23. martā Madonas novada bibliotēkā tika rīkota grāmatas „Par nacionālu valsti" prezentācija, kurā piedalījās grāmatas autors – Nacionālās apvienības (NA) ģenerālsekretārs Raivis Zeltīts un Saeimas deputāts, NA priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava.
Uz tikšanos bija ieradušies aptuveni 30 madoniešu, kas vairāk nekā stundu ilgās prezentācijas laikā uzklausīja grāmatas autoru Raivi Zeltītu un Saeimas deputātu Jāni Dombravu, kā arī tikšanās noslēgumā izmantoja iespēju uzdot NA pārstāvjiem sevi interesējošus jautājumus.
Četras elites cīņā par varu
Raivis Zeltīts, prezentējot grāmatu „Par nacionālu valsti", minēja, ka tā atklāta pērn 23. augustā.
– Pusgads ir paskrējis, un kādā brīdī sapratu, ka nepietiek vien ar to, ka grāmatu lasa tikai rīdzinieki, vēlos, lai tā rezonētu arī ārpus galvaspilsētas, tādēļ izlēmu apmeklēt novadus. Par ko īsti ir grāmata? Tēmas ir vairākas, taču kodols meklējams jau tās nosaukumā – kas ir nacionāla valsts? Tas sevī ietver visus pārējos jautājumus. Nacionāla valsts nav tikai latviska valsts. Pie jums esam ieradušies zīmīgā laikā, kad beidzot ir pieņemts lēmums, ka izglītība latviešu valodā būs visās skolās (Saeima 22. martā trešajā un galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai latviešu valodā, procesu noslēdzot 2021./2022. mācību gadā. – Aut.), un ir pārsteidzoši, cik ilgu laiku un pūļu ir prasījis šis pašsaprotamais jautājums. Taču nacionāla valsts nav arī tikai valoda. Nacionālas valsts ideja balstās vērtībās. Tajā, kā mēs cits pret citu izturamies, kā tiek organizēta valsts pārvalde, valsts drošībā, tajā, vai katrs šajā valstī jūtamies novērtēts kā personība. Diemžēl to spēku, kuri aizstāv nacionālas valsts ideju politikā, nav daudz, – norādīja Raivis Zeltīts.
Viņš akcentēja, ka grāmatā raksta par vairākām elitēm, kas cīnās par varu.
– Aplūkojot šo jautājumu vienkāršoti, jārunā par divām varām, kas valda gan Latvijā, gan citās valstīs. Viena ir naudas vara, bet otra – tautas. Tas, zem kāda nosaukuma paslēpusies naudas vara, jau ir sekundāri. Ja vara tiek īstenota kopējam labumam, tā ir tautas vara jeb nacionālisms. Arī mums savā valstī ir jāatbild uz jautājumu – kāda vara valda? – uzsvēra grāmatas autors.
Raivis Zeltīts sacīja, ka grāmatā raksta par četrām elitēm, kas Latvijā cīnās par politisko varu, ietekmi un šobrīd nosaka politisko dienaskārtību – nacionālā elite, kas, viņaprāt, pārstāv tautas varu, postkomunistiskā, prokremliskā un ultraliberālā.
– Nacionālā elite iestājas par nacionālu valsti. Manā skatījumā, nacionālā elite pārstāv 18. novembra Latvijas ideālu, kas valdīja starpkaru periodā. Tam 1940. gadā sekoja krass lūzums, un nacionālā elite tika mērķtiecīgi iznīcināta, deportēta, čekas pagrabos nomocīta vai arī spiesta doties svešumā. Tas ir atstājis smagu nospiedumu, un arī šodien jūtam, ka mūsdienu sabiedrībā nacionālā elite ir ietriekta savā nišā, lai tā nespētu ietekmēt procesus. Mēs, NA, savu misiju saskatām tajā, lai no šīs nišas izlauztos un lai nacionālā lieta kļūtu par mūsu tautas kopīgu lietu. Okupācijas periodā nacionālā lieta tika aizstāta ar vietējiem padomju varas līdzskrējējiem vai Maskavas ieceltiem cilvēkiem. Uz šīs bāzes ir veidojušās divas jaunas elites –
prokremliskā, kas ir padomju okupācijas mantojums un sastāv no cilvēkiem, kuri joprojām jūtas piederīgi tai okupētās Latvijas pagātnes daļai un cer, ka kādā vēstures posmā būs iespēja tajā atgriezties, un otra – postkomunistiskā, kas arī, kaut ne tiešā veidā, tomēr ir saistāma ar okupācijas sekām. Pārsvarā tie ir mūsu tautieši, ar kuriem nereti daudzos jautājumos mūsu vērtības pat sakrīt, taču vienmēr ir jūtams, ka šie uzskati nebalstās nacionālos principos un ideālos, bet gan aprēķinā. Tas arī diktē, ka vienu dienu viņiem var būt pieņemamas nacionālas idejas, bet citu – prokremliskas. Viss balstās uz pragmatismu. Pēdējā elite ir jauna parādība, kas jau ir mūslaiku produkts – ultraliberāļi. Tie neskatās uz Austrumiem, bet gan Rietumiem, nekritiski klausās visā, ko saka Brisele un starptautiskās organizācijas, un vietējo sabiedrību uztver kā tādu, ko nepieciešams pāraudzināt pareizajā „jaunajā mācībā", –
minēja Raivis Zeltīts, piebilstot, ka tikai viena no šīm četrām elitēm pārstāv tautas varu, bet pārējās trīs – naudas varu.
