Mazo lauku skolu slēgšana sākās jau padomju laikos. Toreiz tas galvenokārt tika darīts, lai ar skolēniem piepildītu vismaz vienu skolu katrā pagastā. Diemžēl 21. gadsimtā šis process ir gājis plašumā.
Pēc Meirānu Kalpaka pamatskolas slēgšanas vairs bijušā Madonas rajona teritorijā šogad nebūs neviena novada, kur nebūtu pieņemts šāds lēmums. Skolas zvans ir apklusis Jumurdas, Liepkalnes un Sausnējas pamatskolā Ērgļu novadā; Kraukļu pamatskolā un Cesvaines internātpamatskolā Cesvaines novadā; Stirnienes pamatskolā Varakļānu novadā; Sarkaņu, Mārcienas, Ošupes (Rupsalā), Mētrienas pamatskolā, kā arī Madonas pilsētas 2. vidusskolā un Madonas vakara un neklātienes vidusskolā. Pozitīvais šajos „bēdu stāstos" ir tas, ka slēgto skolu ēkas, izņemot Mārcienas sākumskolu, tiek izmantotas un tām ir rasts jauns pielietojums.
– „Kraukļu skola", mūsu pašu skatījumā, ir labs piemērs tam, kā iespējams izmantot ēku pēc tās slēgšanas, – atzina Cesvaines novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vilnis Špats. – Uz „Kraukļu skolu" pārcēlām bibliotēku, gribējām arī Kraukļu pasta nodaļu, bet, kamēr veicām remontu, „Latvijas Pasts" to slēdza. Ēka tiek veiksmīgi apsaimniekota, tur regulāri notiek pasākumi un citas aktivitātes, tiek rīkotas izstādes. Šī ēka joprojām izstaro gaismu, un par to rūpējas bibliotēkas vadītāja Larisa Maligina. Tajā darbojas arī folkloras kopa „Krauklēnieši". Telpā, kur tas notiek, vienu sienu rotā ļoti skaists Kristīnes Šulces, tagadējās Madonas mākslas skolas direktores, gleznojums, kuru caurvij Kraukļu saistība ar Cesvaini, tas, ka Kraukļi vēsturiski ir bijis piensaimniecības pagasts. Savukārt 2. stāvā ir izveidots muzejs. „Kraukļu skolu" būtībā var uzskatīt par Cesvaines muzeja filiāli. Katrā ziņā cilvēki brauc ekskursijās uz „Kraukļu skolu", jo tur ir saglabātas klases ar visiem soliem, tālaika tehnika, datori un citas vēsturiskas liecības, ko var apskatīt.
Pašvaldības vadītājs atsauca atmiņā laiku, kad tika pieņemts lēmums par Kraukļu pamatskolas slēgšanu. Tas notika 2006. gadā, kad skolu apmeklēja vēl ap 50 bērnu, taču bija jau zināms, ka tā saistībā ar jaunuzcelto Cesvaines vidusskolas ēku gadu vēlāk beigs pastāvēt, un visi skolotāji uzrakstīja kolektīvo atlūgumu, kas viņiem, bet ne pašvaldībai, bija izdevīgāk, jo varēja saņemt lielāku bezdarbnieka pabalstu, nekā algu, paliekot vēl strādāt Kraukļu pamatskolā.
Pašvaldība šīs skolas ēkas remontos ir ieguldījusi visai lielus līdzekļus. Katru gadu kaut kas tiek remontēts, un ir nomainīti arī logi, bet pērn atjaunots brūkošā saimniecības ēka, uzlikts jauns jumts, un tur arī varēs ierīkot kādu ekspozīciju.
– Kraukļu bibliotēka no „Vizbulēm" uz šo ēku pārcēlās 2007. gadā pēc tam, kad 1. stāvā tika pabeigts remonts. Kopš tā laika tā kļuvusi par Kraukļu puses ļaužu iecienītu pulcēšanās vietu, izņemot, protams, šo kovida laiku. It kā tuvumā nav daudzdzīvokļu māju, bet cilvēki uz šejieni labprāt brauc. Arī lasītāju mums ir 126, un laukiem tas ir daudz. Kopumā bijusī Kraukļu pamatskolas ēka, manuprāt, tiek veiksmīgi izmantota. Pašvaldībai to izdevies saglabāt un, ieguldot līdzekļus, padarīt pievilcīgu un apmeklētāju interesi raisošu, – atzina arī Kraukļu bibliotēkas vadītāja Larisa Maligina.
Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats informēja, ka pamazām tiek apdzīvota arī bijusī Cesvaines internātpamatskola, kas beidza pastāvēt 2017. gada 31. maijā. Uz tās pamatēku ir iecerēts pārcelt pansionātu, tādējādi palielinot klientu skaitu no 21 uz 40-45, bet jau tagad tās 1. stāvā atrodas sociālais dienests. Ir plānots īstenot arī citas ieceres, projekts ir jau izstrādāts. Savukārt vienā no pārējām ēkām ir izvietota labiekārtošanas nodaļa. Saglabāts arī internāts, kur joprojām var uzturēties Cesvaines vidusskolas skolēni, tāpat par naktsmītni to izmantot ir iespēja arī ciemiņiem.
Vienīgi tukša stāv Kārzdabas skolas ēka ar augstiem griestiem un saimniecības ēkām, kas tika slēgta tālajā 1974. gadā. – Ja kāds izrādīs interesi un vēlēsies to pirkt, pašvaldība šo īpašumu, visticamāk, nodos atsavināšanai, – piebilda Vilnis Špats.
8.01.2021.