Madonas novadā daba sākas tepat aiz mājas sliekšņa — meži, upītes, pļavas un bebru dambji ir daļa no ikdienas ainavas. Mēs lepojamies ar tīru vidi un dzīvnieku daudzveidību, tomēr reizēm šī tuvība iegūst pavisam konkrētu izpausmi — kad dzīvnieks ierodas ciemos. Un ne jau tā — garām paskrienot. Reizēm tas iekārtojas uz palikšanu.
Pagājušajā pavasarī Daiga no Madonas novada pievārtes vienu rītu pamodās ar skatu, kas sākumā likās kā joks. „Skatos pa virtuves logu, un tur – vesels dīķis, kur vakar vēl bija mans grāvis! Bebrs bija uzbūvējis aizsprostu tieši pie ceļa," viņa stāsta, smejoties un vienlaikus nopūšoties. „Darbiņš viņam bijis labs – naktī paspējis ne tikai uzbērt, bet arī pārbīdīt akmeņus."
Šādas situācijas Madonas pusē kļūst arvien biežākas. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti norāda – bebru populācija Latvijā pēdējos gados augusi, un tie meklē jaunas vietas dzīvei. Tāpēc bebrs var izrādīties ne tikai meža dzīvnieks, bet arī "pagalma iemītnieks".
Ko drīkst un ko nedrīkst darīt, ja īpašumā parādās bebrs? Lielākā kļūda, ko cilvēki izdara, ir mēģināt tikt ar bebru galā pašu spēkiem – ar lamatu palīdzību, izjaucot dambjus vai mēģinot dzīvnieku pārvietot. Tas viss ir aizliegts un var beigties ar sodu. Saskaņā ar Medību likumu un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 421 „Medību noteikumi", bebrs Latvijā ir medījama suga. Tas nozīmē, ka to drīkst nomedīt tikai sertificēts mednieks ar derīgu atļauju un tikai noteiktā laikā – no 15. jūlija līdz 15. aprīlim, meliorācijas sistēmās – no 15. jūlija līdz 30. aprīlim. Ja bebrs rada postījumus, piemēram, appludina zemi vai bojā kokus, īpašniekam jāsazinās ar vietējo mednieku kolektīvu vai Valsts meža dienestu, kas var izsniegt atļauju bebru izķeršanai vai dambju nojaukšanai. Tomēr dambju postīšana ar tehniku bez saskaņojuma ir aizliegta. Tā tiek uzskatīta par apzinātu dzīvnieku dzīvotnes bojāšanu, kas ir Administratīvās atbildības likuma pārkāpums. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti uzsver: „Bebrs nav ļaunprātīgs – viņš vienkārši dara to, ko māte daba likusi. Viņam nav saprašanas, ka zemes gabals ir „privātīpašums". Taču, ja cilvēks rīkojas pēc noteikumiem, ar šo dzīvnieku var sadzīvot mierīgi."
Rudenī un ziemā Madonas iedzīvotāji arvien biežāk stāsta par stirnām un briežiem, kas klejo pa dārziem vai sētām. Reizēm tie atnāk apgrauzt ābeles vai krūmus, reizēm tikai apskatīt. „Svarīgākais ir saglabāt mieru," atgādina Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti. „Dzīvnieki paši no cilvēkiem baidās, un, ja netiek traucēti, parasti aiziet paši." Ko darīt šādā gadījumā? Noteikti nedrīkst dzīvnieku trenkāt, ķert vai mēģināt pārvietot, nedrīkst arī barot. Barošana rada ieradumu nākt tuvāk cilvēkiem, kas vēlāk var beigties ar sadursmēm vai satiksmes negadījumiem. Ja dzīvnieks šķiet ievainots vai uzvedas dīvaini, jāsazinās ar Dabas aizsardzības pārvaldi vai pašvaldības policiju. Ja meža dzīvnieki regulāri bojā īpašumu, var vērsties Valsts meža dienestā, kas izvērtēs situāciju un var piešķirt atļauju aizsardzības pasākumiem.
Ne tikai lielie dzīvnieki rada pārsteigumus. Daudzi Madonas novada iedzīvotāji šoruden sūdzējušies par caunām bēniņos vai lapsām pie šķūnīšiem. Šie dzīvnieki ir medījami, bet bez atļaujas tos izķert nedrīkst. Pat ja cauna bojā jumtu, vispirms jāsazinās ar vietējo mednieku kolektīvu. Līdz tam īpašnieks var izmantot atbaidīšanas metodes – gaismas sensorus, skaņas ierīces vai smaržas līdzekļus. Ir pierādīts, ka ar cilvēku klātbūtnes skaņām un suņu smaržu bieži vien pietiek, lai dzīvnieks pārvietotos tālāk.
Lai arī pirmajā brīdī šķiet, ka dzīvnieks „ielauzies" cilvēku teritorijā, patiesībā tas bieži ir otrādi – cilvēki arvien dziļāk ienāk mežam tuvās teritorijās. Vietējie mežziņi to formulē vienkārši: „Mēs dzīvojam viņu pasaulē, tikai esam uzlikuši žogu un iedomājamies, ka tā ir mūsu." Tāpēc svarīgi ir ne tikai zināt likumu, bet arī saglabāt cieņu pret dabu. Katrs dzīvnieks – vai tas būtu bebrs, stirna vai lapsa – pilda savu lomu dabas ritumā. Ja mēs rīkojamies apdomīgi, informējam atbildīgās iestādes un nedarām neko pašu spēkiem, dabas un cilvēka līdzāspastāvēšana ir iespējama. Jo galu galā – bebrs nemeklē konfliktu, viņš meklē ūdeni. Un, kā smejas Daiga no Madonas novada: „Ja viņš tik čakli strādātu par brīvprātīgo pie ceļu remontiem, es viņu pati pieņemtu darbā!"
05.12.2025.