar ES septiņgadu budžetu problēmas rada fakts, ka briti, aizejot no ES, budžetā atstāj „caurumu", kas būs 11-12 miljardu apjomā. Šo „caurumu" vajag aizpildīt, bet kā?
– Viens solis ir ES dalībvalstu iemaksu palielināšana, – minēja Inese Vaidere. – Pašlaik dalībvalstis maksā līdz vienam procentam no nacionālā kopienākuma, budžeta komitejas locekļi vēlas, lai tas būtu 1,3 procentu apjomā. Baltijas valstis priekšlikumu uzņem ar entuziasmu, skeptiskāk uz to raugās Austrija un Nīderlande. Vācija ir piekritusi maksājumu palielināt, arī Francijas prezidents Makrons pavēstīja, ka Francija iemaksas kopīgajā budžetā ir gatava palielināt. Tomēr valstu galīgā vienošanās par šo jautājumu nav notikusi.
Meklē resursus citās pozīcijās
Deputāte uzsvēra, ka vienlaikus jādomā par vēl citiem resursiem, un viens no tiem ir digitālais nodoklis. – Šo ideju aizstāv Francijas prezidents Makrons, un tas būtu tikai taisnīgi, ja lielās firmas nodokļus maksātu visās valstīs, kurās darbojas, – komentēja budžeta komitejas locekle. – Pašlaik ir tā, ka firma, kas reģistrēta, piemēram, ASV, nodokļus maksā tikai šai valstij, bet tās produktus vai pakalpojumus pērk un tos izmanto arī daudzu citu valstu cilvēki, no kā labuma šīm valstīm nav. Ieviešot digitālo nodokli, tiktu papildināti ES budžeta pašresursi.
Vēl deputāti iesaka banku transakciju nodokli, kas darbotos tā, ka banku darījumi, kuri saistās ar spekulatīvajiem darījumiem, vērtspapīriem u. tml., tiktu aplikti ar nodokļiem. Protams, tas būtu jāievieš visā ES.
– Piedāvājam arī tā saucamo plastmasas nodokli, kad ar konkrētu nodokli tiktu aplikta izlietotā plastmasa, – ieminējās I. Vaidere.
Svarīgi ir taupības pasākumi
Šobrīd pusi no britu atstātā „cauruma" ES budžetā aizpildīt ir reāli, taču, ko darīt ar otru pusi, skaidrības nav.
– Svarīgi ieviest taupības pasākumus, jo ES ir daudz institūciju, kas varētu rīkoties daudz ekonomiskāk, ieskaitot EP komisiju un citas institūcijas, kas izšķērdīgi lieto sev piekrītošos līdzekļus, – vēstīja deputāte. – Tāpat pārmērīgi lielas ir sociālās garantijas, pārāk lielas algas. Nenoliegsim, tā EP ir realitāte.
Nosauc atbalstāmās jomas
ES daudzgadu budžetā līdzekļi tiks paredzēti aizsardzības, migrācijas, kiberdrošības pasākumiem, kohēzijas politikai, kas ļoti svarīga arī Latvijai. Ja kohēzijas jomā notiktu samazinājums, būtiski, lai valstīm, kurām nacionālais kopprodukts ir zem 75 procentiem no ES vidējā kopprodukta (un tāda ir Latvija), finansējums netiktu samazināts, turpretim donorvalstis tas skartu.
– Esam pateikuši savu nostāju šai jautājumā, tāpat akcentējuši lauksaimniecības nozari, ka maksājumus nedrīkst samazināt, tie ir jāizlīdzina. Bez tam esam uzsvēruši, ka daudz vairāk līdzekļu nepieciešams jaunatnei. Bezdarbs jaunos cilvēkus ļoti nomāc, nepieciešama lielāka nauda pētījumiem, izglītībai – tas ir tas, ko ar programmām Erasmus+ un COSME nozaru programmām līdz šim esam veikuši, – norādīja Inese Vaidere. Viņa piebilda, ka budžeta komitejas definētās vēlmes tālāk izvērtēs un piedāvās EK.
Rezumējot izstrādāto, tika pieminēts budžeta komitejas uzskats, ka ES daudzgadu budžetu vēlams pieņemt līdz nākamā gada EP vēlēšanām – tātad līdz 2019. gada maijam.
02.05.2018.