„Sāksim ar sevi"
Jānis Dombrava, uzrunājot uz grāmatas prezentāciju atnākušos interesentus, atsaucās uz vairākiem grāmatas citātiem, kas, viņaprāt, trāpīgi raksturo politiskos procesus Latvijā un iedzīvotāju savstarpējās attiecības.
– Grāmatas ievadā mani uzrunāja Raivja akcents uz to, ka būtiskākā nav materiālā puse, bet gan cilvēka domāšana. Mums jābeidz prātot par sevi un Latviju kā politikas objektiem, bet jāuztver sevi kā politikas dalībniekus starptautiskajās attiecībās. Sāksim ar sevi – kas mēs esam, kādas ir mūsu vērtības, intereses? Citu izveidotas mākslīgas izvēles starp ļaunu un ļaunāku nedrīkst noteikt mūsu domāšanas virzienu. Viss balstās mūsu pašu spēkos un pūliņos. Tas ir tas, ko, manuprāt, padomju periodā apzināti centās sabiedrībā popularizēt, cenšoties sabiedrībā radīt atkarību, iestāstot, ka visu kāds atnesīs uz paplātes, nevis to, ka cilvēkam pašam jārīkojas, jādomā, jāmācās, jāstrādā un tam ir jābūt vērstam uz vairāku gadu garumā sasniedzamu panākumu, – uzsvēra Jānis Dombrava.
Viena no grāmatā paustajām atziņām, kas, pēc Saeimas deputāta domām, vēstures gaitā ne vienreiz vien sevi apliecinājusi, – „reizēm tauta ir gudrāka par ekspertiem".
– Tā nav akadēmiska gudrība, taču tauta ir bijusi tā, kas cauri gadu simtiem spējusi saglabāt mūsu unikālo kultūru un valodu. Ne vienreiz vien tauta ir bijusi tālredzīgāka nekā kāda tābrīža varas nesēja gudrība. Jāatzīst, ka kopumā tikai dažas desmitgades ir bijis tā, ka pašu tautas pārstāvji ir pārvaldījuši savu valsti, taču tauta ir pastāvējusi nepārtraukti un bijusi pietiekami gudra, lai, spītējot nebrīvei un okupācijai, spētu saglabāt valodu, kultūras identitāti un arī izdzīvot. Tas mums ir jānovērtē, – sacīja 12. Saeimas deputāts, kā piemēru minot Latvijas īstenoto politiku bēgļu jautājumā, kur arī vērojamas atšķirības tautas un daļas politiķu viedoklī.
Jānis Dombrava pieminēja arī vienu no latviešiem piemītošajām īpašībām, kas laiku pa laikam traucē sasniegt vienotu mērķi.
– Dažkārt ir tā, ka, sanākot kopā diviem latviešiem, kuru domas sakrīt jautājumos par tautas ilgtermiņa prioritātēm, viņi spēj par nebūtiskām lietām sastrīdēties tā, ka ilgu laiku viens ar otru pēc tam vairs nesarunājas un vēl apkārtējos noskaņo negatīvi. Raivis grāmatā ietvēris vērtīgu atziņu, kas sasaucas ar šo problēmu: iekšējā politikā visas nesaskaņas pilsoņu vidū Latvijā jārisina maksimāli konstruktīvi. Kritika ir nepieciešama, taču jāraugās, vai tā šķeļ vai vieno, vai stiprina valsti vai to vājina. Vai tā ir ar mērķi padarīt mūs visus labākus vai tikai izlādēties. Manuprāt, ir nepieciešama koncentrēšanās uz vienu uzdevumu – nacionālas valsts stiprināšanu, tādēļ novēlu: pat ja kādreiz ir sakrājies rūgtums (kas ir tikai normāli), ne tikai izlādēt, bet rīkoties maksimāli konstruktīvi, lai uzlabotu dzīvi sev, saviem tuvākajiem un tautai kopumā, – pauda Jānis Dombrava.
Kaut gan sākotnēji pasīvi, tomēr tikšanās otrajā daļā iekustējās arī uz prezentāciju atnākušie madonieši, uzdodot grāmatas autoram un Saeimas deputātam dažnedažādus jautājumus, kas lielākoties saistījās ar valsts īstenoto politiku. Vaicāts tika par politikas aktualitātēm un aizkulisēm, par straujo mežu izciršanu valstī un kā to apturēt. Tika arī uzdots jautājums, kādu NA pārstāvji saskata savu nacionālas valsts ideālu utt.
Tā kā līdz šim Madonas novada bibliotēkā bija tikai viens grāmatas „Par nacionālu valsti" izdevums, tikšanās noslēgumā Raivis Zeltīts bibliotēkas fondu papildināja ar vēl vairākiem izdevumiem. Pie grāmatām tika arī prezentācijas apmeklētāji.
03.04.2018.